Kūdrāju inventarizācija notikusi. Kas tai sekos? 0
No 2015. līdz 2019. gadam Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta “LIFE REstore” ietvaros Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas valsts mežzinātnes institūts “Silava”, Latvijas Kūdras asociācija un biedrība “Baltijas krasti” kopīgiem spēkiem veikuši degradēto kūdrāju inventarizāciju.
Inventarizācijā noskaidrots, ka kūdras ieguves ietekmētās teritorijas Latvijā aizņem 50 179 ha, tostarp 18 010 ha jeb 36% aizņem pamestie un degradētie kūdrāji, kuru īpašnieki galvenokārt ir valsts un vietējās pašvaldības. Otrā trešdaļā platību notiek kūdras ieguve. To pabeidzot, teritorijas īpašnieka pienākums ir izlemt par teritorijas turpmāko izmantošanu un rekultivācijas veidu.
Degradētie kūdrāji atrodas 72 Latvijas novados un divās republikas pilsētās – Rīgas un Jūrmalas administratīvajās teritorijās. Degradētā kūdrāja platības krasi atšķiras – no viena hektāra līdz pat vairākiem tūkstošiem hektāru, jo viens degradēts kūdrājs var atrasties vairāku novadu administratīvajās teritorijās.
Mazākās atklātās degradētās teritorijas ir apmēram divu hektāru platībā, bet lielākā kūdras ieguves ietekmētā aizņem 5100 ha – Sedas tīrelis.
Likumā “Par zemes dzīlēm” derīgo izrakteņu ieguvējam ir pienākums uz sava rēķina rekultivēt zemes gabala bojājumus atļaujā norādītajā termiņā. Pēc grozījumiem likumā “Par zemes dzīlēm” no 2018. gada 18. janvāra kūdras ieguvei izsniegtās licences termiņš agrāko 25 gadu vietā pagarināts līdz 75 gadiem.
Termiņš pagarināts, lai veicinātu izstrādāto atradņu rekultivāciju. Agrāk, beidzoties nomas termiņam, valsts vai pašvaldības rīcībā palika purvs, kurā kūdras ieguve nebija pabeigta un rekultivācija nenotika. Nomāt atradni kūdras ieguvei citam komersantam vairs nebija izdevīgi, ņemot vērā atradnē atlikušos kūdras krājumus un kvalitāti.
Kūdras atradņu platības Latvijā aizņem ap 641 115 ha, kas ir aptuveni 10% no Latvijas teritorijas. Kūdras ieguve notiek aptuveni 4% no kūdras atradņu kopplatības. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vēsta, ka līdz 2019. gada 1. janvārim Latvijā kūdras ieguvei bija izsniegtas 125 spēkā esošas licences ar izsniegto licenču laukuma kopplatību 24 646 ha.
Pēc Latvijas Kūdras asociācijas datiem, no kopējā Latvijā pieejamā kūdras ieguves licenču koplaukuma valsts un pašvaldību īpašumā atrodas 93% purvu, savukārt 58% kūdras platību pārvaldītājs ir Zemkopības ministrija, kas to apsaimniekošanu nodevusi AS “Latvijas valsts meži”. 2018. gada beigās AS “Latvijas valsts meži” bija noslēgti nomas līgumi par kūdras ieguvi 60 purvos aptuveni 17 000 ha platībā.
Spriežot pēc īpašuma piederības un šī gada decembrī publiskotā Valsts kontroles revīzijas ziņojuma, valsts pārvalde Zemkopības ministrijas, “Latvijas valsts mežu” un vietējo pašvaldību personā visbiežāk arī nepilda pašu izdoto likumu noteikumus, tostarp degradēto purvu rekultivāciju. Tāpēc valsts pārvaldei, kuras rokās ir lielākā daļa šo Latvijas dabas bagātību, arī pirmajai jāatbild uz šī raksta virsrakstā likto jautājumu, proti, kas sekos pēc inventarizācijas.
