Kaut arī krievu valodas kā otrās svešvalodas apguve Latvijas skolās ir ļoti izplatīta, tomēr dzirdēts arī daudz kritikas par to, kā to māca.
Kaut arī krievu valodas kā otrās svešvalodas apguve Latvijas skolās ir ļoti izplatīta, tomēr dzirdēts arī daudz kritikas par to, kā to māca.
Foto: Juan Ci/SHUTTERSTOCK

Krievu valodas mācīšana – grūti laužama tradīcija? 60

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Jauna latviešu sieviete veikusi eksperimentu, vai var izdzīvot ar 100 eiro mēnesī: “Es ļoti gribu ēst!” 93
FOTO, VIDEO. Krievu propagandas mediji Lielvārdes Ziemassvētku eglītē saskata svastiku 72
FOTO. Kā šodien izskatās pie mājas Bolderājā, kurai vakar, iespējams, iebruka griesti? 11
Lasīt citas ziņas

 

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāns panākt, lai jau no 2026./2027. mācību gada skolēni kā otro svešvalodu no ceturtās klases vairs neapgūtu krievu valodu, būs sarežģīti īstenojams: gan skolotāju trūkuma dēļ, gan tāpēc, ka skolas pieradušas kā otro svešvalodu piedāvāt tikai krievu valodu, gan arī tāpēc, ka daļa vecāku joprojām uzskata, ka bez krievu valodas Latvijā neiztikt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Skolēni, kas uzsākuši krievu valodas apguvi, to drīkstēs pabeigt, taču ministrija iecerējusi, ka turpmāk krievu valodas vietā skolēniem būtu jāmācās kāda no Eiropas Savienības valstu oficiālajām valodām vai valoda, kuru skolā var apgūt saskaņā ar starpvalstu līgumiem. Krievu valodas apguve pavisam gan netiktu aizliegta: to varētu mācīties kā trešo vai ceturto svešvalodu, kā arī apgūt interešu izglītības pulciņos.

 

Politiskā vēlme saprotama, taču…

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja, bijusī Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas direktore Agita Zariņa-Stūre (“Jaunā Vienotība”) sarunā ar “Latvijas Avīzi” pauda viedokli, ka politiskā vēlme atteikties no krievu valodas mācīšanas ir saprotama, tomēr īstenošanu var kavēt skolotāju trūkums. To gan varētu risināt, piemēram, aicinot esošos krievu valodas skolotājus pārkvalificēties, lai viņi varētu mācīt arī citas valodas. Saskaņā ar IZM informāciju krievu valodu kā otro svešvalodu Latvijā māca 1600 skolotāji, un arī IZM ieskatā daļa no viņiem varētu pārkvalificēties.

A. Zariņas-Stūres pašas iepriekš vadītajā skolā skolēni var izvēlēties krievu vai vācu valodu. Ir tādi, kuri iepriekš mācījušies krievu, bet, iestājoties ģimnāzijā, turpmāk vēlas mācīties vācu valodu. Tad tiek piedāvāts izlīdzinošais kurss, lai panāktu pārējos. Tomēr pamanīts, ka jaunu vācu valodas skolotāju nav, tādēļ no vācu valodas atteikušās citas apkārtnes skolas.

 

Trīs gadi, lai sagatavotu

Ministrija apzinās, ka problēma varētu būt skolotāju trūkums, taču uzskata, ka trīs gados līdz pārmaiņu ieviešanai skolām vajadzētu spēt gan piesaistīt jaunus pedagogus, gan arī nodrošinot iespējas esošajiem pedagogiem pārkvalificēties un iegūt tiesības mācīt kādu no valodām, ko drīkstēs mācīt kā otro svešvalodu. Vienlaikus ministrija esot uzsākusi sarunas ar Latvijas Universitāti (LU), lai pārrunātu svešvalodas skolotāju sagatavošanu un skolotāju pārkvalifikāciju.

LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela “Latvijas Avīzei” gan teica, ka, visticamāk, sarunas vēl tikai būs, jo pagaidām viņa tajās nav piedalījusies. Patlaban fakultātē ir akreditētas studiju programmas, kurās var iegūt tiesības mācīt dažādas svešvalodas, taču studētgribētāju interese par tām nav liela.

 

Studē tikai daži topošie skolotāji

LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē par svešvalodu skolotāju var kļūt vairākos veidos: vai nu mācoties četrgadīgā pro­grammā, kas pamatā piedāvā kļūt par angļu valodas skolotāju, taču kā papildu kvalifikāciju var izvēlēties kādu citu priekšmetu: pēdējos gados tā parasti bijusi datorika vai vācu valoda. “Ja piedāvātu vācu valodas skolotāju kā pamatkvalifikāciju, nevarētu nokomplektēt studentu grupas,” skaidro L. Daniela. “Jo gadā ir tikai viens vai divi interesenti, kas gribētu kļūt tieši par vācu valodas skolotājiem.”

Šobrīd četrgadīgajā pro­grammā studē trīs topošie angļu valodas skolotāji, kuriem būs tiesības mācīt arī vācu valodu. Franču valodas skolotāji nav gatavoti vismaz pēdējos četrus gadus.

Fakultātē apmācīti arī skolotāji, kuru pamatkvalifikācija ir krievu valodas mācīšana: par šo programmu studētgribētāju interese bijusi, kaut arī ne sevišķi liela. Vēl pirms IZM paziņojuma fakultātē jau bija nolemts šādu studiju programmu vairs nepiedāvāt. Turpmāk kvalifikācija “krievu valodas skolotājs” varēšot būt tikai kā papildkvalifikācija.

Par skolotājiem var kļūt arī viengadīgā programmā, kur uzņem tos, kam jau ir augstākā izglītība. Tie, kuri studējuši vācu, franču, itāļu, zviedru vai kādu citu valodu, te var iegūt pedagoga tiesības un doties strādāt uz skolu. Taču liels pieprasījums nav arī pēc šīs programmas. Šobrīd tajā studē divas topošās vācu valodas skolotājas un divas krievu valodas skolotājas.

Tāpat, piemēram, topošie vācu filologi jau studiju laikā var izvēlēties apgūt izvēles kursu pedagoģijā, iegūstot tiesības strādāt skolā. Šobrīd šādā izvēles kursā pedagoģiju neapgūst neviens. Agrāk, kad par to maksāja stipendiju, interesenti bijuši, bet tagad, kad nav stipendijas, nav arī gribēšanas apgūt pedagoga prasmes.

L. Daniela atzīst: ja IZM vēlēsies strauji sagatavot lielāku skaitu svešvalodu skolotāju, būs jāmeklē veidi, kā motivēt studētgribētājus izvēlēties šīs studiju programmas un pēcāk arī tiešām doties strādāt uz skolu.

 

Krievu valoda vēsturiski iesakņojusies

IZM Izglītības departamenta direktora vietniece Ilze Seipule gan arī norādījusi, ka skolas kā otro svešvalodu piedāvā tikai krievu valodu arī tāpēc, ka tā ierasts rīkoties, proti, vēsturiski iesakņojusies tieši krievu valoda. Kad ministrija pērn veica skolu aptauju par svešvalodu mācīšanu, 135 skolas norādījušas uz citu valodu skolotāju trūkumu, bet 129 skolas uzsvērušas tieši vēsturisko aspektu. Tāpat par citu svešvalodu apguvi neesot intereses. Piemēram, 43 skolas norādījušas, ka citas valodas kā otro svešvalodu vēlas apgūt mazāk par pieciem skolēniem klasē. Finanšu trūkums liedz veidot mazas skolēnu grupas ne tik pieprasītu valodu apguvei. Aptaujas rezultāti arī liecina, ka skolas māca krievu valodu, jo “sabiedrībā dominē krievu valodas zināšanu nepieciešamība” vai “krievu valoda ir skolas bērnu vecāku izvēle; kā pamatojums ir Latvijas ģeopolitiskā situācija”.

