Latvijā
Novados

Ko simbolizē krusta zīme baltu un kristiešu senajos akmeņos, pēta Guntis Eniņš0

Foto – Guntis Eniņš, “Nezināmā Latvija”

Dažādi krustakmeņi gadsimtiem slēpjas pa visu Latviju mežos, purvos, grāvjos, izzudušu kapsētu vietās.

Tie iedalāmi divās lielās grupās: robežakmeņi un kapsētu krustakmeņi. Šādus krustakmeņus Latvijas laikā centās apzināt un aizsargāt Pieminekļu valde. Bet jau zviedru laikos 1666. gada 28. novembrī izdeva pirmo zviedru pieminekļu aizsardzības likumu.

Pirmie zviedru pieminekļu aizsardzības inspektori kopa rūnu akmeņus un citus kapu ierakstus arī Vidzemē un Igaunijā. Diemžēl vēl joprojām Latvijā atrodami simtiem neizskaidrotu, neaizsargātu krustakmeņu. Zināms pieturas punkts ir tiem krustakmeņiem, kas atrodas viduslaiku kapsētās un iekļauti aizsardzībā līdz ar pašu kapsētas
vietu.

Krustakmeņi ir ļoti dažādi pēc lieluma un veidola. Nav īsti zināms to vecums, saturs, piederība, nozīme.
Ir akmeņi un akmeņu šķilas, kurās iekalti daudzi mazi krustiņi. Ir krustakmeņi, kuros iekalti viens, divi vai vairāki rūpīgi veidoti, figurāli krusti: latīņu krusti, krustu krusti, zaru krusti, osas krusti, jumja krusti, bruņinieku krusti (Maltas krusti), kājiņu krusti (manis dotais nosaukums).

Ir krusti, kuros jaušami latviskā raksta elementi.

Lipšu krustakmens no Bērzaunes pagasta viduslaiku kapsētas. Lipšu māju saimniece stāsta: “Tas akmens jau ir valkāts apkārt vairākkārt. Pie akmens ir meklēta nauda. Arī tagad akmenim blakus rakta bedre.”
Lipšu krustakmens no Bērzaunes pagasta viduslaiku kapsētas. Lipšu māju saimniece stāsta: “Tas akmens jau ir valkāts apkārt vairākkārt. Pie akmens ir meklēta nauda. Arī tagad akmenim blakus rakta bedre.”


Sarunājoties ar viduslaiku kapsētu speciālistu, vēstures zinātņu doktoru Vitoldu Muižnieku, nonācām pie pirmā domas pavediena. Krustakmeņos, kuros iekalti daudzi mazi krustiņi, ir saskatāma līdzība ar krusta kokiem, un krusta iekalšanas motivācija varētu būt tā pati un rituāls līdzīgs kā krusta kokiem – katram aizgājējam iekaļ
savu krustiņu, lai dvēsele guļ mierīgi un nenāk uz mājām. Šāds ir Lenču krustakmens ar 18 krustiem, Emerķu – 15 krusti, Abavmuižas – aptuveni 10 krusti, Incēnu krustakmeņi – 7 un 8 krusti. Ja tā, tad šie krustakmeņi varētu būt negaidīti jauni, jo Austrumvidzemē dažās vietās krusta kokos krustus grieza līdz pat šim laikam.
Turpretim zem krustakmeņiem, kuros iekalti viens vai vairāki bruņinieku krusti ar izteikti paplašinātiem galiem kā Maltas krustiem, varētu būt seno karavīru apbedījumu vietas – Bīriņu un Rakšupes krustakmeņi.

Man ir zināmi četri krustakmeņi, kuros iekalti apaļie jumta krusti. J. K. Broces kapsētu zīmējumos no 18. gadsimta beigām un 19. gadsimta sākuma lielum lielā daļa redzami slīpie jumta krusti.

Auciema viduslaiku kapsētiņā, kas apņemta skaistā lapegļu rotā, ir divi krustakmeņi. Pirmais ir gaiši pelēka četrkantaina gneisa šķila, kurai uz trijām šķautnēm iekalti parastie latīņu krusti. Otrajā tumšajā gneisa akmenī, kas guļ plakaniski, ir iekalti trīs apaļie jumta krusti. Diemžēl miroņu mantas meklētāji kapsētu izrakņājuši no
vienas vietas lielākās un mazākās bedrēs.

