Emīls Liepiņš pievārējis “Vuelta a Espana” un ir gatavs jauniem izaicinājumiem 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas profesionālā riteņbraukšana pēc daudzu gadu pārtraukuma atkal ir zirgā, jo mums ir vīri, kas startē visaugstākajā pasaules līmenī. Šogad Toms Skujiņš trešo reizi pievārēja “Tour de France”, ko pirmo reizi veica arī Krists Neilands.
Pagājušajā nedēļā savu pirmo lielo grandtūri pieveica arī 28 gadus vecais Emīls Liepiņš, kurš ar Skujiņu pārstāv Pasaules tūres komandu “Trek-Segafredo”. Emīls ar riteni iemācījās braukt jau divu gadu vecumā!
Kā pats smej, vēl ar riteni, kam bijušas putuplasta riepas. Viņš seko sava tēta Aivja pēdās, kurš arī bija riteņbraucējs un tāpat kā dēls – sprinteris. Sākumā gan bija BMX, bet uz šosejas riteņbraukšanu Emīlu aizvedusi mamma, par spīti tēta gana kategoriskiem iebildumiem, jo viņš jau zināja, cik tas ir grūti.
Tagad tētis ir lepns par dēlu, bet Emīlam arī lielākais dzinulis, kurš liek virzīties uz priekšu. Un sanāk lieliski, jo riteņbraucējs Liepiņš ļauj skanēt ne tikai savam uzvārdam, bet arī Latvijas vārdam visā pasaulē.
Kādas ir sajūtas pēc “Vuelta a Espana”, viena no trim prestižākajiem daudzdienu velobraucieniem pasaulē?
E. Liepiņš: Šobrīd joprojām ir liels sagurums un gan jau vēl kādu laiku būs, bet ar katru dienu kļūst labāk. Ir gandarījuma sajūta, ka izturēju līdz galam, jo daudzi to nespēja. Jo īpaši tie, kas tāpat kā es piedalījās pirmo reizi lielajā tūrē.
Pirms šādām sacensībām īsti nezini, ko gaidīt un kā reaģēs organisms. Bija pārsteigums. Godīgi teikšu, no 12. līdz 15. posmam man bija lūzuma punkts, kura laikā pārdomāju daudz ko, arī to, vai tas man vispār ir vajadzīgs. Pirms pēdējiem posmiem sāku justies labāk, un pēdējā posmā, kurā ieņēmu 12. vietu, man bija vienas no labākajām kājām. Laba pieredze.
Kas tieši ir tas grūtākais šādās daudzdienu tūrēs?
Fiziskā slodze katru dienu, lielās distances un man kā sprinterim, protams, kalni. Sprinteriem līst pāri kalniem nav viegli. Daudzdienu tūrēs sprinteri nekad nebūs augstās vietās kopvērtējumā, jo mums uzdevums ir cīnīties sprinta etapos, bet kalnu posmos mēs palīdzam kalnā braucējiem, lai viņi pirms kalna būtu labākā pozīcijā.
Tas ir mūsu darbiņš. Tāpēc dažreiz ir nepatīkamāk, kad mediji raksta, redz, Liepiņš kopvērtējumā tur 140. un kurā vietā. Komandai pilnīgi neinteresē kopvērtējums, mēs visi kopā veicam vienu darbu.
Bet tu neesi gregari, kas velk kalnu braucējus līdz pēdējam?
Nē, gregari ir tie, kas iet līdzi komandas līderiem kalnos, visu laiku strādās, ķers atrāvienu. Es esmu tīrs sprinteris, un mans uzdevums bija ne mazāk svarīgs. Tā kā komandā esmu pirmo gadu, tad biju tā saucamais pēdējais ievilcējs jeb “leadout” braucējs, kuram jāpalīdz sprinta posmos ievilkt savu komandas biedru, lai viņš nokļūtu pēc iespējas labākā pozīcijā un viņam būtu ātrums finišā.
Tas nozīmē būt kā pilotam, jātaisa sprints ātrāk, lai komandas biedru aizvestu situācijā, kur viņš var pacīnīties par augstu vietu.
Tev izdevās iegūt visas riteņbraukšanas sabiedrības uzmanību devītajā posmā. Skaidrs, ka tevi tur sprinta finišā kārtīgi iebuhņīja un īru Semu Benetu par to diskvalificēja no šī etapa. Kas īsti notika?
Es biju pirmais aiz “Bora-hansgrohe” tā dēvētā vilciena, bet man vispirms Beneta ievilcējs Mihaēls Morkovs uzšāva stipri pa pēcpusi ar elkoni, tad otrreiz. Zaudēju pozīciju, viņš iebrauca manā vietā.
