Krištopans par Eiropas konkurētspēju: “Mēs atpaliekam ar kosmisku ātrumu!” 0
Eiropa savu konkurētspēju jau ir zaudējusi – tā uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Vilis Krištopans, komentējot Eiropas Savienības klimata politiku, birokrātiju un arvien lielāku Briseles vēlmi regulēt dalībvalstu ekonomiku.
Viņa ieskatā Eiropas konkurētspējas kritumam ir divi galvenie iemesli – Zaļais kurss ar klimatneitralitātes mērķiem un pārmērīga birokrātija.
“Zaļais kurss ap klimatneitralitāti ir absurds pēc būtības,” saka Krištopans, norādot, ka Eiropa veido tikai nelielu daļu no pasaules ekonomikas un iedzīvotāju skaita, bet turpina īpaši stingri virzīt klimatneitralitātes mērķus.
Viņš uzsver, ka Eiropā dzīvo aptuveni 6% pasaules iedzīvotāju, bet Eiropa veido ap 7% no pasaules. Krištopana ieskatā nav iespējams vienai pašai Eiropai panākt globālu klimata neitralitāti, ja tādas valstis kā Ķīna, ASV, Indija un Āfrikas valstis šādu pieeju neīsteno tādā pašā veidā.
“Kā mēs varam šo milzīgo zemeslodi, zemeslodes klimatneitralitāti panākt, ja Ķīna, Amerika, Āfrika, Indija pasaka – jūs esat utopisti?” retoriski vaicā deputāts.
Krištopans uzskata, ka šādas politikas dēļ cieš Eiropas ražošana – ne tikai autobūve, bet arī metālapstrāde un daudzas citas industrijas. Viņaprāt, uzņēmumi zaudē konkurētspēju, rūpnīcas veras ciet, bet Eiropa turpina sekot, kā viņš saka, “klimata halucinācijām”.
Otrs būtisks faktors, pēc Krištopana domām, ir milzīgā birokrātija. Viņš norāda, ka pārlieku lielas prasības ir gan lauksaimniecībā, gan daudzās citās nozarēs, turklāt ne vienmēr esot skaidrs, vai tās vispār ir vajadzīgas.
Deputāts salīdzina Eiropas un ASV ekonomiku. Viņš norāda, ka pirms aptuveni 20 gadiem Eiropas ekonomika bija tikpat liela kā ASV ekonomika, bet tagad Eiropa būtiski atpaliek. Ja nekas nemainīšoties, pēc dažiem gadiem ASV ekonomika varētu būt jau divreiz lielāka nekā Eiropas ekonomika.
“Mēs atpaliekam ar kosmisku ātrumu,” saka Krištopans.
Viņš uzsver, ka viņa pārstāvētā politiskā grupa Eiropas Parlamentā ir suverēnisti. Tas nozīmējot, ka pēc iespējas vairāk tiesību jāatstāj katrai no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Krištopans kritizē Briseles vēlmi iesaistīties arvien vairākās nozarēs, kuras iepriekš bijušas nacionālo valstu kompetencē. Kā piemēru viņš min kūdras ieguvi Latvijā.
“Kāpēc bija jālien iekšā kūdras ražošanā? Ko Eiropas Savienībai vajadzēja, lai traucētu mūsu kūdras ieguvējus?” jautā deputāts.
Viņš piemin arī mežu nozari. Krištopans atgādina, ka laikā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, meži bijuši katras valsts pašas pārziņā. Somija lēma par saviem mežiem, Zviedrija – par saviem, Latvija – par saviem. Tagad, pēc viņa teiktā, Brisele cenšas regulēt arī meža industriju.
Deputāts norāda, ka Eiropas Parlamentā izdevies panākt atmežošanas regulas spēkā stāšanās atlikšanu par gadu. Viņaprāt, tas ir piemērs tam, ka ar Briseles birokrātisko spiedienu ir jācīnās.
Kā vēl vienu piemēru Krištopans min tabakas produktu akcīzes jautājumu. Iepriekš akcīzes likmes bijušas katras valsts kompetencē, bet tagad Eiropas Komisija nākusi ar priekšlikumu noteikt minimālo akcīzi tabakas produktiem.
Viņš norāda, ka dalībvalstu situācija ir ļoti atšķirīga. Piemēram, Francijā, pēc viņa teiktā, elektroniskajām cigaretēm ir viena pieeja, Latvijā – cita. Krištopana ieskatā Eiropas Savienībai nevajadzētu mēģināt visām valstīm noteikt vienādu risinājumu.
“Katrā valstī taču nav muļķi. Katra valsts ir spējīga lemt par savu ekonomiku,” uzsver deputāts.
Viņaprāt, Eiropas valstis ir pārāk dažādas, lai Brisele tām visām uzspiestu vienādus noteikumus. Tieši lielāka nacionālo valstu patstāvība, pēc Krištopana domām, varētu palīdzēt Eiropai atgūt konkurētspēju un sākt sacensties ar ASV.
Deputāts norāda, ka Eiropas autoražotāji, piemēram, “Mercedes” un BMW, arvien vairāk skatās uz ASV kā vietu, kur būvēt rūpnīcas, jo tur ir mazāk birokrātijas un vieglākas prasības klimata un CO2 jautājumos.
Krištopans uzskata, ka ASV prezidents Donalds Tramps šajā ziņā rīkojas pareizi Amerikas interesēs. Viņš saka – ja Eiropa pati sev uzliek pārmērīgus ierobežojumus, Amerika izmanto iespēju kļūt spēcīgāka.
“Tramps izdarīja pareizi priekš Amerikas. Viņš saka – ja jūs tādi muļķi esat, dzīvojiet, kā jūs gribat. Mēs Ameriku padarīsim varenu,” saka Krištopans.
Viņa ieskatā Eiropai ir jāmaina virziens – jāmazina birokrātija, jāatstāj vairāk lēmumu dalībvalstīm un jāpārtrauc politika, kas padara Eiropas uzņēmumus vājākus globālajā konkurencē.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas parlamenta politisko grupu “Patrioti Eiropai”. Eiropas parlaments neuzņemas atbildību par publikācijas saturu”