Jāņem vērā, ka arī latviešu skolās bieži vien mācās bērni no mazākumtautību ģimenēm, kuri arī mācās krievu valodu kā svešvalodu. Tāpēc kādā no skolām par to, kāpēc māca krievu valodu, atbildēja: “Dzimtā valoda vai ielas valoda. Mazāk jāpiepūlas, nekā apgūt kādu valodu no jauna.”

Šobrīd, kad var izlīdzēties ar krievu valodu kā otro svešvalodu, skolas nebūt aktīvi nemeklē citu valodu speciālistus. Piemēram, skolotāju vakanču kartē ir vien pieci sludinājumi, kuros piedāvāts darbs vācu valodas skolotājiem, kā arī viens sludinājums, kurā tiek meklēts franču valodas skolotājs, turklāt piedāvātas tikai astoņas kontaktstundas nedēļā, kas noteikti nebūs pilna skolotāja slodze. Tikmēr krievu valodas skolotājiem ir astoņas vakances, bet angļu valodas skolotājiem – teju trīsdesmit.

 

Brīvi komunicēt nespēj

Jāpiebilst, ka kaut arī krievu valodas kā otrās svešvalodas apguve ir ļoti izplatīta, dzirdēts arī daudz kritikas par to, kā šo valodu māca. Proti, skolēni tāpat to parasti pilnvērtīgi neiemācās, ja vien nerunā krieviski arī ārpus skolas. Jāņem vērā, ka krievu valodā ir cits alfabēts, kas apgrūtina valodas apguvi, bet 4. klasē otro svešvalodu mācās tikai reizi nedēļā. Turklāt, kad pirms vairākiem gadiem otro svešvalodu sāka mācīt no 4., nevis 6. klases, metodika būtiski nemainījās, kaut nu valoda jāapgūst jaunākiem bērniem.

A. Zariņa-Stūre krievu valodas mācību metodiku atzīst kā vāju: “Ja skolēns no 4. līdz 12. klasei mācās vācu valodu, viņš spēj šajā valodā diezgan brīvi komunicēt, bet tie, kas mācījušies krieviski, šajā valodā brīvi runāt tomēr nav spējīgi. Dzirdēts, ka vecāki izvēlas bērniem krievu valodu, jo paši to māk un mācību procesā varētu palīdzēt. Taču realitātē nekādas palīdzības no vecākiem parasti nav.”

 

Uzziņa

81% skolēnu mācās krievu valodu

Svešvalodu apguve Latvijas skolās 2021./2022. mācību gadā:

No 660 Latvijas skolām angļu valodu apguva 654 skolās (parasti kā pirmo svešvalodu).

536 skolās apguva krievu valodu (parasti kā otro svešvalodu), kopumā to mācījās 81,21% no visiem skolēniem.

262 skolās apguva vācu valodu, kur to mācījās 39,7% no visiem skolēniem.

56 skolās 8,48% skolēnu mācījās franču valodu.

20 skolās 3,03% skolēnu apguva spāņu valodu.

Dažās vai vienā skolā iespējams mācīties arī arābu, dāņu, igauņu, itāļu, japāņu, ivritu, ķīniešu, latīņu, lietuviešu, norvēģu, poļu, somu un zviedru valodu.

 

Uzziņa

LU absolventi svešvalodu skolotāji

Latvijas Universitātē viengadīgā studiju programma “Skolotājs” paredzēta tiem, kam jau ir augstākā izglītība.

2021. gadā to absolvēja viena zviedru valodas skolotāja, viena franču valodas skolotāja, četras vācu valodas skolotājas;

2022. gadā to absolvēja viena vācu valodas skolotāja un trīs krievu valodas skolotājas.

