Krievijas ekonomika grimst “vadītas degradācijas” fāzē – aiz skaitļiem slēpjas sistēmiska sabrukšana 0
TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” Nacionālo bruņoto spēku majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš atklāti komentē Krievijas ekonomisko situāciju. Viņš norāda, ka, neskatoties uz oficiālajiem Kremļa ziņojumiem par ekonomikas noturību, reālā aina ir daudz drūmāka. Saskaņā ar viņa sniegto informāciju, Krievijas ekonomika ir nonākusi vadītas degradācijas fāzē.
“Saskaņā ar oficiāliem Kremļa ziņojumiem, Krievijas ekonomika demonstrē pārsteidzošu noturību.” Taču, ja viss būtu kārtībā, tad neviens par to nerunātu, komentē Slaidiņš.
Netiešo rādītāju, atvērto avotu un sabiedrības noskaņojuma analīze atklāj pavisam citu ainu – dziļas strukturētas krīzes ainu, kuru maskē manipulatīva statistika un propaganda.
Slaidiņš TV24 raidījumā iepazīstina ar pētījumu, kurā izvirzīti seši galvenie degradācijas punkti. Pirmais no tiem – IKP (Iekšzemes kopprodukts).
Izaugsme uz papīra, recesija realitātē. Krievijā veidojas “divu ātrumu ekonomika” 1. Militāri rūpnieciskais komplekss aug budžeta injekciju dēļ. 2. Civilās nozares stagnē, jo tām trūkst resursu un personāla.
Slaidiņš skaidro, ka Krievijā šobrīd ir dažādas problēmas – valstī trūkst darbinieku un ir samazināts darba dienu skaits no piecām uz četrām dienām.
“Uzņēmumos strādā speciālisti, kuri neiet uz fronti, taču problēmas rodas, tad kad nav kam pārdot produkciju.”
Kā nākamais punkts pētījumā tiek minēta inflācija. “Oficiālā inflācija joprojām ir 9 – 10%. Taču neatkarīgi finanšu analītiķi lēš, ka reālais cenu pieaugums ir 13 – 14%.” Tas ir ļoti augsts rādītājs, piebilst Slaidiņš.
Pētījumā seko nākamais punkts – budžeta krīze. Pētījumā iegūtā informācija liecina: “Nauda karam sāk izsīkt. Līdz šī gada maijam federālā budžeta deficīts sasniedza 3,4 triljonu rubļu – gandrīz 90% no visa pārskatītā plāna. Iemesls tam ir naftas un gāzes ieņēmumu kritums par 14% un vienlaicīgs izdevumu pieaugums par 21%.”
Slaidiņš turpina ar rūpniecisko degradāciju. Pētījums skaidri norāda, ka tehnoloģiskās suverenitātes vietā Krievija saņem pilnīgu atkarību no Ķīnas.
Sociālajā jomā vērojamas satraucošas tendences. Slēptais bezdarbs un trūkums sabiedrībā. “Oficiālā statistika ziņo par rekordzemu bezdarba līmeni, taču krievi masveidā meklē tiešsaistē, kur sūdzēties par algu kavēšanos un kā nokārtot neapmaksātu atvaļinājumu. Tās ir uzskatāmas par slēptā bezdarba pazīmēm,” atklāj pētījums.
Noslēdzošais punkts pētījumā – reģioni. Slaidiņš precizē, ka runa iet konkrēti par Maskavu. “Šobrīd Krievijā notiek nabadzības “optimizācija,” federālais centrs piespiež subsidētos reģionus demonstrēt finanšu disciplīnu.”
Pārejot cauri visiem šiem punktiem, Slaidiņš pauž bažas par Krievijas ilgtermiņa izdzīvošanu šādos apstākļos.
“Grūti pateikt, cik viņi ilgi varēs izturēt, ja pievelk vienādības zīmi ar Padomju Savienību, tad viņi agonijā mocījās ļoti ilgi, bet toreiz karš bija Afganistānā, šis ir daudz lielāks karš, kurš arī “apēd” daudz vairāk līdzekļus,” skaidro Slaidiņš.
