Kā noturēties virs ūdens jaunajos ierobežojumos? Kultūras nozare pieprasa atbalstu 35
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Arī pēc gana aktīviem brīvdabas pasākumu mēnešiem, atgriežoties iekštelpās, kultūras joma nav atguvusies no izdzīvošanas pārbaudījuma pavasara ārkārtējā situācijā – jauno un pārcelto kultūras notikumu pārprodukcija raisa sastrēgumu savstarpējā konkurences cīņā par katru apmeklētāju, savukārt kultūras baudītāju skaits sarucis, no tā atsijājoties nevakcinētajiem.
No 11. oktobra valdība, cīnoties ar pandēmijas uzliesmojumu, izsludinājusi ārkārtējo stāvokli, paredzot virkni ierobežojumu kultūras pasākumu apmeklējumā – tostarp apmeklētāju skaits nedrīkst pārsniegt 60% no kopējā iespējamā sēdvietu aizpildījuma (kopumā ne vairāk par 1000 cilvēkiem), jāievēro “šaha galdiņa” distancēšanās princips un apmeklējums iespējams tikai “zaļajā režīmā” ar Covid-19 sertifikātu.
Jaunie apmeklējuma skaita ierobežojumi un distances prasības, kas attiecas arī uz vakcinētiem pasākumu apmeklētājiem, ieņēmumus samazinās vēl vairāk, kā arī radīs papildu administratīvo slogu, pārplānojot izrādes un koncertus. Valsts finansējumu saņemošās organizācijas cer uz stabilu izdzīvošanu, bet dramatiskāka aina paveras privāto kultūras spēlētāju laukā.
Noturēties virs ūdens
“Šogad apmeklējums ir katastrofāls, pasākumu skaits un ieņēmumi rudenī kritušies aptuveni četras reizes,” “Kultūrzīmēm” atzīst Ventspils koncertzāles “Latvija” vadītāja, SIA “Kurzemes filharmonija” valdes priekšsēdētāja Sigita Migoļa. Septembrī koncertzālē “Latvija” norisinājušies tikai četri pasākumi, pulcējot ap 700 apmeklētāju.
Salīdzinājumam – iepriekš, 2020. gada septembrī, organizēti 16 pasākumi ar apmēram 3000 apmeklētāju, bet 2019. gada septembrī – 17 pasākumi ar 4000 apmeklētāju, tostarp arī pasākumi, ko rīkoja telpu nomātāji.
“Sezonai sākoties, šķita, ka pēc pavasara un vasaras cilvēki būs noilgojušies pēc kultūras, akadēmiskās mūzikas, bet tā nemaz nav. Ir sajūta, ka cilvēki pārskatījuši prioritātes un kultūra paliek aiz maizītes un bērnu skološanas; ka viņi ļoti uzmanīgi tērē finanses, tāpēc pilnībā droši varam paļauties tikai uz rūdītiem kultūras, akadēmiskās mākslas baudītājiem, kuru nav daudz,” apmeklējuma kritumu skaidro S. Migoļa.
“Šobrīd koncertzālē atkrituši visi telpu nomnieku pasākumi, palikuši tikai pašu producētie. Jau iepriekš, kad pasākumi nenotika, bijām pateicīgi par Valsts kultūrkapitāla fonda biļešu kompensācijas programmu, tāpat šajā septembrī pieteicāmies “KultūrElpas” mērķprogrammas finansējumam. Paldies Dievam, esam dotēti no pašvaldības, bet skaidrs, ka šobrīd tiek stingri izvērtēts, kādus pasākumus rīkot, ja krītas apmeklējums.”
Vidzemes koncertzāle “Cēsis” rudens sezonu iesāka 18. septembrī. Koncertzāles mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska norāda, ka gluži labi pārdošanas rādītāji bija pārceltajiem koncertiem, kas notika vasaras otrajā pusē, jo biļetes bija iegādātas jau iepriekš, taču bija jākonkurē ar brīvdabas pasākumiem.
“Mūsu uzticamā publika rudenī ir atgriezusies, taču novēroju, ka nedrošības dēļ biļešu pārdošanas līkne aug tikai pēdējās pāris nedēļas pirms koncerta. Šobrīd vidēji pārdoti 60–70% sēdvietu uz pasākumu, kas atspoguļo vakcinācijas aptveri kultūras patērētāju publikā. Reģionālajām koncertzālēm ir daļējs atbalsts satura veidošanai, bet, protams, finansiāli balansējam uz riskantas robežas jau pašā sezonas sākumā,” norāda I. Zagorska.
Salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku, arī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” mazinājies gan pasākumu, gan apmeklētāju skaits un līdz ar to arī ieņēmumi. 2019. gada septembrī koncertzālē notika 49 pasākumi, bet 2021. gadā kritums ir aptuveni par 50 procentiem – 24. Vēl lielāks kritums ir apmeklētāju skaitā – 2019. gadā – 16,5 tūkstoši, bet 2021. gada septembrī – mazliet vairāk par 5000.
“Lielāko samazinājumu nesuši “Latvijas skolas somas” programmas koncertu ierobežojumi, protams, arī vakcinācijas apmērs ietekmē apmeklējumu. Izdevumus ceram segt ar VKKF reģionālajām, uz koncertzālēm orientētajām mērķprogrammām, kas paredz finansējumu arī atalgojumiem. Mūsu gadījumā tas bija kritiski svarīgi – gaidām programmas rezultātus, kas ļautu segt izdevumus no septembra līdz decembrim,” “KZ” pauž SIA “Lielais dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.
Konkurence un nedrošība
Jau septembrī arī Latvijas Nacionālā teātra apmeklējums ir krities aptuveni par pusi, salīdzinot ar 2019. gadu, kad vēl nebija spēkā Covid-19 ierobežojumi, bet par aptuveni 10% audzis, salīdzinot ar 2020. gada septembri, “KZ” atklāj teātra direktors Jānis Vimba.
“Ne tikai Covid ierobežojumu dēļ, septembrī un oktobrī ir arī ļoti liels pirmizrāžu, pasākumu skaits jebkurā kultūras nozarē,” viņš skaidro apmeklējuma krituma iemeslus. Kritiska situācija ir bērnu izrāžu jomā – teātris pašlaik izrādes bērniem izvēlējies nerādīt.
Lai arī pašlaik Nacionālā teātra biļešu cenu kāpums ir par aptuveni 20%, salīdzinot ar 2019. gadu, J. Vimba norāda, ka tas nekompensējot ieņēmumu trūkumu.
“Esam stabili strādājuši, cik iespējams, sekojuši līdzi izdevumu samazināšanai Covid laikā. No aptuveni pieciem miljoniem eiro, ko Nacionālais teātris apgrozīja viena finanšu gada laikā, aptuveni divus miljonus eiro ietirgojām par biļetēm – šobrīd priecāsimies, ja ietirgosim ap 800 tūkstošiem šīs bezgalīgās raustīšanās laikā. Ietirgoto naudu investējam jaunās izrādēs un darbiniekos, lai saglabātu darba ņēmējus teātrī.”
Nacionālajā teātrī pašlaik izrādes ir saplānotas līdz 1. janvārim, un J. Vimba neizslēdz, ka, iespējams, atkal jauno ierobežojumu dēļ nāksies atcelt noteiktas izrādes.
“Nebijām pilnībā nesagatavoti, skatītāju izsēdināšanu šaha galdiņa veidā esam jau pieredzējuši, tas nav jaunums. Problemātiskāk ieviest jaunos ierobežojumus ir teātra mazajos spēles laukumos. 60 sēdvietas, saliktas par 60 procentiem no zāles šaha galdiņa veidā – beigās iznāk ap 30% no maksimālās ietilpības, bet tas jau liek uzdot jautājumu par pašizmaksu,” lēš J. Vimba.
“Jāsaka gandrīz paldies Dievam, ka daļa izrāžu nav izpārdotas, jo nebūs jārisina pāri palikušo biļešu jautājums, bet ir zāles, kuras ir izpārdotas. Lielā problēma – vai mums atdot biļetes pilnīgi visiem skatītājiem un tirgot no jauna, vai izlases veidā tomēr nodarboties ar segregāciju? 8. oktobrī arī mēs nesaņēmām skaidras atbildes no Kultūras ministrijas, vai un kādā apjomā tiks kompensētas biļetes, ko atgriezīsim, līdz ar to pagaidām nevaram sniegt šo atbildi klientiem,” sacīja J. Vimba.
“Izrāžu rentabilitāte ir kritiska,” “KZ” atzīst arī Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins, norādot: “Ja teātra īpašniekam ir ieinteresētība saglabāt teātri, finansējumam ir jāpieaug, jo pašiem noturēt iepriekšējo gadu līmeni nav iespējams vīrusa ierobežojumu dēļ.”
