Diennakti ilga lidojuma laikā veikusi trīs manevrus, triecienierīce izvietoja sevi pirms komētas kodola tā ceļā, un agrā 4. jūlija rītā tie sadūrās. Trieciena spēks bija līdzvērtīgs piecu tonnu dinamīta sprādzienam, turklāt komēta acumirklī uzliesmoja sešas reizes spožāk. Trieciens komētas kodolā izveidoja krāteri 100 metru diametrā un 30 metru dziļumā, izsviežot uz ārpusi aptuveni 5000 tonnas vielas, kurā, pilnīgi pretēji zinātnieku paredzētajam, izrādījās ievērojami vairāk putekļu, nevis ledus. Tāpat šī viela izrādījās sīkāka par sagaidāmo – drīzāk talks, nevis īsti putekļi. Arī tās sastāvs bija interesants. Piemēram, atklājās, ka tajā ietilpst māli un karbonāti, kuru izveidei nepieciešams ūdens. Turklāt šīs komētas kodola uzbūve arī bija pārsteigums, jo izrādījās, ka 75% tā ir… tukšums. Lai gan bija pietiekami izturīgs, jo sadursmi izturēja. 0
Šī efektīgā misija izraisīja milzīgu sabiedrības interesei un pat divus amizantus incidentus. Pirmkārt, krievu astroloģe Marina Beija iesūdzēja tiesā NASA par summu 300 miljoni dolāru “par komētas sprādzienu, kas izjauca debesu spēku dabisko līdzsvaru”, turklāt kāda Maskavas tiesa pat pieņēma šo prasību izskatīšanai, tomēr beigās noraidīja. Apelācija nelīdzēja, jo tobrīd jau bija pierādīts, ka eksperiments komētas trajektoriju nobīdījis tieši par … 10 centimetriem. Otrkārt – par pilnībā negaidītu jaunā amerikāņu sasnieguma propagandētāju kļuva Ķīna, kurā “Dziļo triecienu” izmantoja, lai “paceltu tautas masu entuziasmu” attiecībā pret savu, ķīniešu kosmisko zinātni. Un jau divas dienas pēc NASA paziņojuma par misijas sekmīgo iznākumu ķīnieši paziņoja par savu jauno, “daudzkārt saprātīgāko” kosmisko plānu – nolaist vadāmo aparātu tieši uz komētas kodola, lai tādējādi pacenstos to novirzīt no uzņemtās orbītas.
Diemžēl ķīnieši nokavēja. Tajā brīdī, kad viņi paziņoja par savu plānu, NASA kuģis, kas bija paredzēts tieši tādai misijai, jau atradās lidojumā. Vēl vairāk – tieši šis kuģis pirmais nofotografēja Tempela komētu tūlīt pēc “Dziļā trieciena”. Tas bija kuģis Rosetta, kas patiesībā gluži nesen bija nosūtīts sagaidīt Čurjumova–Gerasimenko komētu, uz kuras apledojušā kodola tam 2014. gadā bija mīksti jānosēdina zinātniskās izpētes zonde…