Citas studiju programmas pēdējo trīs gadu laikā absolvējuši divi franču valodas skolotāji, viens zviedru valodas skolotājs un 14 vācu valodas skolotāji, trīs angļu valodas skolotāji ar tiesībām mācīt arī vācu valodu, viens franču valodas skolotājs ar tiesībām mācīt arī latviešu valodu, divi vācu valodas skolotāji ar tiesībām mācīt arī angļu valodu, viens vācu valodas un sporta skolotājs, viens vācu valodas un informātikas skolotājs.

 

Viedokļi

Meklēs vācu valodas skolotājus

Kā vērtējat ideju par atteikšanos no krievu valodas kā otras svešvalodas mācīšanas?

 

Inga Jansone, Svētes pamatskolas direktore: “Mūsu skolā visi bērni no ceturtās klases kā otro svešvalodu apgūs krievu valodu. Nekad nav bijis tā, ka kāds no vecākiem pret to iebilstu.

Ja krievu valodu piedāvāt nedrīkstēsim, visticamāk, mācīsim vācu. Ir sajūta, ka šīs valodas speciālistu tomēr varētu būt vieglāk atrast nekā franču vai itāļu. Skaidrs gan, ka arī vācu valodas speciālistu atrast nebūs viegli, taču tas tāpat jau ir ar lielu daļu mācību priekšmetu skolotājiem. Vispirms jautāšu esošajiem skolotājiem, vai kāds nevēlas iegūt papildkvalifikāciju “vācu valodas skolotājs”. Ja ne, būs jāmeklē citur. Atrašanu sarežģīs tas, ka skola ir maza, lielu slodzi skolotājam piedāvāt nevarēsim. Sākumā, kad tikai ceturtā klase mācīsies vācu valodu, slodze būs sevišķi maza – tikai viena stunda nedēļā. Tomēr šajos apstākļos atbalstu lēmumu, ka pamazām atsakāmies no krievu valodas mācīšanas.”

 

Liene Tāsse, Zemgales vidusskolas direktore: “Mūsu skolā šobrīd kā otro svešvalodu piedāvājam tikai krievu valodu. Agrāk bija iespējams mācīties arī vācu valodu, bet skolotāja aizgāja no skolas. Nu jau divus gadus aktīvi sludinām vācu valodas skolotāja vakanci, bet neesam atraduši. To izsludinājām, jo skolēniem ar krievu valodu neiet viegli, gribētu labāk vācu. Arī vecāki teikuši: ja būtu iespēja, labprāt krievu valodu neizvēlētos.

SAISTĪTIE RAKSTI

Man pat šķiet, ka vieglāk būtu atrast nevis vācu, bet franču vai kādas citas valodas skolotāju. Esošās krievu valodas skolotājas ir pensijas vai pirmspensijas vecumā, nedomāju, ka viņas vēlēsies pārkvalificēties uz citas valodas mācīšanu.

