Ķīlas 3
Paziņa man lūdz aizdot naudu mājas remontam. Summa ir ievērojama, gribētos kaut kā nodrošināties, lai parāds tomēr tiktu atdots. Zinu, ka to var izdarīt ar ķīlu. Lūdzu, pastāstiet plašāk, kādas ķīlas var būt! Ko šajā gadījumā nozīmē hipotēka? Ja parādnieks naudu neatdod, vai ķīlu es varēšu pārdot? Kaspars Liepājā
Dažādi veidi
Ķīla nodrošina kreditora tiesības uz svešu lietu. Civillikumā teikts, ka par ķīlas priekšmetu var būt visas lietas, kuras atsavināt nav noteikti aizliegts, turklāt ne vien jau pastāvošās, bet arī nākamās lietas – gan ķermeniskas (kustamas vai nekustamas), gan arī bezķermeniskas. Ja kopīpašnieks ieķīlā kopējo lietu ar pārējo kopīpašnieku piekrišanu, ķīlas tiesības attiecas uz visu lietu, bet bez pārējo piekrišanas viņš drīkst ieķīlāt tikai savu kopējas lietas domājamo daļu.
Likumā ir paredzēti vairāki ķīlas veidi:
• rokas ķīla – tiesības par kustamu lietu, ja tā ieķīlājot nodota kreditora valdījumā (piemēram, lombardā ieķīlājat savu mobilo telefonu, par to saņemot attiecīgu naudas summu);
• hipotēka – nekustamas lietas ieķīlājums, nenododot valdījumu (šajā gadījumā zemesgrāmatu nodalījumā uz personai piederošu nekustamu īpašumu tiek ierakstīta ķīlas atzīme, taču cilvēks turpina dzīvot šajā īpašumā un to lietot);
• kredīthipotēka – to var nodibināt kā nodrošinājumu prasījumiem, kas var rasties nākotnē no parādniekam atklāta kredīta (ierakstot šo hipotēku zemesgrāmatā, jānorāda atklājamā kredīta augstākā summa, kuras apmērā kredīthipotēkai pieder pirmtiesības no tā laika, kad tā ierakstīta zemesgrāmatā);
• lietošanas ķīla – ja kustama vai nekustama lieta ieķīlāta tā, ka kreditors to valda un ievāc no tās augļus (piemēram, ja ķīlā nodota automašīna, un persona to lieto savām vajadzībām);
• kuģu hipotēka – tiesības uz reģistrētiem jūras tirdzniecības kuģiem nodibina bez kuģa nodošanas ķīlas ņēmēju valdījumā;
• komercķīla – tiesības uz kustamām lietām var nodibināt bez to nodošanas ķīlas ņēmēju valdījumā pēc komercķīlas noteikumiem, kas formulēti citos likumos, piemēram, Komerclikumā (šādi varat, piemēram, ieķīlāt jums piederošas akcijas vai kapitāldaļas kādā uzņēmumā).
Ķīlas tiesības paliek spēkā tik ilgi, kamēr pilnīgi apmierināts kreditors. Ja prasījums nodrošināts ar ķīlas tiesībām uz vairākām lietām un nolīdzināts tikai daļēji, kreditors patur ķīlas tiesības uz visām ieķīlātajām lietām.
Nodibināšana un izbeigšanās
Ķīlas tiesības nodibina ar līgumu vai testamentu vai tiesas ceļā. Ieķīlāt lietu var tikai tas, kam vispār ir tiesības ar savu lietu brīvi rīkoties. Civillikums paredz: kas var brīvi rīkoties ar savu lietu, tas var to ieķīlāt arī par svešu saistību. Piemēram, Jānis noslēdz aizdevuma līgumu ar banku, taču kā ķīlas devējs var būt Pēteris, kurš Jāņa aizdevuma summas apmērā ieķīlā sev piederošu nekustamo īpašumu.
Tiesas spriedums, ar kuru parādniekam piespriesta noteikta naudas summa vai cits kāds naudā novērtējams izpildījums, noder, lai iegūtu hipotēku, reģistrējot spriedumu zemesgrāmatā. Faktiski ar to nodarbojas tiesu izpildītājs, kurš izpilda tiesas spriedumu par parāda piedziņu.
Bāriņtiesa var prasīt, lai ieraksta zemesgrāmatā atzīmes uz aizbildņu un vecāku (kā savu bērnu aizbildņu) nekustamo īpašumu to prasījumu nodrošināšanai, kādi var rasties, pārvaldot aizbilstamo personu mantu. Bāriņtiesas lēmumos jānosaka summa, līdz kādai nodrošinājums sniedzas.
