Latvijā
Novados

Zibensdambja akmens ar Saules zīmi. Senču astronomisko svētvietu Rojā apciemo Guntis Eniņš1

Foto – Guntis Eniņš

Tas notika pavisam nesen – pagājušā gadu tūkstoša beigās, Atmodas vējos. Agrāk neredzētu, nezināmu Zibensdambja Saules akmeni 1990.  gada pavasarī Rojas mežos atrada tēvs un dēls Staņislavs un Valdis Žurovski un viņu radinieks Andris Leitens.

Pirmais par Rojas mežos atrasto savādo akmeni savus vērojumus, mērījumus, vērtējumus “Talsu Vēstīs” 1990. gada 14. jūnijā publicēja Artūrs Zalsters.

Pēc divpadsmit gadiem, 2002. gada pavasarī, Osvalds Bergans no Rojas atsūtīja vēstuli un shēmu. Viņš te uz papīra esot visus tos prāvākos akmeņus sazīmējis, kas izvietoti ap Rojas Saules akmeni. Šo zīmīgo akmeni apjožot četri akmens riņķi. Pirmais akmeņu riņķis esot ar rādiusu 5,5 m; otrais – ar rādiusu 12 m; nākamais – ar rādiusu 17 m; un ceturtais, beidzamais – ar rādiusu 22,5 m. Rojas Zibensdambja Saules akmeni es biju mērījis un pētījis jau 1995. gadā, bet zālē un krūmos gulošo akmeņu izvietojumam mēs toreiz nebijām pievērsuši uzmanību. Vēlāk, 2002. gada 18. maijā, ar astronomu un ģeodēzistu Jāni Klētnieku organizējām nopietnu zinātnisku ekspedīciju. Ar elektronisko teodolītu noteicām katra akmens atrašanās vietu un vēlāk datorā izgatavojām precīzu shēmu.

Dators un elektronika ir bezkaislīgi, bez emocijām, uzrādīja, ka visu pārējo akmeņu izvietojums ap Zibensdambja Saules akmeni ir nejaušs un neveido nekādus
apļus, kas cilvēkam tikai tā šķitis. No Artūra Zalstera pirmās publikācijas: “Interesanti, ka Rojas akmens, tāpat kā ar iekaltām zīmēm rotātais Upsīšu dižakmens, atrodas mitrā jauktā egļu un bērzu mežā, kura mūžs, šķiet, nav visai ilgs. Akmens virszemes daļa atgādina masīvu ieapaļu bluķi ar izvirzījumu rietumu pusē.

Augšējās horizontālās plaknes virsma, kuras vidējais caurmērs ir 1,2 metri, nav slīpēta, bet ir nolīdzināta, nebojājot tās kristālisko
struktūru. Kaļot aploci, taisnes un iedobumus, lietots nevis rūdīta tērauda rīks, bet tups, ciets priekšmets.

Saules zīmes (aploces) iekšpusē izveidotā saules krusta taisnes precīzi orientētas ziemeļvakaru – dienvidaustrumu virzienā.

Pret dienvidiem, tas ir, pret kontinentu, vērstā zīme ir neliels krustiņš, bet visas pārējās veidotas kā īsākas vai garākas iedobes.

Zīmējums Rojas akmenī neapšaubāmi saistīts ar vietējās astronomijas pirmsākumiem.

Nav izslēgts, ka interesantais atradums ir senas, Baltijas jūras krastos izvietotas orientēšanās sistēmas sastāvdaļa.”

Noslēpumainais akmens guļ piejūras zemienes līdzenumā, mitrā jauktu lapu un skuju koku mežā – damaksnī. Akmens rupji darināts milzīga staba veidā. Ap to izveidojusies 20–30 cm dziļa, lēzena iedobe, kas lielāko gada daļu pildās ar seklu ūdeni vai dubļiem. Virs zemes akmens staba augstums 60 cm. Akmens virspuse cilvēku roku izveidota plakana, bet ļoti raupja. Akmens bluķa caurmērs no 1,42 līdz 1,55 m. Plakanajā akmens virspuses centrā sekli iekalts riņķa veidols ar caurmēru 75–78 cm. Nosacītais riņķis sadalīts četros sektoros, kuros katrā redzama pa vienai neregulārai iedobei. Iekaluma līnijas ļoti seklas (0,6–1 cm), platas, lēzenas.

