Kur palikt “parastajam” bērnam ar vidējo atzīmi virs 7? Uzņemšanas nosacījumi 10. klasēs dzen stresā Latvijas ģimenes 7
Vasarā, kad eksāmeni nolikti un izlaidums nosvinēts, 9.klašu absolventiem vajadzētu baudīt pelnītu atpūtu un gatavoties jaunajam mācību cēlienam. Taču simtiem ģimeņu visā Latvijā piedzīvo pamatīgu vilšanos.
Kāda tēvs sociālajā tīklā “Facebook” paudis sašutumu par skolēnu uzņemšanas nosacījumiem 10.klasē. Lai gan viņš runājis tieši par Mārupes Valsts ģimnāziju, problēma, kā komentāros skaidro vecāki, skar arī daudzus citus novadus.
Viņš raksta: “Vēlos padalīties ar savām pārdomām par Mārupes Valsts ģimnāzijas uzņemšanu 10. klasē. Man nav iebildumu pret augstiem standartiem un kvalitatīvu izglītību. Taču rodas jautājums – vai pašvaldības pirmajai prioritātei nevajadzētu būt savu novada bērnu iespējām iegūt vidējo izglītību Mārupes novadā?
Kā var būt, ka Mārupes jaunietis ar vidējo atzīmi virs 7 netiek uzņemts, bet skolēns no Rīgas tiek uzņemts, jo uzrādījis augstāku rezultātu matemātikā? Vai mūsu mērķis ir veidot skolu tikai izciliem matemātiķiem, vai tomēr nodrošināt kvalitatīvu izglītību arī sava novada bērniem?
Ko darīt tiem jauniešiem, kuri paliek aiz strīpas? Kādas ir viņu iespējas Mārupes novadā? Patiesībā – praktiski nekādas.
Jā, ir Babītes vidusskola. Taču piecus gadus pēc Mārupes un Babītes novadu apvienošanas joprojām nav izveidota ērta un pārdomāta satiksme starp abām vietām. Dzīvojam vienā novadā, bet ikdienā tas joprojām vairāk atgādina divus atsevišķus novadus.
Tieši tāpēc uzskatu, ka vispirms pašvaldībai ir jānodrošina pieejama vidējā izglītība visiem Mārupes novada bērniem. Tikai pēc tam var domāt par skolu reitingiem un prestižu. Reitingi ir svarīgi, bet tie nedrīkst kļūt svarīgāki par mūsu pašu bērniem.”
Runājot par Mārupes skolu, vairāki vecāki norāda uz absurdu: uz visu lielo novadu ir tikai viena vidusskola un viena ģimnāzija. Kā alternatīva tiek piedāvāta Babītes vidusskola, taču piecus gadus pēc novadu apvienošanas starp Mārupi un Babīti joprojām nav ērtas sabiedriskā transporta satiksmes. Lai nokļūtu skolā, jaunietim ceļā jāpavada stunda vai pusotra, vai arī vecākiem jākļūst par personīgajiem šoferiem.
Diskusija, kurā iesaistījušies desmitiem vecāku, skaidri parāda, ka šī nav tikai lokāla problēma. Līdzīga situācija novērota Ādažos, Ķekavā, Ogrē, Jelgavā, Ulbrokā, Olainē un pat Valmierā. Sistēma, kas sākotnēji tika veidota, lai celtu izglītības kvalitāti, daudzu vecāku acīs ir pārvērtusies par “emocionālo vardarbību” un nežēlīgu “žurku skrējienu”.
Lielākais vecāku sašutums saistīts ar to, ka bērns, kurš konkrētajā skolā mācījies no 1. klases un kura vecāki pašvaldībā maksā nodokļus, tiek atsijāts, dodot vietu skolēnam no citas pašvaldības, piemēram, Rīgas, kuram ir bijis labāks rezultāts centralizētajā eksāmenā, īpaši matemātikā.