Ķīlas tiesības izbeidzas, ja dzēš prasījumu, kura dēļ tā nodibināta. Ja kreditora tiesības uz dzēsto prasījumu atkal atjauno, pašas no sevis atjaunojas arī ķīlas tiesības. Civillikums paredz, kādos gadījumos ķīlas tiesības izbeidzas, arī vēl pastāvot ar to nodrošinātam prasījumam:
• kad iestājas atceļošs nosacījums vai termiņš ķīlas tiesībām, kas bijušas nodibinātas ar nosacījumu vai uz konkrētu laiku;
• kad iestājas atcēlums vai ierobežojums, ar kuru bijušas saistītas ieķīlātāja tiesības uz ieķīlāto lietu, bet ar to nevar traucēt rokas ķīlas ņēmēja tiesības, ja viņš saņēmis ķīlu nenosacīti un labticīgi;
• kad ieķīlātā lieta gājusi bojā (ja tā bijusi apdrošināta, ķīlas tiesības, visai lietai vai tās daļai ejot bojā, pāriet uz atlīdzību, kas dabūta no apdrošināšanas biedrības, ja vien tās statūtos nav noteikts citādi; atjaunojot bojā gājušo lietu, piemēram, uzbūvējot nodegušo vai sabrukušo ēku, atjaunojas arī ķīlas tiesības uz to);
• ar sakritumu (kad ķīlas ņēmējs iegūst viņam ieķīlāto lietu par īpašumu vai kad parādnieks kļūst par ķīlas kreditora mantinieku);
• ar ķīlas ņēmēja noteikti izsacītu atteikšanos no tās.
Sekas
Ar ieķīlāšanu neizbeidzas ieķīlātāja īpašuma tiesības uz šo lietu. Viņš joprojām var valdīt un lietot ieķīlāto, kamēr labprātīgi nenodod to valdīt un lietot ķīlas ņēmējam vai kamēr viņam to nepiespiež tiesas ceļā.
Likums paredz: ķīlas ņēmējs, kuram nav noteiktā laikā apmaksāts parāds, var meklēt sev apmierinājumu no ieķīlātās lietas un spert visus vajadzīgos soļus tās pārdošanai. Taču, iekams nav pienācis samaksas termiņš, ķīlas ņēmējs nedrīkst ķīlu pārdot. Ja viņš to tomēr pārdod, tad jāatlīdzina visi parādniekam sagādātie zaudējumi un izdevumi. Ja pircējam bijusi zināma ķīlas ņēmēja rīcības pretlikumība, parādniekam ir tiesības prasīt atdot pārdoto lietu.
Pārdot ķīlu par brīvu cenu ķīlas ņēmējs drīkst tikai tad, ja parādnieks viņam piešķīris šādas tiesības. Ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanu veic pēc noteikumiem par labprātīgu pārdošanu izsolē. Ja šādas tiesības ķīlas ņēmējam nav piešķirtas, ķīlu var pārdot tikai izsolē ar tiesas starpniecību.
Ja starp ķīlas ņēmēju un parādnieku ir norunāts nepārdot ieķīlāto lietu, šāda noruna attiecas arī uz pārdošanu par brīvu cenu.
Parādniekam kā lietas īpašniekam arvien ir tiesības, dodot nodrošinājumu ķīlas ņēmējam, prasīt lietas pārdošanu izsolē, lai no ieņemtās summas samaksātu savu parādu. Ķīlas ņēmēja prasīto ieķīlātās lietas pārdošanu parādnieks var novērst, tikai pilnīgi samaksājot ķīlas parādu, bet ne ar kādas daļas samaksu vai apsolījumu dot ķīlas ņēmējam drošību ar galvojumu vai kādā citā veidā. Taču, ja parādnieks samaksā parādu kaut vai pārdošanas brīdī, tad pārdošana ir jāaptur un ieķīlātā lieta jāatdod parādniekam.
Ja ķīlas ņēmēja prasījuma samaksa sadalīta vairākos termiņos, ķīlu var pārdot, tiklīdz izlaists kāds no šiem termiņiem, ja vien nav bijis tieši norunāts to nepārdot tikmēr, kamēr nebūs izlaists arī pēdējais (vai otrais, vai trešais utt.) termiņš. Ja ķīlas ņēmējs un parādnieks speciāli norunājuši, ka ieķīlātā lieta nesamaksāšanas gadījumā tūliņ pārdodama, pirmajam nav pienākums otrajam to īpaši atgādināt, iepriekš paziņot par savu nodomu pārdot. Bet, ja tādas norunas nav bijis, ķīlas ņēmējam iepriekš jāpaziņo parādniekam, ka viņš grib ķīlu pārdot.
Ja ķīlas ņēmējs sava prasījuma apmierināšanai ieķīlāto lietu pārdod vai pieprasa tās pārdošanu izsolē, tad ieņemtās summas varbūtējs pārpalikums, kas pārsniedz viņa prasījumu, atdodams pārdotās ķīlas īpašniekam, ja vien uz to nav tiesības vēl citiem kreditoriem.
Ja, ieķīlāto lietu pārdodot, iegūst tādu summu, kuras nepietiek ķīlas ņēmēja prasījuma pilnīgam apmierinājumam, viņam paliek tiesības prasīt no parādnieka gan parāda atlikuma, gan arī pārdošanai nepieciešamo izdevumu samaksu.
Nav arī spēkā noruna, ka parādnieka nokavējuma gadījumā ķīlas ņēmējs var paturēt ieķīlāto lietu sava prasījuma vietā.