Veicot kontroles ierakumu akmens sānos, lai uzzinātu tā patieso lielumu, atklājās, ka akmens stabs zemē turpinās 70 cm. Interesanti ir tas, ka visa rakuma dziļumā akmeni ieskauj intensīvi tumša melnzeme, dubļi kā kultūrslānis ar lielu izdegušu koka ogļu piejaukumu. Tumšais zemes slānis ap akmeni veidojies slapjajā mežā no ūdeņu ilgstošiem saskalojumiem. Uz noslēpumaino akmeni neved takas, un mežā bez zinīga pavadoņa tas grūti atrodams. Zibensdambja Saules akmens patiesībā ir arī krustakmens un pēc būtības līdzinās arī Andra Caunes pētītajiem riņķa krustiem. Tikai šajā gadījumā riņķa krusts novietots plakaniski.

No Mērsraga līdz Rojai ir akmeņu zeme un akmeņu krasti. Visa Kaltene un Roja vienos akmeņos – jūrā un krastā. Velna kalvu un citu kalvu milzīgie akmeņu krāvumi te tikai četru kilometru attālumā. Roja ir robeža, kur akmeņu krāvumi beidzas un sākas smilšainā pludmale un kāpas līdz Kolkas ragam.

Ļoti apšaubāmi, vai līdzenumā, kur akmeņiem piebārstīto zemi vienmēr klājuši meži, šo akmeni varēja izmantot astronomijas, saules lēktu un rietu vērošanai.

Saistītie raksti

1908.–1910. gadā iepretim Rojai puskilometru jūrā izveidoja pirmo kuģu patvēruma vietu Baltijas piekrastē – 213 m garu viļņu lauzēju akmeņu valni. No kurienes veda akmeņus, nav zināms.

Taisnā Zibensdambja celšanas rīkojumu cauri Rojas mežiem devis Lubezeres īpašnieks barons Hāns 1810. gadā, lai visātrāk pa visīsāko ceļu varētu nokļūt līdz jūrai. Tāpēc arī ceļam tāds nosaukums. Ticamākā iespēja: Zibensdambja Saules akmeni sākuši darināt seno tradīciju vajadzībām kā bļodakmeni. Viss – gan
akmeņa lielums, gan izveidotā cilindriskā forma, gan plakanā virsma, kā arī iezīmētās aploces lielums – atbilst citviet Kurzemē un Lietuvā atrastajiem upurakmeņiem, kurus mēs tagad klasificējam kā bļodakmeņus, kā, piemēram, Dzeņu bļodakmens Ulmalē, Pāvilostas novadā. Ir zināmi gadījumi, kur
tādi paši cilindra formā apdarināti, pusgatavi vai saplīsuši akmeņi pamesti amatnieku raktajās iedobēs. Piemēram, Ugāles novada Sirgumu mežos, Padures pagastā, kā arī Krimuldas novadā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Latvijā
Flīžu vietā autotransporta kravā atklāj 4,74 miljonus cigarešu. Kravai bija jānonāk Zviedrijā
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
Asiņainā un kailā sieviete, iespējams, bijusi narkotisku vielu ietekmē
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
Konkursā uz Valsts policijas priekšnieka amatu pieteikušies vienīgie ģenerāļi policijā 1
10 stundas

Lasītākie

IR
Ilmārs Randers
Ekonomika
Autoceļiem plāni diži, bet skaidrības, kur dabūs naudu, nav
5 stundas
LE
LETA
Veselam
Šonedēļ Covid-19 sērga konstatēta jau otrā slimnīcā
52 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Starta šāviens NAP2027
4 stundas
LE
LETA
Veselam
Mediķiem Covid-19 piemaksas tomēr būs
3 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Latvijā
APTAUJA. Nekā nedarīšana dažiem ir dzīvesveids. Kādiem būtu jābūt minimālajiem cilvēku ienākumiem?
2 stundas