Aizvien jauni rekordi 0
Taču atgriezīsimies vēl 1986. gadā, kad “Komētu mednieks” izgāja cauri Haleja komētas astei. Izrādās, vienlaikus uz to pašu komētu startēja vēl pieci (!) kosmosa kuģi: eiropiešu Džotto, padomju–franču Vega–1 un Vega–2, kas bija pārorientēti uz satikšanos ar komētu pēc tam, kad bija sekmīgi nometuši zondes uz Veneras, kā arī vēl japāņu Suisei un Sakigake. Turklāt novērojumus veica arī no kuģa Pioneer, kas rotēja ap Veneru. Bija nolemts, ka japāņu kuģi un “Komētu mednieks” izpētīs komētu no attāluma, bet tad abas “Vegas” atradīs tās kodolu un novadīs uz to Džotto, lai tas pietuvotos maksimāli iespējamā tuvumā.
Šim kuģim bija uzticēts galvenais uzdevums. Un Džotto patiešām izdevās pietuvoties komētas kodolam aptuveni 600 kilometru attālumā. Turklāt tas – par lielu pārsteigumu zinātniekiem – spēja arī izdzīvot.
Šīs Haleja komētas medības deva ļoti svarīgus rezultātus. Bija iespējams beidzot noteikt tās kodola izmērus (15x7x10 kilometri), tā vecumu (aptuveni 4,5 miljardi gadu), ķīmisko sastāvu (ūdens ledus veidā, ogleklis, skābeklis, amonjaks, metāns, dzelzs, nātrijs), elementu savstarpējās attiecības (tādas pašas, kādas tās ir Saulei), virsmas raksturojumu (poraina, klāta ar tāda paša blīvuma biezu putekļu kārtu, kādas ir cigarešu dūmu daļiņas, līdz 40 miligramu masu).
Bet paša kuģa “Džotto” dienests ar to vēl nebija beidzies. To pārorientēja uz Zemei pietuvinātu orbītu, un 1990. gadā tā iekārtas atkal iedarbināja, lai tas varētu sagaidīt Grīga–Skjellerupa komētu. Šī tikšanās arī notika 1992. gada jūnijā, un tās laikā Džotto pārspēja savu rekordu, proti, šoreiz pietuvojoties komētas kodolam līdz 200 kilometru attālumam. Šajā caurlidojumā iegūtie dati ļāva zinātniekiem veikt ļoti svarīgo vecās komētas (Haleja) un jaunās komētas (Grīga–Skjellerupa) salīdzināšanu. Pēc tam kuģis Džotto atgriezās savā iepriekšējā trajektorijā un tagad kā vēl viens “neapdziedātais varonis” arī nolikts “ziemas guļā”.
Tieši komētas kodolā
2002. gadā kosmosā aizlidoja vēl viens NASA komētu pētnieks Contour, kura uzdevums bija secīgi pietuvoties divu kārtējo komētu kodoliem vēl tuvākā attālumā – vismaz 100–150 kilometri. Šoreiz misija neizdevās: kuģa iekārtas pārtrauca atbildēt jau sešas nedēļas pēc kuģa palaišanas. Taču šo neveiksmi pilnībā kompensēja 2004. gadā, kad kosmosa kuģis Stardust pietuvojās 240 kilometru attālumā komētas Vilda–2 kodolam, savāca tur dažāda veida daļiņu un kosmisko putekļu paraugus un tad, pārorientēts uz jaunu trajektoriju, 2006. gada 15. janvārī nogāja ļoti tuvu garām Zemei, nometot uz tās kapsulu ar savāktajiem materiāliem. Turklāt šī kapsula, nomesta no patiešām milzīga augstuma ļoti lielā ātrumā (vismaz 40 000 kilometru stundā!), sekmīgi piezemējās ieplānotajā vietā, proti, ASV Jūtas štata tuksnesī.
Nākamā misija ieguva saīsināto nosaukumu NExT – no New Exploration of Tempel–1, kas tulkojams kā “Tempela–1 jaunais pētījums”, jo aptuveni pusgadu pirms Stardust atgriešanās Zemes tuvumā minētais templs jau bija kļuvis par kosmisko pētījumu objektu Deep Impact (dziļais trieciens). Šo kuģi nosūtīja kosmosā 2005. gada 12. janvārī, un jau pēc sešiem mēnešiem, lidojot ar ātrumu 23 kilometri sekundē, tas sasniedza paredzēto mērķi un pietuvojās tam. Robots nesa atvienojamu triecienierīci, kas izpaudās kā nošķelts, aptuveni 400 kilogramu smags vara konuss. Tajā bija arī kursa korekcijas ierīce un fotokamera, kas fotografēja kodolu visu laiku, kamēr konuss tuvojās kodolam un noraidīja šos uzņēmumus uz robota ierīcēm (fotografēšana beidzās trīs sekundes pirms sadursmes).
