“Labākā gadījumā darbs dārziņā, pastaiga jūras krastā un koncerts,” Kreituse par to, ka mums trūkst tradīciju, kā atzīmēt valsts svētkus 0
“Ja mēs paskatāmies, kas notiek 1. maijā – labākā gadījumā darbs dārziņā, pastaiga jūras krastā un televīzijā pārraidīts koncerts… Mums trūkst tradīcijas, kā atzīmēt valsts svētkus,” viesojoties TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”, viedokli izteica RSU profesore, politoloģe Ilga Kreituse.
Ja 1. maijs ir brīvdiena un sarkanais datums, tad ir jābūt tradīcijām, kā to atzīmēt.
Viņa norāda, ka daudziem šie darba svētki saistās ar komunistu svētkiem, taču patiesībā tie nāk no Amerikas.
Tāpat viņa atzīmē, ka toreiz 1. maijs tika ierakstīts, kompensējot ar Satversmes sapulces sasaukšanas dienu.
Kreituse arī uzsver šī datuma svarīgumu: “Satversmes sapulces sanākšanas diena ir pirmais tautas vēlētais parlaments Latvijā, kuram bija vissmagākais uzdevums – izstrādāt smagāko, nozīmīgāko, ievērojamāko valsts pamatlikumu, uz kuru mēs dzīvojam, uz kuru mēs balstāmies arī šodien vēl.”
Taču, atgriežoties pie jautājuma par tradīcijām, viņa piedāvā 1. maiju pārvērst par Vislatvijas talkas dienu.
“Es gribētu teikt, ka Latvijā šobrīd nav valsts svētku svinēšanai tādas oriģinālas, sevis izstrādātas idejas mūsdienu paaudzei, jo Baltā galdauta svētki nav izdomājums tiem, kas sev grib to pierakstīt saistībā ar simtgadi – Baltā galdauta svētki, tad viņi saucās gan mazliet savādāk, nāk no Ulmaņlaikiem,” profesore atzīmē.
Viņa skaidro, ka tas toreiz bija valstiski izziņots pasākums, lai laukos saimnieks visiem uzklātu galdu, jo tika uzskatīts, ka svētki jāsvin kopā.
“Neviens par patriotu nepiedzimst, neviens par savu valsts aizsargu nepiedzimst, par tādu izaug,” Kreituse uzsver.
