Zibensdambja akmens ar Saules zīmi. Senču astronomisko svētvietu Rojā apciemo Guntis Eniņš 1
Tas notika pavisam nesen – pagājušā gadu tūkstoša beigās, Atmodas vējos. Agrāk neredzētu, nezināmu Zibensdambja Saules akmeni 1990. gada pavasarī Rojas mežos atrada tēvs un dēls Staņislavs un Valdis Žurovski un viņu radinieks Andris Leitens.
Pirmais par Rojas mežos atrasto savādo akmeni savus vērojumus, mērījumus, vērtējumus “Talsu Vēstīs” 1990. gada 14. jūnijā publicēja Artūrs Zalsters.
Pēc divpadsmit gadiem, 2002. gada pavasarī, Osvalds Bergans no Rojas atsūtīja vēstuli un shēmu. Viņš te uz papīra esot visus tos prāvākos akmeņus sazīmējis, kas izvietoti ap Rojas Saules akmeni. Šo zīmīgo akmeni apjožot četri akmens riņķi. Pirmais akmeņu riņķis esot ar rādiusu 5,5 m; otrais – ar rādiusu 12 m; nākamais – ar rādiusu 17 m; un ceturtais, beidzamais – ar rādiusu 22,5 m. Rojas Zibensdambja Saules akmeni es biju mērījis un pētījis jau 1995. gadā, bet zālē un krūmos gulošo akmeņu izvietojumam mēs toreiz nebijām pievērsuši uzmanību. Vēlāk, 2002. gada 18. maijā, ar astronomu un ģeodēzistu Jāni Klētnieku organizējām nopietnu zinātnisku ekspedīciju. Ar elektronisko teodolītu noteicām katra akmens atrašanās vietu un vēlāk datorā izgatavojām precīzu shēmu.
