“Četras ar pusi stundas rindā un 56 eiro, lai ieteiktu iedzert “Ibumetin”.” Jāņa pieredze var likt divreiz padomāt, pirms vērsties pēc palīdzības 0
Dodoties pie ārsta ar sāpošu kāju vai citu traumu, cilvēks cer ne tikai noskaidrot, kas īsti noticis, bet arī saņemt palīdzību. Taču reizēm pēc vairākām rindā pavadītām stundām ārsta kabinetā dzirdētais var izrādīties krietni vienkāršāks, nekā cerēts. Tieši par šādu pieredzi sociālajos medijos pastāstījis Jānis.
Jānis sociālo mediju platformā “X” raksta: “Četras ar pusi stundas nosēdēt rindā pie traumataloga un par pakalpojumu samaksāt 56eur lai uzzinātu, ka ja tā potīte dikti sāp, tad vajag iedzert “ibumetīnu”.”
Izrādās, ka līdzīga pieredze ir ne vienam vien.
Ansis komentāru sadaļā pastāsta, ka Londonā piedzīvojis līdzīgu situāciju. Deviņas stundas pavadītas uzņemšanā ar augstu temperatūru, taču pēc ilgās gaidīšanas vienīgais saņemtais padoms bijis iedzert “Paracetamolu”.
Vēl kāds lietotājs dalās pieredzē: “Grobiņas draugam šādi bija Itālijā, 8 stundas uzņemšanā pusnemaņā ar Laima slimību, ieteica “paracetamol”, kamēr tika līdz Latvijai, bija jau praktiski bez samaņas, no lidostas aizrāva uz reanimāciju, tur teica, ka vēl pus diena un viss, trīs saujas smilšu.”
Vēl kāds Jānis dalās savā pieredzē: “Ļoti līdzīgi. Man tik tāda problēma, ka trauma iegūta pirms pusotras nedēļas, bet lai arī atkal kāja sāka pamt, to nekvalificēja uz bezmaksas neatliekamo palīdzību. Ai, nekāda stresa. Rengens un zelta padoms par pretsāpju līdzekli un teipu arī der. Es tik par sevi vairāk ierēcu.”
Katrs nākamais komentārs pārsteidz vēl vairāk. Ritvars raksta: “Ha! Es ar ilgstošām pleca sāpēm, ka pat nevar pacelt roku. Aizgāju pie diviem traumatologiem – viens ieteica domāt labas domas un pāriešot, otrs ieteica dzert “ibumetīnu”. Abas vizītes kopā 120 eiro.”
Tomēr komentāros aprakstītās situācijas ir ļoti atšķirīgas, sākot ar nesen gūtu traumu un beidzot ar ilgstošām sāpēm. Tādēļ rodas jautājums – vai jebkura trauma nozīmē, ka slimnīcā palīdzība būs valsts apmaksāta?
Kad par palīdzību var nākties maksāt pašam?
Ielūkojoties Nacionālā veselības dienesta (NVD) publiskotajā informācijā, redzams, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļas paredzētas akūtiem gadījumiem, kad ir apdraudēta cilvēka veselība vai dzīvība.
NVD īpaši norāda, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļās valsts apmaksāta medicīniskā palīdzība netiek sniegta gadījumos, kas nav neatliekami un kuros nepieciešams plānveida pakalpojums.
Tas ir būtisks aspekts arī viena no komentētājiem aprakstītajā situācijā, kurā trauma bija gūta jau pirms pusotras nedēļas. Tomēr tikai pēc sociālajos medijos rakstītā nav iespējams izvērtēt konkrētā cilvēka veselības stāvokli vai secināt, kāpēc tieši viņa gadījumā palīdzība netika kvalificēta kā valsts apmaksāta neatliekamā palīdzība.
Savukārt traumas, pēkšņas saslimšanas vai hroniskas slimības saasināšanās gadījumā, kad nepieciešama steidzama mediķu iejaukšanās un vajadzīgā palīdzība pārsniedz ģimenes ārsta kompetenci, iespējams vērsties steidzamās medicīniskās palīdzības punktā. Tajos palīdzību sniedz, piemēram, lūzumu, mežģījumu un citu traumu gadījumos.
Šobrīd šādi punkti darbojas Gulbenē, Priekulē, Saldū, Saulkrastos, Smiltenē un Valkā. Ja tuvumā steidzamās medicīniskās palīdzības punkta nav, iespējams vērsties slimnīcas uzņemšanas nodaļā, kur tiek sniegta konkrētajai veselības problēmai nepieciešamā palīdzība.
NVD gan iesaka, ja situācija to pieļauj, pirms patstāvīgas došanās uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu vispirms ar to sazināties un noskaidrot, vai konkrētajā slimnīcā nepieciešamo palīdzību iespējams saņemt.
Ne visas uzņemšanas nodaļas nodrošina vienādus pakalpojumus, piemēram, vienā iespējams vērsties ar aizdomām par kaula lūzumu, bet citā tiek sniegta palīdzība apdegumu gadījumā.
Savukārt nelielu traumu gadījumos NVD iesaka vērsties pie ģimenes ārsta vai ārsta palīga. Ja ģimenes ārsts nav pieejams, bet veselības stāvoklis neļauj gaidīt, iespējams vērsties pie dežūrārsta vai konsultēties, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
Tātad pati došanās uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu vēl automātiski nenozīmē, ka saņemtā palīdzība būs valsts apmaksāta. Būtiski ir tas, cik akūts ir pacienta veselības stāvoklis un kāda veida medicīniskā palīdzība konkrētajā situācijā nepieciešama.
Es reiz ar tieši tādu pašu vainu – pēc slēpošanas kalnos sāpošu potīti, biju uz konsultāciju ARSā pie daktera, kur vēlāk "atlaida Saeimu":). Un slēdziens bija – "var pāriet, bet var arī nepāriet. Kad stipri sāpēs iedzeriet kādu pretsāpju līdzekli" . Pēc kāda laika pārgāja:).
— Inga Gorbunova🇱🇻🇺🇦 (@Inga_Gorbunova) August 5, 2026
Kad sastiepu potīti un likās, ka ir lūzums/plīsums, pierakstījos uz maksas pieņemšanu nākamajā dienā. Tiku laikā, tur pat rentgēns. Nomierināja, ka nekas slikts nav 😅
Traumatologs teica, ka varēju nākt arī un traumpunktu, bet tad vairākas stundas tur nosedētu 🙈— Аннита (@Annita_tut) August 5, 2026
Modernā medicīna ir burvīga!
— deffo.pro (@DeffoPro) August 5, 2026
vispār jau locītavu satriekumiem ibumetīns (un vispār NSAID) stipri nav tā labākā ideja
— 🧀🐀 Rat (@Rat12046) August 5, 2026
