“Te mīl personas, kuras mācēs klusēt,” pār vēl vienu Rīgas skolu savilkušies aizdomu mākoņi
0
Pirms kāda laika publicējām stāstu par notiekošo Ādažu novada Mākslu skolā, kur kāda darbiniece apgalvoja, ka pret viņu tiek pielietots mobings. Diemžēl izskatās, ka šādas apsūdzības ir ne tikai par šo skolu.
Redakcijā saņēmām vēstuli, kuras autore ļoti lūdz iespēju palikt anonīma, jo pretējā gadījumā viņas darba attiecības jau nākamajā dienā tikšot pārtrauktas. Tā esot ierasta prakse pret neērtajiem darbiniekiem.
Stāsts ir par Rīgas Stila un modes tehnikumu un tā direktori Ulriku Naumovu. Jau sākumā vēršu uzmanību, ka šis stāsts balstīts vienā viedoklī (tiesa gan, piesaucot arī citus darbiniekus, kuri saskārušies ar līdzīgu nostāju) un, iespējams, neataino situāciju kopumā, taču nolēmām to publicēt, lai atgādinātu, ka mobings darba attiecībās ir pilnīgi nepieļaujams pat tad, ja tas tiek piekopts vien pret vienu personu. Turpinājumā skolas darbinieces stāsts un arī direktores komentāri.
No nevēlamajiem atbrīvojas, savējie var visu
Vēstulē pausta neapmierināta ar skolas direktores Ulrikas Naumovas darba stilu – viņa atbrīvojot no darba tos, kuri atļaujas runāt un ir nevēlami, tā esot noticis ar vairākiem iepriekšējiem darbiniekiem – direktores vietniekiem, kurus vēstules autore arī nosauc vārdā, taču tā kā neesmu to saskaņojusi ar šiem cilvēkiem, šeit nepublicēšu. Vairākiem darbiniekiem vienkārši tiekot palūgts aiziet, tostarp kolēģei pirmspensijas vecumā.
Spiedienu jūtot daudzi pieredzējušie kolēģi:
“Mēs jūtam, ka no mums ir jātiek vaļā kā no nevēlamām personām. Bet šī skola ir mūsu mājas un visa dzīve.
Saprotam arī to ka skolā ir vajadzīgas jaunas vēsmas, bet arī mēs izglītojamies un nestāvam ikdienas rutīnā. Daudziem skolotājiem tiek noņemtas slodzes un kontaktstundas. Paliekam bez darbiem un rezultātā sākam meklēt pašas citas darba vietas, kas arī ir direktores mērķis.”
Redakcijā saņemtajā vēstulē izskan ļoti nopietni apvainojumi: “Direktore mīl personas, kuras mācēs klusēt un atdot ESF projektos izkrāpto naudu. Tā tas notika ar vienu kolēģi, kura tagad ir kļuvusi laba draudzene direktorei, arī personāla speciāliste ir labākā draudzene – roka roku mazgā. Savā starpā vienojās kādus pienākumus veiks ESF projektā un kādu naudas summu savā starpā sadalīs un protams uz kuras kontu šī nauda tiks pārskaitīta, jo tā taču būs jāatdod direktorei. Kādas darbinieces māsa it kā nāca mācīties, jau pašā sākumā zinājām, ka nenāks un nemācīsies tikai audzēkņu skaitam vajadzēja. Un šādi neeksistējošie audzēkņi ir vairākās grupās.”
Pret audzēkņiem attieksme neesot vienlīdzīga – pie eksāmeniem viņus pielaiž tikai ar personu apliecinošiem dokumentiem, taču, kad dokumentu aizmirsis kādas darbinieces dēls, viss esot kārtībā, no lietas varot paņemt kopiju,
direktore to apstiprina un audzēkni pielaiž pie eksāmena. Taču identiskā situācijā nonācis arī kāds “parasts” audzēknis – viņam šāda kopija no skolas neizrādījās derīga. Lai nāk uz eksāmenu citu gadu!
Un tas nav viss – apmaiņas braucienos uz ārzemēm tiek tie, kas direktorei “glauda pa spalvai”, sarunas ar darbiniekiem notiekot tikai skolas čatā, direktore skolā esot tikai maksimums četras stundas dienā, kolektīvs sašķēlies un visi no kaut kā baidoties.
Arī iepirkumos esot aizdomīgas lietas, piemēram, skapis nopirkts par 10 000 eiro, taču vizuāli tas esot pavisam parasts skapis ar plauktiem un durvīm, kas iegādāts no direktores paziņai piederošas firmas. Vai tiešām tas maksā 10 000? Neviens gan neko skaļi nesakot, jo bail zaudēt darbu, taču sirds sāpot, ka skola tik strauji grimst.
Vēstules autore pamazām meklējot jaunu darbu: “Ļoti žēl ka direktores kundze nedzird un neciena ne savus darbiniekus, ne izglītojamos. Izskatās jau ka drīz arī man ķersies klāt.”
Direktore visu noliedz
Sazinājos arī ar skolas direktori Ulriku Naumovu, kura gan norāda, ka šis laiks ir saspringts – notiek eksāmeni un tiek ieviesti infrastruktūras projekti, taču atbildes sniedza.
Jautāta, vai skolā pret darbiniekiem ievēro vienlīdzīgas attieksmes principu, direktore atbild apstiprinoši: “No savas puses apliecinu, ka savā darbā ievēroju vienlīdzīgas attieksmes principus pret visiem darbiniekiem, komunikāciju veicu tiešu un atklātu ar visiem kolēģiem. Man ir būtiska darbinieku labklājība tāpat kā iestādes mērķu sasniegšana, darbā ar kolēģiem ievēroju vienādu attieksmi, komunicēju skaidri un pieklājīgi, uzklausu citu viedokļus, saziņā ievēroju ētikas normas un veicinu to ievērošanu iestādē.”
Viņa pati ierosinot dialogus, pasākumus kolektīva saliedēšanai, kuros aicinot pievienoties arī tehniskos darbiniekus.
Problēmas gan esot pašos darbiniekos, un tā tas esot ne tikai šajā skolā: “Papildus varu norādīt, ka
pēdējā laikā Latvijā kopumā krasi aktualizējas pedagogu neapmierinātība ar prasību veikt tiešos amata pienākumus, tajā skaitā atrasties darba vietā sapulču, kopīgu sēžu un darba grupu laikā,
tajā skaitā ziemas brīvlaikā, kad plānojam metodisko darbu, kā arī par darbu pārceltajās darba dienās, kad plānots darba process tehnikumā. Aicinājums apgūt un pielietot digitālas prasmes nereti tiek uztverts kā nesamērīga prasība. Attiecīgi, prasības veikt darba pienākumus bieži tiek traktētas kā nepamatotas prasības no vadības puses. Katram pedagogam ir tiesības saņemt apmaksātu divu mēnešu atvaļinājumu gadā, maksimālās slodzes gadījumā, pārējās darba dienas gada griezumā prasa darba pienākumu izpildi pilnā apmērā tāpat kā jebkurā citā darba vietā atbilstoši amataprakstam.”
Gadījumos, kad starp pusēm ir viedokļu atšķirība, nodarbinātie mēdzot izmantot atļautu līdzekli un uzrakstīt jomu uzraugošai vai augstākai iestādei, vai mediju pārstāvim sūdzību. Šādu sūdzību mērķis ne vienmēr esot nesavtīga ziņošana par iespējamo pārkāpumu. Strīdu gadījumā sūdzības esot emocionāli tendētas uz neapmierinātības izrādīšanu (kritizēšanu) par (jebkurām) vadītāja darbībām.
Direktore norāda, ka apstāklis, ka sūdzības iesniedzējam ir cits viedoklis par iestādes vadītāja rīcību, pēc fakta nenozīmē, ka iestādes vadītāja rīcība kļūst prettiesiska vai neētiska.
Par mobingu un ESF naudām
Šajā stāstā ir divi jautājumi, kurus nevar vienkārši atstāt emociju līmenī. Pirmais – apgalvojumi par mobingu darba vidē. Otrais – aizdomas par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanā. Abos gadījumos būtiski saprast, ka šādas lietas nav jārisina tikai skolas čatā vai kabinetā aiz aizvērtām durvīm. Tam Latvijā ir paredzētas konkrētas institūcijas.
Ja runa ir par ES fondu, tostarp ESF, naudu, tad tās izlietojums netiek atstāts tikai pašas iestādes ziņā. ES fondu projektus Latvijā uzrauga Centrālā finanšu un līgumu aģentūra jeb CFLA, kas pārbauda maksājumu pieprasījumus, projekta izdevumus, sasniedzamos rezultātus un, ja nepieciešams, var veikt arī pārbaudes projekta īstenošanas vietā. Projektos var tikt vērtēta arī iekšējās kontroles sistēma, tostarp tas, vai ir novērsti interešu konflikta un korupcijas riski.
Tas nozīmē – ja kādam ir konkrēta informācija, ka projektā ir norādīti neesoši dalībnieki, fiktīvas mācības, nepamatoti maksājumi, mākslīgi sadārdzināti iepirkumi vai naudas aprite, kas neatbilst projekta mērķim, par to var un vajag ziņot.
CFLA pati aicina ziņot par pārkāpumiem vai aizdomām par krāpšanu un korupciju ES fondu projektu īstenošanā.
Ja aizdomas saistītas ne tikai ar nepareizi iztērētu projekta naudu, bet ar iespējamu korupciju, interešu konfliktu, piespiešanu atdot naudu vai prettiesisku labumu gūšanu, tad šāda informācija var būt arī KNAB vai tiesībsargājošo iestāžu kompetencē. Savukārt, ja cilvēks ziņo par iespējamiem pārkāpumiem savā darbavietā un baidās no atriebības, jāvērtē arī trauksmes cēlēja aizsardzības mehānisms.
Savukārt problēmas, kas saistītas ar izglītības iestādes darbu, audzēkņu uzņemšanu, mācību procesa tiesiskumu, izglītības kvalitāti vai izglītojamo tiesībām, var adresēt Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD). IKVD pieņem sūdzības no pedagogiem, audzēkņiem, vecākiem un citām personām, kuras interesē izglītības procesa tiesiskuma jautājumi. Iesniegumā minēto informāciju dienests var pārbaudīt, pieprasot paskaidrojumus izglītības iestādei vai papildinformāciju citām institūcijām.
Ja sūdzība ir tieši par darba attiecībām — slodžu noņemšanu, iespējamu piespiešanu aiziet, draudiem, nevienlīdzīgu attieksmi, mobingu vai bosingu — tad tā ir Valsts darba inspekcijas kompetence. VDI savos iepriekš LA.LV sniegtajos skaidrojumos norādījusi, ka Latvijas tiesību aktos mobings darbavietā nav definēts kā atsevišķs jēdziens, taču tas tiek saprasts kā psiholoģiska terora veids. Darbinieks var vērsties VDI ar iesniegumu par iespējamiem darba tiesību vai darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem.
Ja arī jums ir kāds stāsts, kuru vēlaties, lai pašķetinu un pastāstu plašākai sabiedrībai, ja jums ir ko teikt par šo vai kādu citu skolu mūsu valstī, droši rakstiet – [email protected]!
