“Tā vietā, lai staigātu pa mājām un uzdotu jocīgus jautājumus…” CSP direktors Lapiņš skaidro, kā skaitīs tautu Latvijā 0
“Tautas skaitīšana ir daudz precīzāka tad, ja mēs skatāmies datus, piemēram, tā ir informācija par to, vai ir maksāti nodokļi, kāda ir dzīvesvieta. Īsāk sakot, no datiem ir iespējams konstatēt, vai cilvēks dzīvo Latvijā vai nedzīvo tā vietā, lai staigātu pa māju,” tā intervijā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” atzina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) direktors Raimonds Lapiņš, stāstot par jaunākajām metodēm, kādas CSP izmanto tautas skaitīšanai.
“Tā liekas, ka tāda fiziska skaitīšana [ejot uz mājām] ir labāka, bet es pieklauvēju pie durvīm un mani var neielaist! Cilvēks tieši tajā brīdī var atrasties ārpus mājas. Tā tautas skaitīšana tādā klasiskā, vēsturiskā veidā ir neprecīza un neefektīva metode. Mēs 2021.gadā [jauno metodi] notestējām pirmo reizi, kas ir balstīta uz datiem. Tā parādīja, ka mēs esam 2 miljoni iedzīvotāju – par 200 tūkstošiem mazāk nekā tad, ja skaitītu fiziski, jo vienmēr jau var pateikt, ka man tur dzīvo vēl divi cilvēki, tikai ārā neiznāca…” skaidroja CSP direktors Lapiņš, kāpēc jaunā datu analīzes un apkopošanas metode tautas skaitīšanā ir precīzāka.
Nākamā reize būšot 2031.gadā, kad Latvijā tautas skaitīšanai CSP plāno izmantot tieši šo pašu metodi, kas ir balstīta uz datu analīzi, lai noteiktu, vai cilvēks dzīvo Latvijā vai nē.
“Mēs esam vieni no pirmajiem Eiropas Savienībā (ES), bet šo metodi pārņem visi. Tā vietā, lai staigātu pa mājām un uzdotu jocīgus jautājumus, mēs paskatāmies, ko zinām par saviem iedzīvotājiem, un saliekam [kopā] ļoti ticamu, daudz precīzāku informāciju. Pa pieciem gadiem gadiem sakrājas tik daudz notikumu – vai esmu bijis pie ārsta Latvijā un tā tālāk,” norādīja Lapiņš TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”.
CSP direktors vēl piebilda, ka šobrīd esot grūti paredzēt, cik izmaksās tautas skaitīšana 2031.gadā. “Tas ir dārgs process, bet reizi desmit gados tas tiek atkārtots, līdz ar to vidēji tas izmaksā lētāk, nekā tad, ja to darītu katru gadu. Kā vēstīts CSP mājaslapā internetā, tad 2021. gadā Latvijā pirmo reizi tautas skaitīšana notika, izmantojot tikai administratīvos datus. Nākamā reize būs 2031.gadā, kā to TV24 raidījumā apstiprināja Lapiņš, kad iedzīvotājus skaitīs nevis apstaigājot mājas, bet gan izmantojot oficiāli pieejamos administratīvos datus.
Jau vēstīts, ka 2025.gada 1.martā Latvijā provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,849 miljoni.
Latvijā šogad pirmajos divos mēnešos reģistrēts 1771 jaundzimušais, kas ir par 14,8% jeb 308 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina CSP publiskotie provizoriskie dati, ziņoja LETA šā gada 16.aprīlī. Tostarp 2025.gada pirmajos divos mēnešos starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 920 bija zēni, kas ir par 14,1% jeb 151 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet 851 bija meitene, kas ir samazinājums par 15,6% jeb 157.
Februārī Latvijā reģistrēti 890 jaundzimušie, kas ir par 13,5% jeb 139 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā mēnesī, tostarp reģistrēti 458 zēni un 432 meitenes. Tādējādi Latvijā piekto mēnesi pēc kārtas reģistrēto jaundzimušo skaits ir mazāks par tūkstoti. 2024.gada oktobrī tika reģistrēti 994 jaundzimušie, novembrī – 940, decembrī – 921, bet šogad janvārī – 881.
Šogad pirmajos divos mēnešos Latvijā reģistrēti 4533 mirušie, kas ir par 10,3% jeb 519 mazāk nekā 2024.gada pirmajos divos mēnešos, kad tika reģistrēti 5052 mirušie.
Tādējādi šogad pirmajos divos mēnešos reģistrēto mirušo skaits par 2762 pārsniedza dzimušo skaitu, kamēr iepriekšējā gada attiecīgajā periodā mirušo skaits par 2973 pārsniedza dzimušo skaitu.
2025.gada pirmajos divos mēnešos Latvijā reģistrētas 933 laulības, kas salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu ir par 38,4% jeb 259 laulībām vairāk.
Pilnu TV24 raidījumu “Dienas personība ar Veltu Puriņu” variet skatīties video šeit:
