Kultūras ministrija nemaz nav vērtējusi, vai Nacionālā teātra direktora Vītola stratēģija ir reāli izpildāma 34
Neilgi pirms teātra sezonas sākuma par Nacionālā teātra vadītāju izvēlēts Māris Vītols, bijušais politiķis, tagad laikmetīgās mākslas cienītājs. Viņa teātra attīstības stratēgija spējusi pārliecināt nominācijas komisiju, ka ir vislabākā. Kā drīzumā atklājās, dažas koncepcijā iekļautās lietas reāli nav iespējamas. Bet kultūras ministrija to nav ņēmusi vērā, svētdien vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
JURIS MITENBERGS, Arhitektu biroja “AB3D” vadošais arhitekts: “Ja te mēs redzam veco ēku, šeit ir vecā piebūve un šeit ir jaunā piebūve, tad principā tas ir savā ziņā, kā vēl viens teātris klāt.”
Arhitekts Juris Mitenbergs izrāda Nacionālā teātra piebūves projektu. Tā būs tā dēvētā black box jeb melnās kastes tipa zāle. Ēkā būs vietas darbnīcām un ražošanas ceham izrādēm nepieciešamajiem rekvizītiem un kostīmiem. Projektēšana tuvojas noslēgumam un arhitekts Juris Mitenbergs cer, ka būvniecība varētu sākties nākamajā gadā.
Piebūve teātrim nepieciešama jau sen. Šobrīd teātra noliktava atrodas Pārdaugavā. Arī moderna mazā zāle ir ļoti nepieciešama repertuāra dažādībai. Pirms pieciem gadiem Ministru kabinets teātrim blakusesošās teritorijas lietošanas tiesības nodeva Rīgas domei. Ar atrunu, ka desmit gadu laikā tur tiks uzcelta teātra piebūve. Oktobrī paies jau pieci gadi, un Rīgas domei ir atlikusi tikai puse no atvēlētā laika.
Šo tenisa kortu vietā vajadzētu būvēt Nacionālā teātra piebūvi, taču tuvākajā laikā tas diez vai notiks. Vairāk nekā 50 miljonu vērtais projekts domniekiem nav prioritāte. Līdz gada beigām par projektu būs iztērēts teju puostrs miljons, bet skaidrības, kas finansēs būvniecību, nav.
2020.gada martā Rīgas dome noslēdza līgumu ar arhitektu biroju “AB3D” par Nacionālā teātra piebūves projektēšanu. Līguma summa ir 1,47 miljoni un termiņš – 2021.gada decembris. Nekā Personīga jau stāstīja, ka 2021.gada vidū piebūves projekts tā brīža domi vairs neinteresēja, tā projektēšanas termiņi tika pagarināti. Tolaik domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis uzsvēra, ka, viņaprāt, projekts ir par dārgu un domei primāri būtu jārūpējas par pilsētas infrastruktūras sakārtošanu un atjaunošanu.
Nacionālā teātra piebūves projekts ir pārdzīvojis jau divus teātra direktorus. Konkrētas aprises tas ieņēma bijušā direktora Jāņa Vimbas laikā, kad projekts novest līdz “augstas gatavības stadijai”. Vimba vairākkārtīgi mēģinājis panākt, ka celtniecību līdzfinansētu arī valsts. Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone apliecina, ka sarunas ir bijušas, taču – ministrijai līdzekļu piebūves būvniecības finansēšanai nav.
JĀNIS VIMBA, bijušais Nacionālā teātra valdes loceklis: “Esmu vairākkārtīgi runājis gan ar Kultūras ministriju, gan ar Rīgas domi, ar iepriekšējo Rīgas domi. Vairāk gan bija ar Kultūras ministriju. Galu galā Nacionālajam teātrim bija izstrādāta attīstības stratēģija nākamajiem četriem gadiem, kurā viens no punktiem bija nepieciešamība pēc Nacionālā teātra piebūves. Kultūras ministrija šādas stratēģijas apstiprina, tā ka viņi nevarēja būt neinformēti.”
DACE VILSONE, Kultūras ministrijas Valsts sekretāre: “Kultūras ministrijai budžetā nav līdzekļu, lai finansētu Nacionālā teātra piebūvi. Turklāt Nacionālā teātra īpašums pieder Rīgas domei un līdz ar to tikai pati Rīgas dome var veikt investīcijas šī nekustamā īpašuma attīstībai.”
Pirms diviem gadiem projekta kopējās izmaksas bija ap 50 miljoniem eiro. Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un straujo inflāciju, šobrīd projekts varētu būt kļuvis dārgāks.
JURIS MITENBERGS, Arhitektu biroja “AB3D” vadošais arhitekts: “Es domāju, ka jā, ap tiem 45 – 50 miljoniem tam būtu jābūt, bet kā tie cipari vispār kara un ekonomikas apstākļu maiņas ietekmē būs mainījušies to mēs redzēsim pēc pāris mēnešiem. […] Ja tas būtu divus gadus atpakaļ pirms kara sācis būvēties tas noteikti būtu lētāk nekā šobrīd.”
Rīgas domē divu gadu laikā situācija skaidrāka nav kļuvusi. Gan īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis, gan jaunais mērs Vilnis Ķirsis uzsver, ka Rīga viena nav spējīga finansēt šo projektu. Šīs domes kolaīcijas prioritātēs piebūves nav. Svarīgāk esot koncertzāle un laikmetīgās mākslas muzejs.
VILNIS ĶIRSIS, Rīgas domes priekšsēdētājs (Jaunā Vienotība): “Jebkurā gadījumā mums nav ne 50, ne 80 miljoni, tā kā šobrīd tas nav aktuāli. Es teiktu tā, ja tā ir prioritāte no valsts puses, tad varam runāt un kaut kādā veidā to risināt, bet es šobrīd neredzu, ka Rīga viena pati uzliktu to sev kā prioritāti un ietu uz priekšu un realizētu.”
DAINIS LOCIS, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs (NA/LRA): “Protams, šis projekts ir ļoti dārgs, tas arī ir skaidrs. Un Rīgas pilsētai to būtībai vienai pacelt ir praktiski neiespējami Līdz ar to tā ir sadarbība ar valsti.”
Pirms nepilniem diviem mēnešiem amatā apstiprināts jaunais Nacionālā teātra direktors Māris Vītols. Viņš uzvarēja 14 pretendentu konkurencē, viņa piedāvātā teātra attīstības stratēģija atzīta par labāko. Piebūves jautājums tajā ir viens no stūrakmeņiem.
Kultūras ministrija noraidīja Nekā personīga lūgumu iepazīties ar šo dokumentu. Viņi ieteica to jautāt pašam Vītolam, jo stratēģija satur komercnoslēpumu un tikai Vītols zina, ko viņš nevēlas atklāt konkurējošiem teātriem. Arī Vītols neļāva ieskatītes savā stratēģijā.
Kultūras ministrija uzsver, ka Vītola Stratēģija atzīta par labāko ne tikai piebūves, bet arī kopējā teātra mākslinieciskās darbības plāna dēļ. Ministrija atteicās atklāt, cik punktus konkursā ieguvis Vītols, taču viņš nav vienīgais, kurš stratēģijā iekļāvis teātra piebūvi. Nekā personīga zināms, ka arī bijuašais teatra direktors Vimba uz to licis cerības.
MĀRIS VĪTOLS, Latvijas Nacionālā teātra direktors: “Es redzu, ka šobrīd domei vadībā ir tieši latviskās partijas. Es domāju, ka šis ir piemērots brīdis arī politiski, lai latviešu teātra kultūrā tiktu veikti ieguldījumi […]
NP: Vai tiešām varat pateikt, ka piecos gados būs šī piebūve?
MV: Es izdarīšu visu, kas no manas puses iespējams, lai pārliecinātu tos, no kā šī lēmumpieņemšana ir atkarīga, pirmkārt, tā ir Rīgas dome.
“Nekā personīga” zināms, ka Vītols teātra attīstības stratēģijā bez viņa piekrišanas iekļāvis arī tā brīža mākslinieciskā vadītāja Elmāra Seņkova vārdu. Vītols uzskatījis, ka Seņkovs nāk komplektā ar teātri.
M.Vītols: “Man jau nebija tādas priekšrocības kā Vimbas kungam, kurš zināja, kāds tieši līgums ir noslēgts ar Seņkova kungu. Es balstījos tikai uz publiski pieejamo informāciju, ka ar Seņkova kungu ir noslēgts līgums kā māksliniecisko vadītāju.”
Kad kļuva zināmi konkursa rezultāti, Seņkovs darbu teātrī uzteica. Drīz vien viņam sekoja pārējie mākslinieciskās komandas biedri. Kultūras ministrija to neuzskata par problēmu un atkāpšanos no uzvarējušās stratēģijas. Nominācijas komisija nav arī vērtējusi, vai Vītola piedāvātā teātra piebūves realizēšana ir praktiski izpildāma.
DACE VILSONE, Kultūras ministrijas Valsts sekretāre: “Redziet tad, kad jūs izvēlaties iestādes vadītāju un iestādē vai institūcijā strādā ļoti daudz darbinieku, tad atlases komisija nemēģina pārliecināties, vai kāds no institūcijas darbiniekiem strādās vai nestrādās attiecīgajā darba vietā pēc vadības nomaiņas. Šādas pārbaudes atlases komisijas pārstāvji neveic. […] Piebūves uzbūvēšana konkrētā gadā nebija būtiska.”
Projektēšanas darbi ir noslēguma fāzē un tuvāko mēnešu būs zināms, cik izmaksās būvniecība. Taču nav zināms vai un kad piebūves jautājums varētu nonākt uz galda jaunajā Rīgas domes koalīcijā.
VILNIS ĶIRSIS, Rīgas domes priekšsēdētājs (Jaunā Vienotība): “Mēs noteikti par to runāsim, jo tehniskais projekts ir uztaisīts un tālāk ir jālemj, ko ar viņu darīt. Atceros, kad pirms trim gadiem lēma par tehniskā projekta uzsākšanu, tad bija doma, ka varētu to atdāvināt kopā ar zemes gabalu valdībai.”
