Ekonomika
Bizness

Konstatē nepamatotu Latvijas karoga izgatavošanas tehnoloģiju ierobežošanu0

Foto: Evija Trifanova/LETA

Konkurences padome (KP), atzīmējot Pasaules Konkurences dienu, apbalvoja trīs konkurences aizstāvjus jeb akcijas “Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei” dalībniekus, kas identificējuši un norādījuši uz likumos un Ministru kabineta noteikumos iekļautajiem nepamatotajiem un būtiskajiem ierobežojumiem konkurencei un uzņēmējdarbībai.

KP akcijā saņēma informāciju par 34 šķēršļiem konkurencei. Ņemot vērā, cik liels un nozīmīgs ir ietekmētais tirgus un cik būtisks ir normatīvā regulējuma ierobežojums konkurencei, tika izraudzīti trīs nejēdzīgākie uzņēmējdarbības šķēršļi.

Nejēdzīgi šķēršļi datu atkalizmantotājiem

Vienu no trim balvām “Konkurences aizstāvis 2019” saņēma uzņēmuma “Lursoft IT” pārstāve Daiga Kiopa, kura norādīja uz normatīvo aktu grozījumiem, kas tādiem Uzņēmuma reģistra (UR) datu atkalizmantotājiem kā “Lursoft”, “Firmas.lv”, “Kredītinformācijas birojs” un “Crefo rating” turpmāk apgrūtina pakalpojumu sniegšanu, jo daļa no iepriekš UR pieejamās informācijas ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības un nav pieļaujama tās tālākizmantošana.

Apdraudēti nolietoto transportlīdzekļu apstrādātāji

Par būtisku šķērsli konkurencei KP žūrija atzina arī biedrības “Nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumu asociācija” norādīto par izmaiņām Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Pēc likuma grozījumiem nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumi ir ielikti vienā kategorijā ar atkrit

    umu apsaimniekotājiem.

    Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums apstrādā 20 mašīnas vai vairāk, tā finanšu apdrošināšanas nodrošinājumam no 2020. gada ir nepieciešami 100 000 eiro, kamēr atkritumu poligonam – 50 000 eiro. Tā rezultātā divām trešdaļām tirgus dalībnieku ir jāpārtrauc sava saimnieciskā darbība.

    Nepamatoti ierobežota Latvijas karoga izgatavošana

    Pasākumā par “Konkurences aizstāvi 2019” tika nominēts arī “Latvijas Tekstils”, kas norādījis uz nepamatotām prasībām Latvijas karoga audumam.

    Ministru kabineta noteikumos, kas regulē Latvijas valsts karoga likuma piemērošanu, bez argumentētiem skaidrojumiem norādīts, ka Latvijā drīkst izmantot tikai vienā konkrētā tehnoloģijā ražotus karogus, proti, tikai sublimācijas tehnikā apdrukātus, tādējādi aizliedzot rūpnieciski krāsota auduma izmantošanu.

    “Tas ierobežo pasaulē plaši izplatīto apdrukas/krāsošanas tehnoloģiju izmantošanu, paredzot tikai novecojošas tehnoloģijas izmantošanu.

    Tāpat nav skaidrs, kāpēc Ministru kabineta noteikumos noteikts, ka audumam, no kura ražo karogus, jābūt liesmu slāpējošam, kādēļ aizdegšanās laiks ir noteikts tieši 10 sekundes, nevis 8 vai 11 sekundes. Nav saprotams, kādēļ auduma gaismas necaurlaidības koeficientam ir jābūt robežās no 60–70 %, nevis, piemēram, no 60-100%,” uz nepamatotajiem šķēršļiem, kas iekļauti Ministru kabineta noteikumos, norādīja “Latvijas Tekstils” pārstāvis.

    KP par konkrētajiem ražotāja iebildumiem jau vērsusies gan Heraldikas komisijā, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kas uzrauga valsts karogu tirdzniecību un to atbilstību likumam.

    Par ko vēl ziņoja uzņēmēji

    “Nākamais gads Konkurences padomei būs jaunu izaicinājumu gads, jo būs jāstrādā ar jauno Konkurences likuma normu, kas iestādei sniegs plašākas pilnvaras, cīnoties ar valsts un pašvaldību radītajiem ierobežojumiem konkurencei.

    Šī akcija, kurā saņēmām uzņēmēju, to pārstāvošo asociāciju un citu aktīvistu informāciju, liecina, ka godīgas konkurences ideja Latvijā vēl ir iedīglī. Tāpēc mudinu arī turpmāk sabiedrībai būt aktīvai un līdzatbildīgai un ziņot Konkurences padomei, ja tiek novēroti ierobežojumi, kas nepamatoti kavē uzņēmējdarbību,” norāda Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

    Lielākā daļa no akcijā iesūtītajiem šķēršļiem norādīja uz ierobežojumiem normatīvajos aktos, kas regulē finanšu un apdrošināšanas nozari, mazumtirdzniecību, darījumus ar nekustamo īpašumu, kā arī ražošanas, viesmīlības un enerģētikas nozari. Papildu tam tika saņemti arī šķēršļi konkurencei, kas identificēti kultūras, būvniecības, farmācijas un lauksaimniecības nozarēs.

    Saistītie raksti

    Puse no visiem akcijā identificētajiem šķēršļiem konkurencei ir iekļauti likumos un trešdaļa – Ministru kabineta noteikumos. Daļa no iesniegtajiem šķēršļiem konkurencei informēja arī par apgrūtinājumiem uzņēmējdarbībai, kas radušies no valsts iestāžu iekšējām darba kārtībām vai ierobežojošām normām publiskajos iepirkumos.

    Akcijā varēja piedalīties uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes, juridiskie biroji, kā arī jebkurš interesents, kurš novērojis vai saskāries ar šķēršļiem normatīvajā regulējumā, kas nepamatoti kavē vai ierobežo uzņēmējdarbības attīstību un konkurenci.

    LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
Arodbiedrība: No “Latvijas dzelzceļa” atlaižamie darbinieki izjutīs bezdarbnieka pabalsta apmēra un izmaksu ilguma samazinājumu 1
20 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ekonomika
“Greis loģistika” mainījies īpašnieks
21 stundas
RE
REKLĀMA
Ekonomika
Bitcoin, zelts, akcijas – ieguldījums vai bīstamas spekulācija?
21 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
LA.LV
Ekonomika
Jauna krāpšana internetā – datu noplūdes kompensācijas
14 minūtes
LE
LETA
Dabā
Sestdien vietām mazliet līs, bet būs silts
13 minūtes
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
1820. gada 18. janvārī. Brīvības pasludināšana vidzemniekiem
17 minūtes
LE
LETA
Sports
Porziņģis izlaidīs desmito maču pēc kārtas
10 stundas
AT
Andris Tiļļa
Praktiski
Nams ar paradīzi, elli, 200 eņģeļiem un kolorītu saimnieku. Ciemos pie mēbeļu restauratora Imanta Lejasmeiera
5 minūtes