Uzskatu, ka bērnus apdalīsim, ja viņi vairs nemācīsies krievu valodu. Latvijā tā tomēr joprojām noder. Jā, ar mācībām viegli neiet, bet vismaz kādus pamatus bērni iegūst, kaut nedaudz spēj komunicēt.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Jauna latviešu sieviete veikusi eksperimentu, vai var izdzīvot ar 100 eiro mēnesī: “Es ļoti gribu ēst!” 93
FOTO, VIDEO. Krievu propagandas mediji Lielvārdes Ziemassvētku eglītē saskata svastiku 72
FOTO. Kā šodien izskatās pie mājas Bolderājā, kurai vakar, iespējams, iebruka griesti? 11
Meža īpašnieki noslēpties nevar – tiklīdz veikta inventarizācija, jau nākamajā dienā pagalmā ieripo uzpircēji
“Tas tiešām nebūs labs.” Eksperts prognozē, kāds būs 2023. gads Latvijas ekonomikā
Lasīt citas ziņas
“Tas tiešām nebūs labs.” Eksperts prognozē, kāds būs 2023. gads Latvijas ekonomikā
Izmeklē augstas policijas amatpersonas dalību medībās, kurās nošauts viens no medniekiem
Kalvītis atklāj, līdz kuram brīdim “Latvijas gāze” ir nodrošinājusi dabasgāzes krājumus klientiem
FOTO, VIDEO. Krievu propagandas mediji Lielvārdes Ziemassvētku eglītē saskata svastiku 72
Riskants ieceļošanas veids
21:00
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Jāni Slaidiņu 20
18:59
Viss ap tevi šodien būs mūzika un visa diena – burtiski kā dziesma! Horoskopi 1.decembrim
18:37
VIDEO. “Gribu tā, kā man ir labāk un ērtāk”: izskatīgā juriste Ieva Brante apstiprina, ka vairs nav precēta sieviete
VIDEO. Pie daudzdzīvokļu namiem Rīgā savairojušās žurkas 8
Jautā skatītājs: Vai NATO nedod ieročus Ukrainai, lai tā ātri neuzvarētu Krieviju?
FOTO. Kā šodien izskatās pie mājas Bolderājā, kurai vakar, iespējams, iebruka griesti? 11
VIDEO. 24 kilometri dienā – dziedātāja Aminata atklāj, ka pa Rīgu viņa pārvietojas tikai kājām
24 dienu pārsteigumi: kā iepriecināt bērnus un pašam izgatavot adventes kalendāru?
Rīgas ostā plāno veidot lielāko saules enerģijas parku Latvijā
Reiniks Ziemsvētku tirdziņā saņēmis kādu aizkustinošu dāvanu: “Viņa šo košumu bija ielikusi Vārda dienas sveicienā” 1
FOTO. Svinīgi atklāta rekonstruētā Rīgas cirka arēna
Brante: Visi stāsta, ka viss ir dārgi, bet – kā brauca ar lieliem ratiem no veikala, tā brauc! 2
Znotiņš: Lai uzturētu ģimeni Rīgā, pieaugušajam būtu jāpelna ap 2000 eiro mēnesī “uz rokas”
VIDEO. Jauna latviešu sieviete veikusi eksperimentu, vai var izdzīvot ar 100 eiro mēnesī: “Es ļoti gribu ēst!” 93
Juriste: Kam tagad ir viegli? Nav tādas jomas, ja vien tas nav bēru kantoris
FOTO. Kā pasakā! Rīdzinieki pulcējas vienā no greznākajām Rīgas centra viesnīcām – īpašā ceremonijā iedegta Ziemassvētku egle
Latvijas IKP deviņos mēnešos pieaudzis par 2,4%
Vai īrniekam jāmaksā par starpnieka pakalpojumu?
Ekonomists: Dārgā elektrība Latvijā strādā kā sava veida nodoklis
Latvijas drošības apdraudējumu no Krievijas: par kādām aizdomīgām darbībām būtu jāziņo drošības dienestiem?
ASV var nepietikt jaudas atbalstīt Ukrainu – saasinās konflikts ap Taivānu ar Ķīnu
“Tagad Lukašenko palicis viens pret vienu ar Putinu.” Kas mainīsies pēc Baltkrievijas ārlietu ministra nāves? 7
Jautā skatītājs: Vai varētu konfiscēt automašīnas ar krievu numurzīmēm un sūtīt ukraiņiem?
Sārts: Norietošās Krievijas un augošās Ķīnas intereses sakrīt vairs tikai vienā punktā 39
Blumfelds par ātrajiem kredītiem: Tas ir atspoguļojums tam, ka atkal esam krīzē
Kozlovska par ieilgušo valdības veidošanu: Pamatā ir ņemšanās par amatiem – to ir par maz 2