“Bērns mācās skolā no pirmās klases… bet viņš netiek, jo redz skolēnam no citas pilsētas ir vidējā virs 8, tāpēc tas tiek tajā skolā, bet manam bērnam ir jābrauc uz citu pilsētu vai rajonu,” spriež vēl kāds tēvs.
Vecāki uzskata, ka skolas dzenas pēc mākslīgiem reitingiem, strādājot tikai ar “gataviem izcilniekiem”, nevis novērtējot bērna lojalitāti un personību.
Arī atlases kritēriji, pēc vecāku domā, nav saudzīgi – pat humanitārajos novirzienos noteicošais faktors bieži vien ir matemātikas eksāmena procents. Ieva dalās pieredzē, ka labi matemātikas rezultāti bieži vien ir nevis skolas, bet gan dārgu privātskolotāju nopelns, kas rada nevienlīdzību.
Līga no Ķekavas papildina: “Tu vari būt ģeniāls mākslinieks, bet ja tev nepadodas matemātika un latviešu valoda, nekur tālāk netiksi.”
Zlata rezumē daudzu sajūtas: “Brāķis ir sistēma, kas aizmirst, ka katrs bērns ir unikāls. Mēs paši esam pieļāvuši, ka bērnus vērtē pēc tabulām, punktiem un reitingiem.”
Diskusijā skaidri iezīmējas arī pretējs viedoklis, kas aizstāv esošo kārtību. Valsts ģimnāziju galvenais uzdevums ir atlasīt akadēmiski spēcīgākos jauniešus valstī. Deniss uzsver: “Ģimnāzijas uzdevums ir atlasīt akadēmiski spēcīgākos jauniešus, nevis kompensēt tos trūkumus, kas būtu jānodrošina pašvaldībai. Ja Valsts ģimnāzijā priekšroka tiktu dota tikai dzīvesvietai… tas būtu pretrunā vienlīdzīgas konkurences principam.”
Inese, kuras meita no cita novada izturēja konkursu vairākās skolās, norāda uz skaudro realitāti: “Jo ātrāk pusaudži sapratīs, ka viņiem pašiem ir jāieguldās, lai kaut ko dzīvē saņemtu, jo labāk viņiem. Ja cits bērns ir zaudējis šo konkurences cīņu, lai viņa ģimene no tā izdara atbilstošus secinājumus.”
Tikmēr vēl kāds diskusijas dalībnieks kā risinājumu iesaka profesionālo izglītību, paužot viedokli, ka Latvijai nav vajadzīgs tik liels vidusskolēnu skaits un tehnikumi sniedz reālu profesiju un labākas darba tirgus iespējas.
Vai tavs bērns ir ticis cerētajā skolā?
Tikmēr aģentūra LETA ziņo, ka Rīgas 10. klasēs uzaicinājumus saņēmuši 3803 pretendenti jeb 71%. Kopumā vidusskolās līdz šim uzņemti 1177 pretendenti, bet 1558 ir apstiprinājuši saņemtos uzaicinājumus. Savukārt 1529 pretendenti uzaicinājumus vēl nav saņēmuši.
Līdz šim noraidīti 2746 uzaicinājumi, bet 11 291 uzaicinājums anulēts, kas notiek gadījumos, kad pretendenti izvēlas mācību iestādi, bet zemākas prioritātes pieteikumi līdz ar šo izvēli automātiski tiek anulēti.
Jau ziņots, ka šogad Rīgā plānots atvērt 10. klases 54 vidusskolās, tostarp sešās valsts ģimnāzijās, kopumā nodrošinot līdz 4500 vietu skolēniem.
Šogad mācībām Rīgas izglītības iestāžu 10. klasēs pieteikti 5332 skolēni, liecina pašvaldības apkopotā informācija. Kopumā saņemts 41 581 pieteikums jeb vidēji 785 pieteikumi uz vienu izglītības iestādi. Izglītības iestādes sākušas izsūtīt uzaicinājumus uzņemšanai 10. klasēs.