Senie krustakmeņi šur tur atrodami arī mūsdienu kapsētās. 1994. gada rudenī pēc Artura Pormala ieteikuma apmeklējām Seces Ūzānu kapus, kur līdzās šā laika apbedījumiem ir četri senie akmeņi, no kuriem viena plāksne ar apaļā jumta krusta iekalumu.

Vēl saistošāk ir tas, ka kapsētas ziemeļaustrumu stūrī atrodas senais akmeņu krāvuma kaps. Slīpie un apaļie jumta krusti atrodami vairākās vietās ieskrāpēti Latvijas smilšakmeņu klintīs līdzās ar cita veida krustiem un maģiskajām burtnieku zīmēm.


Ģibolu krustakmens staigāšana

Vismīklaināko un skaistāko tautisko rakstu krustakmeni mēs mērījām, kopējām un fotografējām 1996. gada 5. maijā Cēsu rajona Lenču pagasta meža laucē. Tautā to saukuši arī par Ģenerāļa kapu un arī par Ģibolu krustakmeni. Pēc veidola laivai līdzīga akmens plakanajā virsmā reljefi iekalts krustu krusts, kuram augšgalā ģeometriskā
ornamenta rotājums. Aiz zīmējuma plaknes sānu virsmā iekalts mazs, seklāks, paviršāks krusts. Ir vērojami arī citi gadījumi, kur krustakmenī ar rūpīgi iekaltu krustu blakus vai otrā pusē tiek iekalts vēl cits krusts, citam notikumam.

Kad 2012. gada rudenī gribēju tautisko rakstu krustakmeni atkal redzēt, uzzināju, ka tā agrākajā vietā vairs nav.

Pēc mana rosinājuma Guna Rukšāne sāka dzīt pēdas ceļojošajam Ģenerāļa kapam. Izrādījās, pirms gadiem piecpadsmit jocīgo akmeni puiši aizveduši uz māju pagalmu, lai ir par ko ciemiņiem brīnīties. Pēc kāda laika saimniece ievērojusi, ka mājās sākušās visādas nelaimes. Nu viņa stingri pieprasījusi akmens vedējam, lai steidzīgi šito nelaimes akmeni ved projām. Ja tā, neko darīt – aizveduši krustakmeni līdz kādai akmeņu kaudzei un nolikuši malā uz mutes, lai citiem nepiesaista uzmanību. Tagad Guna pēc pieciem gadiem pieprasīja kultūrvēsturisko akmeni uzrādīt. Bijis jānopūlas, lai atcerētos, pie kuras kaudzes, kurā malā toreiz dīvaino akmeni nolikuši. Sākumā Ģenerāļa kapu gatavojušies vest uz Cēsu muzeju. Bet tur nav atradusies pienācīga vieta. Galu galā Ģibolu krustakmeni aizveduši uz Lenču kapsētu, kur viens brīnumains milzis ar 18 krustiem jau stāv priekšā kopš nezināmiem laikiem pašā kapsētas kalna galā.

Sprēstiņu krustakmens atrodas pēc 65 gadiem Otra visbagātāk rotātā krustakmens zīmējumu pirms gadiem divdesmit man iedeva Aigars Liepiņš. Akmens esot zudis un nevienam nav atrodams. Pēdējo reizi romantisko akmeni mērījis, zīmējis un fotografējis gleznotājs Arvīds Gusārs 1949. gadā. Es šo ziņu pateicu Ansim Opmanim. Un, raugi, viņš ar īpašām metodēm dažās dienās ar uzticamiem palīgiem Sprēstiņu interesanto krustakmeni atklāja no jauna pēc 65 gadiem pie cilpu cilpām sarežģītām triju rajonu robežām. Akmens bija nogāzts pie zemes, dubļiem aplipis, ieaudzis lielā zālē pamestā laukā. Viņi šo krustakmeni uzcēluši atkal stāvus kā īstu pieminekli.