Hipotēka
Hipotēka dod kreditoram lietu tiesības uz ieķīlāto nekustamo īpašumu tikai pēc ierakstīšanas zemesgrāmatā. Ierakstīt hipotēku zemesgrāmatā var tikai tajā nodaļā, kuras robežās atrodas nekustamais īpašums.
Ķīlas tiesību ierakstīšana zemesgrāmatā pieļaujama tikai ar ieķīlātāja piekrišanu, kuru viņš izteicis vai nu ķīlas tiesību nodibinot, vai vēlāk. Šis noteikums neattiecas uz gadījumiem, kad ķīlas tiesības ieraksta ar tiesas spriedumu vai lēmumu. Tas nozīme, ka pie notāra nepieciešams sagatavot nostiprinājuma lūgumu, kuru paraksta abas puses – gan ķīlas devējs, gan ķīlas ņēmējs, lai hipotēku varētu ierakstīt zemesgrāmatā.
Hipotēku ieraksta zemesgrāmatā tikai noteiktas naudas summas apmērā un uz noteiktu nekustamu īpašumu, par kura īpašnieku ieķīlātājs tur ir reģistrēts. Tātad, ja parāds, piemēram, ir tūkstotis latu, taču īpašuma vērtība ir 10 000 latu, hipotēku ieraksta tikai 1000 latu apmērā.
Parādnieka izdarīts nekustama īpašuma atsavinājums trešajai personai negroza hipotēkas kreditora tiesības, un katru tādu atsavinājumu var izdarīt, vienīgi atstājot spēkā ķīlas tiesības uz šo nekustamo īpašumu. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja uz Jāņa īpašumu ir nostiprināta hipotēka un viņš vēlas to pārdot Pēterim, vispirms viņam ir jāsaņem hipotekārā kreditora piekrišana šim darījumam, ka arī Pēterim jāzina, ka līdz ar īpašumu viņš iegūst arī Jāņa parādu.
Hipotēkas dzēš pēc tiem pašiem noteikumiem kā visas ķīlas tiesības. Taču pilnīgai hipotēkas dzēšanai nepietiek ar to vien, ka beidzies tās pamats, jo tas nav saistošs trešajām personām, kamēr par dzēšanu nav ierakstīts zemesgrāmatā. Tur ierakstītu ķīlas tiesību dzēšana pieļaujama tikai ar kreditora piekrišanu. Šis noteikums neattiecas uz tiem gadījumiem, kad ķīlas tiesības dzēš pēc tiesas sprieduma vai lēmuma. Tātad arī hipotēkas dzēšanai gan parādniekam, gan kreditoram ir nepieciešams griezties pie notāra nostiprinājuma lūguma parakstīšanai.
Ja nekustamu īpašumu, uz kuru ierakstītas hipotēkas, pārdod izsolē un ieraksta zemesgrāmatā uz tā vārda, kurš vairāksolīšanā kļuvis par jauno īpašnieku, tad pēc pirkuma cenas samaksas visi uz šo nekustamo īpašumu ierakstītie parādi, par kuriem pircējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas tos, ir dzēšami neatkarīgi no kreditoru piekrišanas. Šāds gadījums var būt tad, kad, piemēram, hipotekārais kreditors ir piedzinis parādu ar tiesas starpniecību, tiesas spriedums ir stājies likumīgā spēkā un zvērināts tiesu izpildītājs rīko parādniekam piederošā nekustamā īpašuma izsoli. Tad nekustamā īpašuma ieguvējam nav saistoši visi īpašnieka parādi, taču izsolē iegūtā naudas summa tiek nodota šiem prasītājiem. Šajā gadījumā var būt tā, ka iegūtās naudas summas arī nepietiek visu kreditoru prasījumu apmierināšanai, jo īpašuma vērtība var mainīties, un izsoles sākumcenu parasti nosaka kā apmēram pusi no īpašuma tirgus vērtības.
SVARĪGI • Ķīlas tiesības nevar pārsniegt prasījumu, par ko tās atbild. Pilnīgi nolīdzinot parādu, izbeidzas arī ķīlas tiesības. • Ja nav noteikti norunāts pretējais, ķīlas tiesības nodrošina ne vien galveno prasījumu, bet arī ar to saistītos blakus prasījumus, piemēram, procentus par aizdevuma lietošanu. • Ieķīlātā lieta atbild arī par nepieciešamiem izdevumiem, kas kreditoram bijuši tās uzturēšanai un glabāšanai. • Par derīgiem izdevumiem ieķīlātā lieta atbild tikai tad, ja tie radušies ar ķīlas devēja piekrišanu. • Par greznuma izdevumiem, kā arī par tādiem derīgiem izdevumiem, kas radušies pretēji noteiktai ķīlas devēja gribai, kreditors nevar prasīt atlīdzību, bet viņš drīkst atņemt savus uzlabojumus vai izdaiļojumus, ja tos var atdalīt no ieķīlātās lietas, tai nekaitējot.
|
Konsultēja juriste Kristīne Krēsliņa.
