Mazo skolu iznīcināšana turpinās pilnā sparā – šoreiz trauksmi ceļ Staiceles iedzīvotāji 0
Latvijā turpinās mazo skolu likvidēšana un reorganizācija, kas daudzviet reģionos izraisa ne tikai vecāku, bet arī vietējo kopienu pretestību. Viena no šādām vietām ir Staicele Limbažu novadā, kur pašvaldībā tiek apspriesta Staiceles pamatskolas izglītības pakāpju maiņa, samazinot skolu līdz 1.–3. klasei.
Staiceles iestāžu, struktūrvienību vadītāji un vadošie darbinieki atklātā vēstulē vērsušies pie Izglītības un zinātnes ministrijas, Tiesībsarga, Limbažu novada pašvaldības vadības un deputātiem, kā arī medijiem, paužot kategorisku protestu pret iecerēto reorganizāciju.
Vēstules autori norāda, ka informāciju par plānoto reformu šā gada 8. jūnijā vecāku un ieinteresēto personu kopsapulcē sniegusi Limbažu novada pašvaldības domes Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētāja Diāna Zaļupe un Izglītības pārvaldes pārstāvji.
Viņu ieskatā reforma tiek virzīta sasteigti un var nonākt pretrunā ar bērnu tiesībām uz pieejamu izglītību, kā arī ar reģionu ilgtspējīgas attīstības principiem.
“Skola Staicelē ir pilsētas dzīvības un nākotnes ķīla, kā arī galvenais priekšnoteikums stipras vietējās kopienas pastāvēšanai,” teikts atklātajā vēstulē.
Tās parakstītāji uzsver, ka skolas reorganizācija ietekmētu ne tikai izglītības procesu, bet arī pilsētas kultūrvidi, sporta tradīcijas, bērnu un jauniešu līdzdalību vietējā dzīvē, kā arī Staiceles turpmāko pastāvēšanu kā aktīvai kopienai.
Vēstulē norādīts, ka vecāku veiktā aptauja liecinot — skolas reorganizācijas gadījumā liela daļa bērnu varētu pāriet mācīties uz Valmieras novada izglītības iestādēm, jo tur ģimenes saskatot plašākas attīstības iespējas nekā Limbažu novadā.
Bažas par domino efektu
Atklātās vēstules autori brīdina, ka Staiceles pamatskolas samazināšana līdz sākumskolas posmam var izraisīt plašu domino efektu vietējā kopienā.
Viena no lielākajām bažām saistīta ar Jāņa Zirņa Staiceles Mūzikas un mākslas skolas nākotni. Vēstules autori norāda, ka šī izglītības iestāde ir cieši saistīta ar pamatskolu un sniedz būtisku ieguldījumu bērnu personības attīstībā, kā arī vietējās kultūras dzīves uzturēšanā.
Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi un pedagogi regulāri piedalās pilsētas pasākumos, nodrošinot koncertus un muzikālās programmas. Ja pamatskolā vairs nemācītos vecāko klašu skolēni, šīs sadarbības iespējas būtiski saruktu.
Tāpat vēstulē paustas bažas par Staiceles Lībiešu muzeja “Pivālind” darbu. Muzejs cieši sadarbojas ar skolu, kopīgi pētot un popularizējot Staiceles un apkārtnes vēsturi kā senā lībiešu Metsepoles novada vēsturisko turpinājumu. Īpaši uzsvērta jaunās paaudzes nozīme kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un piederības sajūtas veidošanā.
Kultūra, bibliotēka, tūrisms un sports
Staiceles pārstāvji norāda, ka vecāko klašu skolēni ir būtiski vietējās kultūras dzīves dalībnieki. Viņi piedalās deju kolektīvos, teātra izrādēs, valsts svētku pasākumos un citās aktivitātēs. Skolēnu aizplūšana uz citām izglītības iestādēm, pēc vēstules autoru domām, varētu pārraut gadiem veidotu amatiermākslas kolektīvu pēctecību.
Reorganizācija varētu ietekmēt arī Staiceles bibliotēku, kas līdz šim iesaistījusi skolēnus lasīšanas veicināšanas programmās, tostarp Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”. Tāpat vēstulē minēts risks kopīgiem Valsts kultūrkapitāla fonda projektiem.
