Kormorāni un jūras ērgļi 0
Vai tiešām kormorāni ir aizsargājami putni? Tas jau laikam nekas, ka šie “dabas retumi” regulāri iztīra dīķus no zivīm un nobendē kokus? Kur ligzdo, tur visu notaisa ar kodīgiem mēsliem – pagalam gan koki, gan citi augi! Valentīna Dagdas novadā
Eiropā jau vairākus gadus meklē risinājumus jūras kraukļu jeb kormorānu radīto zaudējumu mazināšanai, taču šie putni labi spēj pielāgoties apkārtējai videi. Universāls brīnumlīdzeklis joprojām nav atrasts. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas vecākais referents Vilnis Bernards atzīst, ka dažādie atbaidītāji iedarbojas tikai neilgu laiku: – Putni pierod pie trokšņiem un labās barošanās vietās ir gatavi uz lielāku risku nekā parasti. Atbaidīšanas metodes zivkopjiem nākas dažādot, papildināt, mainīt un kombinēt arī ar putnu šaušanu.
Gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs izmanto putnu letāla skaita kontroli, taču jūras kraukļi ir migrējoša putnu suga. Kaut kādu rezultātu var panākt tikai īslaicīgi un attiecībā uz vietējiem, ligzdojošiem putniem. Taču salīdzinājumā ar citām valstīm pie mums ligzdojošo jūras kraukļu nemaz nav tik daudz. Galvenie laupītāji ir caurceļotāji, kas migrācijas laikā lielos baros siro pa Latvijas dīķiem.
Neatkarīgi no tā, vai zivju dīķi atrodas Natura 2000 teritorijā vai kur citur, kormorānu šaušanai nepieciešama atļauja nemedījamo sugu indivīdu ieguvei. To var saņemt Dabas aizsardzības pārvaldē.
– Kormorāni nav limitējami, ne arī īpaši aizsargājami putni, tādēļ nekādi formāli ierobežojumi nepastāv. Tomēr, lai pārliecinātos, vai iesniegumā norādītais iegūstamo putnu skaits ir pamatots, uzklausām ekspertu (ornitologu) viedokli. Regulāri šādas atļaujas pieprasa vienīgi a/s “Nagļi”, gadā viņi drīkst nomedīt līdz 50 putniem, – informē Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas uzraudzības un izglītības departamenta vecākā valsts vides inspektore Inga Hoņavko. Tas gan nenozīmē, ka minētās zivsaimniecības dīķos ik gadu nogalē pussimta jūras kraukļu. Starp citu, tos nemaz neesot tik viegli nomedīt. Akciju sabiedrības “Nagļi” valdes priekšsēdētāja Ginta Kalvāne uzsver, ka galvenais nav nošaut, bet aizbiedēt. Bises šāviens iedarbojas labāk nekā blīkšķināšana ar gāzes lielgabalu. Gudrie putni drīz vien saprot, ka no tāda trokšņotāja nav jābaidās, turpretī, ja parādās mednieks ar ieroci, steigšus jālaižas prom.
Jūras kraukļu dabiskais ienaidnieks ir jūras ērglis. Sākotnējais interešu objekts abām sugām ir zivju dīķi vai zivīm bagāti ezeri, taču ērgļi medī arī dažādus ūdensputnus, tostarp kormorānus.
– Jūras kraukļu kolonija ērgļiem dod iespēju tikt pie viegli iegūstama medījuma laikā, kad to vajag visvairāk, – zina stāstīt ornitologs Jānis Ķuze. – Kā vieniem, tā otriem ligzdās aug ēdelīga jaunā paaudze, un kormorānu mazuļi jūras ērgļiem ir viegls medījums.