Akmens aizmugures pusē atklājies iekalts mazāks un vienkāršāks krusts. Atkal līdzīgi kā Ģibolu krustakmenim: kopainā neiederīgs cita laika, cita rokraksta iekalums. Vēl viens pierādījums, ka agrāk rūpīgi darinātam krustakmenim pēc ilgāka laika piekalts klāt vēl kāds ar savu rituāla vajadzību. Tas pats krusta koku princips.

Visjocīgākais krustakmens Tas atrodas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā pie galvenās alejas. Akmenī iekalts
kāds nenosakāms dzīvnieks: suns, zirgs vai mežakuilis un desmit krusti. Iespējams, ka krustu ir bijis vairāk, jo augšējā daļa akmenim nolauzta. Šis akmens esot atrasts Cēsu apriņķa Drabešu pagasta Kauļu māju robežās, kādā uzkalniņā arot zemi. Ir bijušas ziņas, it kā šis esot robežakmens, jo pēc nostāstiem stāvējis vietā, kur sagājušas piecu saimniecību robežas. Akmens uz Brīvdabas muzeju pārvests 1932. gadā. Protams, ka tas nav robežakmens, bet gan ļoti savdabīgs krustakmens.

Treju sauļu akmens
Šāds krustakmens ar treju riņķu krustu iegravējumu zināms tikai viens. Ojārs Ozoliņš šo akmeni jau padomju laikos pārveda savās mājās pie Valmieras Krivaišos.

Krusta zīme
Tā kristiešu visstiprākais pamatsimbols. Bet krusta zīme bija arī senlatviešu un seno baltu cilšu pirmais un galvenais burts. Krusts ir arī visu pasaules cilšu visvecākā zīme.

Pirmā saziņas zīme: zīme, ko ievelk smiltīs, zīme, ko iekaļ klintīs, zīme, ar kuru joprojām buras ūdenī un gaisā, visvairāk lietotā, visgodbijīgāk uztvertā – zelta krustiņš uz krūtīm, apzeltīts krusts, ko baznīcas tornis
pacēlis debesīs, krusta mešana baiļu brīžos un baznīcu rituālos. Bet arī senajā zemnieku pagāniskajā ticībā krusts bija galvenā maģiskā aizsardzības zīme. Aizsardzībai pret raganām, zagļiem un nelaimēm klēts
stenderēs, palodās un griestu sijās iegrieza krustu. Zvaigznes arī bija krusti: Lietuvēna krusts un Auseklītis – Lielais Lietuvēna krusts. Lielvārdes josta un visi mūsu nacionālā ornamenta raksti balstās uz krustu
rotājumu atveidojumiem arvien bagātākos zarojumos.

Saistītie raksti

Bet dzīvībai ir cita pilnības formula – aploce, lode. Koku stumbri ir apaļi, ziedi un ogas ir apaļas, ūdens un asiņu pilieni apaļi.

Zemeslode, planētas, Saule un zvaigznes ir apaļas milzu bumbas. Atomā elektroni riņķo ap kodolu. Vai arī tie ir apaļi, zinātnieki pagaidām nespēj saskatīt. Radītājs šo pasauli veido apaļu apaļumā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Latvijā
Flīžu vietā autotransporta kravā atklāj 4,74 miljonus cigarešu. Kravai bija jānonāk Zviedrijā
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
Asiņainā un kailā sieviete, iespējams, bijusi narkotisku vielu ietekmē
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
Konkursā uz Valsts policijas priekšnieka amatu pieteikušies vienīgie ģenerāļi policijā 1
10 stundas

Lasītākie

IR
Ilmārs Randers
Ekonomika
Autoceļiem plāni diži, bet skaidrības, kur dabūs naudu, nav
5 stundas
LE
LETA
Veselam
Šonedēļ Covid-19 sērga konstatēta jau otrā slimnīcā
55 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Starta šāviens NAP2027
4 stundas
LE
LETA
Veselam
Mediķiem Covid-19 piemaksas tomēr būs
3 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Latvijā
APTAUJA. Nekā nedarīšana dažiem ir dzīvesveids. Kādiem būtu jābūt minimālajiem cilvēku ienākumiem?
2 stundas