Staiceles Tūrisma informācijas centrs, pēc vēstules autoru teiktā, zaudētu nozīmīgu sadarbības partneri, jo vecāko klašu skolēni tūrisma sezonā brīvprātīgi iesaistās dažādās aktivitātēs — palīdz orientēšanās sacensību rīkošanā, dabas taku veidošanā un apkārtnes labiekārtošanā.
Īpaši izcelta arī sporta dzīve. Staicelei esot vairāk nekā gadsimtu senas futbola tradīcijas, un skolas vecāko klašu skolēni nodrošina pēctecību gan futbola klubā “Staiceles Bebri”, gan citās sporta aktivitātēs. Vēstules autori brīdina, ka, samazinot skolas posmu, Staicele varētu zaudēt jauniešu komandas un savu vietu skolu sporta sacensību kartē.
Atsaucas uz bērnu tiesībām un pašvaldības pienākumiem
Atklātajā vēstulē minēti arī juridiski argumenti. Tās autori atsaucas uz Bērnu tiesību aizsardzības likumā nostiprināto principu, ka visos lēmumos, kas skar bērnus, prioritāras ir bērna tiesības un labākās intereses.
Viņi uzsver, ka skolas samazināšana līdz 3. klasei nozīmētu, ka bērniem jau no 4. klases jeb aptuveni deviņu gadu vecuma būtu jādodas mācīties uz citām apkaimēm. Vēstules autoru ieskatā tas būtiski ierobežotu iespēju iegūt izglītību pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.
Tāpat vēstulē norādīts uz pašvaldības autonomajām funkcijām — gādāt par iedzīvotāju izglītību un sekmēt kultūras vērtību saglabāšanu un attīstību. Staiceles pārstāvji uzskata, ka plānotais lēmums varētu būt pretrunā ar šiem ilgtermiņa pienākumiem, jo ietekmētu ne tikai skolu, bet arī mūzikas un mākslas izglītību, muzeju, amatiermākslu, bibliotēku, tūrismu un sportu.
Vēstules autori arī norāda, ka skolu tīkla izvērtēšanā nedrīkstot mehāniski piemērot vienus un tos pašus kvantitatīvos kritērijus visām Latvijas vietām. Staicele atrodas reģionālā perifērijā, tāpēc, viņuprāt, “tikai uz cipariem” balstīta pieeja būtu pretrunā valsts mērķim saglabāt apdzīvotību reģionos.
“Īstermiņa ietaupījums var kļūt par ilgtermiņa zaudējumu”
Staiceles pārstāvji atklātajā vēstulē pauž pārliecību, ka lēmumu šajā jautājumā nedrīkst balstīt tikai finanšu aprēķinos. Viņuprāt, pašvaldībai jāvērtē arī sociālekonomiskās sekas, iedzīvotāju aizplūšanas risks un kopienas nākotne.
“Mehāniski samazinot izdevumus, novads neatgriezeniski zaudēs savus iedzīvotājus un nākotnes potenciālu,” teikts vēstulē.
Tās noslēgumā Limbažu novada domes deputāti, Izglītības un zinātnes ministrija un Tiesībsargs tiek aicināti izvērtēt situāciju, vadoties pēc reģionālās attīstības, tiesiskuma un sabiedrības interesēm, nepieļaujot Staiceles pamatskolas izglītības pakāpju samazināšanu un vietējās kopienas infrastruktūras sagraušanu.
Atklāto vēstuli parakstījuši Staiceles pilsētas un pagasta klientu apkalpošanas centra speciāliste Ilga Šmite, Staiceles pilsētas un pagasta pakalpojumu centra vadītājs Erlens Mahte, Jāņa Zirņa Staiceles Mūzikas un mākslas skolas direktores pienākumu izpildītāja Kristiāna Arnava, Staiceles Lībiešu muzeja “Pivālind” direktore Indra Jaunzeme, Staiceles kultūras nama vadītāja Aiga Baslika, Staiceles bibliotēkas vecākā bibliotekāre Anita Strokša, Staiceles Tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Timermane, Staiceles pilsētas sporta pasākumu organizators Dainārs Konrāds un futbola kluba “Staiceles Bebri” valdes loceklis un treneris Jānis Jaunzems.