Es centos iet atpakaļ, bet tad sekoja vēl divi sitieni no Beneta, kas jau bija bezsakarā. Pēc finiša Benets pats saprata, ko izdarījis, bet Morkovs bija dusmīgs, ārdījās, nosauca mani par idiotu. Kad izskaidroju visu, arī Morkovs saprata, bet vienalga medijiem teica ko citu. Katrs jau cīnās par savu taisnību. Uzmanība bija nenormāla, pirmo reizi mūžā tāda.
Telefons no “Twitter” ziņām vienkārši gaudoja, izslēdzu paziņojumus, jo tie bija tūkstošiem, kur mans vārds bija “ietagots”. Zvanīja daudzi mediji, bet beigās atteicu intervijas, jo biju noguris un vajadzēja gatavoties nākamajam posmam. Tobrīd tiešām bija visa par daudz. Bet es saprotu, tās ir augstākās klases sacensības, seko līdzi miljoni un attiecīga interese. Jā, es tajā posmā zaudēju iespēju cīnīties par TOP3, bet ieguvu atpazīstamību un tas arī nav slikti.
Kā komandas vadība novērtēja tavu sniegumu tūrē?
Komanda ir ļoti apmierināta. Bija pārsteigta, ka es kā sprinteris tīri labi līdu pāri kalniem, palīdzot arī Kenijam Elisondem, kurš bija viens no mūsu kalnu vīriem. Kad nokļuvu galvenā sprintera lomā, komandas vadība negaidīja, ka es kādā posmā uzvarēšu, jo vienam tas nav iespējams. Viņi zināja, ka vienatnē to nevar izdarīt.
Par to pašu devīto posmu viņi bija ļoti priecīgi, jo viņi zina, ka tur nokļūt nebija vienkārši. Komanda nesen atsūtīja vēstuli, lai pēc ļoti labas cīņas un velobrauciena to izbaudu un kārtīgi atpūšos starpsezonā. Mums bija jauna komanda ar domu par nākamajām sezonām. Deva iespēju saprast, kas ir lielā tūre, lai mēs mācāmies, kā to varam izturēt. Cīnījāmies, bet spiediena uz mums nebija.
Kā tu vērtē savu pirmo sezonu Pasaules tūres komandā?
Manuprāt, izdevās ļoti labi. Nezinātāji to varbūt uztver citādi, jo, redz, Emīls tur simtais vai kurš. Bet, kā jau teicu, esmu “leadout” džeks, ievelku un palaižu vaļā. Galvenais ir darīt komandas darbu.
Mans rezultāts ir jāskatās pēc komandas snieguma. Esmu bijis visvairāk reizēs, kad mūsējie šosezon uzvarēja. Tas ir mūsu kopējs darbs. Mēs kā komanda ejam uz kopēju rezultātu, līdzīgi kā hokejā un basketbolā. Komanda ar mani ir gandarīta.
Sezona nu ir beigusies?
Jā, mēnesis ir brīvs. Novembrī atpūšos, decembrī sākšu trenēties tepat Latvijā, janvārī jau došos uz Spāniju. Tur kopā ar Kristu Neilandu abi īrējam dzīvokli, tad sekos komandas nometne. Spānijā ziemā trenējos jau trīs gadus. Februāra beigās atsāksies sezona.
Pirms sezonas būs divu nedēļu nometne ar komandu. Vai tikšu pie pavasara viendienas klasikām? Ļoti ceru, jo šogad arī biju tajās iekļauts, bet Covid-19 dēļ tās tika pārceltas uz rudeni un sakrita ar “Vueltu”. Mans bērnības sapnis ir piedalīties posmā Parīze–Rubē. Tā ir riktīga izdzīvošana, kurā gribu startēt.
Vizītkarte. Emīls Liepiņš
* Dzimis: 1992. gada 28. oktobrī
* Profesionāls riteņbraucējs
* Ar riteni iemācījies braukt divu gadu vecumā
* Viens no trim Latvijas riteņbraucējiem Pasaules tūres komandās
* Pārstāvējis “Alpha Baltic-Unitymarthons.com”, “Rietumu-Delfin”, “Delko Marseille Provence KTM”, “One Pro Cycling”, “Wallonie-Bruxelles” un “Trek-Segafredo” komandas
* Kopš 2020. gada ir Pasaules tūres komandas “Trek-Segafredo” pārstāvis, ar kuru līgums ir arī uz nākamo gadu
* Hobijs: automašīnas, to uzlabošana (tjūnings), braukt ar motociklu