Skatītāju skaits šogad septembrī, salīdzinot ar 2019. gadu, ir bijis uz pusi mazāks, jo jāņem vērā, ka visām repertuārā esošajām izrādēm nepieciešams atmēģināšanas process.
“Ieinteresētība kultūras procesos mazinās ne tikai tāpēc, ka daļa izvēlējusies nevakcinēties, bet arī ilgstošas teātra nepieejamības dēļ. Ir ietekmēta pati sabiedrības vēlēšanās piedzīvot un klātienē just līdzi notikumiem izrādēs,” piebilst Liepājas teātra direktors.
Tikmēr par biļešu pieprasījumu nesūdzas nedz Jaunais Rīgas teātris (biļetes izpārdotas līdz decembrim), nedz Dailes teātris. “Oktobris ir izpārdots pilnībā, novembris – par aptuveni 70%, arī cenu pieaugums nav mainījis cilvēku pirkšanas paradumus,” “KZ” atklāj Dailes teātra direktors Juris Žagars. Par spīti veiksmīgajiem ieņēmumu rādītājiem, viņš atzīst, ka teātrim valdības atbalsts būs nepieciešams.
“Neviens kultūras spēlētājs šajā gadījumā netiks galā pats, un pieņemu, ka Ministru kabinets saprot un apzinās, ka nevar būt ierobežojumi bez kompensējošiem mehānismiem. Pašreiz mēs aprēķinām zaudējumus, kas paredzami lielā apmērā, jo zāles kapacitāte realitātē tiek samazināta nevis par publiski paustajiem 60%, bet nedaudz vairāk par 50%, jo ir jāievēro šaha galdiņa sēdvietu princips.”
Privātie spēlētāji – dramatiskā situācijā
Ja valsts vai pašvaldību subsīdijas saņemošās kultūras organizācijas, par spīti apmeklētāju skaita kritumam un samazinātiem ieņēmumiem, tomēr nākotnē var raudzīties samērā stabili, tad pavisam cita, dramatiskāka aina paveras privātā sektora kultūras pasākumu rīkotāju laukā.
Pirmdien publiskotā atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām, tostarp Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, finanšu ministram Jānim Reiram un kultūras ministram Naurim Puntulim, Latvijas publisko pasākumu nozares lielāko organizāciju pārstāvji aicina Ministru kabinetu akceptēt priekšlikumu par biļešu kompensāciju pasākumu atcelšanas gadījumā, ja šo pasākumu norise bija plānota laikā no 2021. gada 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim (un turpmākajos laika periodos, uz kuriem tiks attiecināts ārkārtējais stāvoklis), piemērojot līdz šim MK akceptēto un VKKF realizēto atbalsta mehānismu – biļešu kompensāciju 80% apmērā (papildus – biļešu atgriešanas un realizēšanas komisijas).
Tāpat aicināts nekavējoties atjaunot abus atbalsta mehānismus, kas tika realizēti caur VKKF – radošo stipendiju programmu pašnodarbinātajiem un uzņēmumu dzīvotspējas programmu, kā arī atjaunot VID administrētos atbalsta instrumentus kultūras nozares komersantiem.
“Saskaņā ar trīs lielāko biļešu tirgotāju sniegtajām ziņām 2021. gadā uz publiskajiem pasākumiem (notikušajiem un paredzētajiem) pārdoto biļešu vērtība sasniedza aptuveni 20% no 2019. gada biļešu pārdošanas apjoma, kas norāda uz nozares katastrofālo stāvokli,” pausts atklātajā vēstulē.
“Jaunās ārkārtējās situācijas regulējums (..) “de facto” nozīmē, ka vairākās kultūras pasākumu norises vietās, lai ievērotu distancēšanās prasību, faktiski pasākuma norises vietās ir iespējams ielaist vien 35–40% no kopējā skatītāju vietu skaita, kas pasākumu norisi padara ekonomiski nepamatotu,” norāda vēstules autori. “(..) Jāpiezīmē, ka uz daudziem pasākumiem, paļaujoties uz valdības locekļu iepriekš pausto, ka publiskie pasākumi zaļajā formātā netiks ierobežoti, biļešu tirdzniecības apjomi šobrīd būtiski pārsniedz 60% slieksni, tas nozīmē, ka to norise (..) nav iespējama bez cilvēku šķirošanas, kas vairos negācijas sabiedrībā. Būtisks trieciens pasākumu rīkotājiem ir arī “Skolas somas” programmas ietvaros apturētā skolēnu grupu biļešu iegāde,” vēstulē pauduši tās autori.
Līdzekļu pietiek, atbalsts kavējas
Pašlaik konkrētu lēmumu par atbalstu kultūras jomas uzņēmumiem un radošajām personām nav.
“Iepriekšējo Covid-19 ārkārtas situāciju un ierobežojumu pieredze liecina, ka finansējuma apjoms ir bijis pietiekams, bet tā nonākšana līdz mērķgrupām ir bijusi sarežģīta un laikietilpīga. Kultūras nozare kopš 2020. gada pavasara nekad nav strādājusi ar pilnu atdevi, aizvadītajā sezonā atradās ilgstošas pauzes režīmā, un arī šovasar tā nav atgriezusies pie normālas dienaskārtības. Līdz ar to atbalsta mehānismu ieviešana nekavējoties ir nozares izdzīvošanas jautājums. Tieši šo aspektu dēļ 8. oktobrī rosināju Ministru kabineta sēdes protokollēmumā ierakstīt nepieciešamību izstrādāt un ieviest atbalsta mehānismus visvairāk skartajām nozarēm – kultūras un ekonomikas jomām,” saka kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Šis priekšlikums tomēr netika apstiprināts, bet, lai lemtu par atbalstu ārkārtējās situācijas ietekmētajai uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem, šonedēļ plānots pulcināt vadības grupu finanšu ministra Jāņa Reira vadībā, tā “KZ” apliecināja finanšu ministra padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis.
“Skaidrs, ja ir ierobežojumi, tad ir vajadzīgi kaut kādi atbalsta mehānismi, bet kādi tie būs konkrēti, tas atkarīgs no konkrētās ministrijas, šajā gadījumā – Kultūras ministrijas priekšlikumiem. Ņemot vērā to, ko nedēļas sākumā rosinājis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, tie varētu būt jau aprobēti pasākumi līdzīgi tiem, kādi jau bijuši, tiesa, šoreiz varētu būt niansētāki
Ja kultūras pasākumu telpu piepildījuma procents ir samazinājies, skaidrs, ka ir grūti sasniegt iepriekšējos finanšu ieņēmumus. Valdības nostāja, pat ja medicīnas eksperti to kritizē, ir maksimāli turēt vaļā ekonomiku, tāpat arī kultūras pasākumu ierobežojumus veidot tik mērenus, cik iespējams,” “KZ” pauda I. Dālderis, reizē atzīstot, ka kultūras atbalsta mehānismiem paredzamais budžeta apjoms pašlaik neesot zināms: “Līdzko būs konkrēti priekšlikumi, tad varēs runāt par summām. Viens ir skaidrs – Valsts kasē šobrīd līdzekļu ir pietiekami, lai sniegtu atbalstu – protams, tas ir uz nākotnes paaudžu parāda rēķina.”
VIEDOKĻI
JĀNIS VIMBA, Latvijas Nacionālā teātra direktors: “Attiecībā uz vakcinēto skatītāju ierobežojumiem ir neliela vilšanās, reizē uzskatu, ka stingrus ierobežojumus nevakcinētajiem vajadzēja jau ātrāk. Tomēr, manuprāt, vakcinētajiem teātrī bija jāpaliek lielākām prioritātēm un bez ierobežojumiem.”
INTS DĀLDERIS, finanšu ministra padomnieks, mūziķis:“Diemžēl vienas sabiedrības daļas bezatbildīgas rīcības dēļ esam nonākuši pie tā, ka visiem ir jācieš. Es tikai varu aicināt visus pēc iespējas ātrāk vakcinēties, līdzīgi tam, kā to dara citās Eiropas valstīs, tad visi varēsim baudīt kultūru un izglītoties.”
EDGARS KĀRKLIS, etnomūziķis, grupas “Auļi” un “Rakstu raksti” dalībnieks, folkkluba “Ala” pārstāvis:“Ik nedēļu no otrdienas līdz svētdienai piedāvājām dzīvo tautas un pasaules mūziku, folkmūzikas “džemus” un ārzemju folkgrupas. Rudenī jau gandrīz atgriezāmies pie 50% no apmeklējuma, bija cerīgi, bet šodien klubu slēdzam līdz 11. janvārim, jo pašreizējie ierobežojumi neļaus atpelnīt pat elektrības rēķinu. Nevaram pat atlaist darbinieku, jo nav no kā izmaksāt viņam kompensāciju. Saprotam valdības lēmumus, taču reakcija ir nokavēta.”
