Vai jau esam sākuši gavilēt? Cik gatavi esam 2023. gada Dziesmu svētkiem 0
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Dziesmu un deju svētkus mēdzam dēvēt par garīgo vertikāli, dievkalpojumu un pat par latviešu izgudroto nokiju. Pandēmijas laikā vairāku kolektīvu vadītāji izteica šaubas par nākamo svētku kvalitatīvu norisi, bet šobrīd liekas, ka gaišais cerību stars ir iemirdzējies un 2023. gadā no 30. jūnija līdz 9. jūlijam tik tiešām notiks XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII Deju svētki.
“Kultūrzīmēm” tagad, marta beigās, likās būtiski noskaidrot, kāda ir pašreizējā dejotāju un dziedātāju gatavība svētkiem. Jāuzsver, ka nākamie svētki nebūs gluži kārtējie: tie iezīmēs 150. gadskārtu kopš Dziesmu svētku tradīcijas iedibināšanas – paši pirmie Dziesmu svētki notika Rīgā 1873. gadā.
Sagatavoties – grūti, bet iespējami
Kā ne reizi vien uzsvēruši Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāji – gatavošanās nākamajiem svētkiem sākas uzreiz pēc to noslēguma koncerta pēdējās izdziedātās nots. Kādā agrākā pasaules kārtībā 2023. gada vasaras XXVII svētkiem sākām gatavoties 2018. gada 8. jūlijā.
Jāatgādina, ka pandēmijas sākumā, 2020. gada pavasarī, mūsu dziedāšanas tradīcijas pārstāvjiem bija jāatspēko kāda epidemioloģiskā pētījuma rezultāti, kuri liecināja, ka dziedāšana rada ļoti lielu papildu risku, jo izelpā veidojoties arī ļoti mikroskopiski pilieni, turklāt skaņas do un fa veidojot vairāk pilienu nekā citas. Laimīgā kārtā šis pētījums izrādījās nevērtīgs, tomēr daudzus mēnešus tieši amatierkolektīvu pulcēšanos ierobežoja īpaši stingri epidemioloģiski ierobežojumi.
Vēl šī gada janvārī divdesmit četri Dziesmu svētku virsdiriģenti kopā ar Latvijas novadu un pilsētu virsdiriģentiem nosūtīja brīdinājuma vēstuli amatpersonām – ja no 1. marta netiks atjaunots pilnvērtīgs amatiemākslas kolektīvu mēģinājumu process, mākslinieciski augstvērtīga Dziesmu un deju svētku koncertu norise 2023. gadā būs apdraudēta. Pēc virsdiriģentu teiktā, kopš 2020. gada pavasarī sākās pandēmijas uzliesmojums, rit jau otrais gads, kad amatiermākslas darbība ir bijusi daļēji vai pilnībā paralizēta noteikto ierobežojumu dēļ.
Virsdiriģenti uzskata, ka mēģinājumos noteiktais dalībnieku skaits, kvadratūra telpās un arī ārpus tām nav bijusi balstīta uz faktu analīzi vai piemērota dažādo amatiermākslas žanru specifikai. Kā ar rūgtumu “Kultūrzīmēs” atceras svētku virsdiriģents, XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku mākslinieciskās padomes vadītājs Romāns Vanags: “Pandēmija sākās ar paziņojumu par dziedāšanas kaitīgumu, kas noved pie saslimšanas un gandrīz vai nāves. Tas bija šausmīgi, kā mūs sita, tas bija sitiens pa visu Dziesmu svētku kustību. Mēs, virsdiriģenti, rīkojām sanāksmes, it kā cīnoties par Dziesmu svētku kustību, bet patiesībā tā bija cīņa par visas valsts attīstību.”
Sākot no 1. marta, mēģinājumi un koncertēšana ir iespējama gandrīz ierastā apjomā, tomēr vēl joprojām mēģinājumus var apmeklēt tikai ar potēšanas vai izslimošanas sertifikātiem, un tas, pēc diriģentu domām, izsauc pārdomas, jo kori atbildīgi veic paštestus, veido sarakstus. R. Vanags teic: “Iznāk, ka uz mēģinājumiem nākt nevaram, bet lielveikalā, lielajos tirdzniecības centros nepotēti cilvēki var pavadīt pat visu dienu. Par ko tad mēs uztraucamies – par to, vai saslims dziedātāji, vai par valsti?”
Diriģents Jānis Ozols februārī “Latvijas Avīzē” pauda, ka sagatavoties svētkiem būs grūti, bet tas ir iespējams: “Tas būs grūti. Protams, tas ir ļoti īss laika sprīdis, bet man ir pārliecība, ka pilnīgi visi diriģenti, mūziķi, dziedātāji un dejotāji tiešām ir apņēmības pilni darīt visu, kas mūsu spēkos. Dziesmu svētki ir tradīcija, un tā ir arī mūsu atbildība – to kopt un noturēt.
Domāju, visi, kuri iesaistīti Dziesmu svētku kustībā, ir ļoti apzinīgi. Turklāt kori, kaut “zūmos”, tomēr visu šo laiku centušies mācīties Dziesmu svētku repertuāru. Ja mums atļaus dziedāt, domāju, ka visi būsim ļoti atbildīgi un centīsimies izdarīt to labāko, lai svētki varētu notikt.”
Latvijas kultūras ministrs Nauris Puntulis, “Kultūrzīmju” jautāts, vai koru un deju kolektīvu vadītāji ir apņēmības pilni ierastajai augstajai kvalitātei un paspēs sagatavoties 2023. gada Dziesmu un deju svētkiem, vispirms no sirds pateicas visai Dziesmu svētku kopienai par aizvadītajiem diviem gadiem, kad pandēmijas apstākļos ikdienas process neapstājās, neraugoties uz objektīviem ārējiem apstākļiem. “Mēs redzam, ka šobrīd, kad jāsniedz atbalsts Ukrainai cīņā pret asiņaino Krievijas agresiju, kopiena atsaucās viena no pirmajām un sniedza spēcinošu koncertu pie Kongresu nama.”
Kultūras ministrs atzīst, ka situācija kolektīvos, protams, ir dažāda, tomēr svētku norise nākamajā vasarā ir spēcinošs impulss daudz aktīvāk uzsākt ikdienas procesu. “Svētkos ir svarīga ne tikai kvalitāte, daudz būtiskāka ir iesaiste, vienotības sajūta, draugu un līdzbiedru plecs un tradīcijas spēka apzināšanās. Ticu, ka tieši aizvadīto gadu konteksts un šī brīža notikumi piešķirs svētkiem papildu emocionālo dimensiju un dalībniekiem īpašu stimulu turpināt vai atsākt mēģinājumu procesu.”
Svarīgi atkal sajusties stipriem un vienotiem
Diriģents Romāns Vanags teic: “Tas ir milzīgs izaicinājums, bet 2023. gada svētki tiek gatavoti mērķtiecīgi, vasarā dažādās Latvijas pilsētās būs tā sauktie ieskaņas koncerti. Par labu koriem nāca arī Ukrainas notikumi, novados, kur rīkoja protesta pasākumus, kori dziedāja Noslēguma koncerta dziesmas. Tas ir brīnišķīgi, kā mēs, paužot patriotisku attieksmi, vienlaikus spējam stiprināt Dziesmu svētku repertuāru, priecājos, ka dziesmas ir apritē.
Pie Kongresa nama nostājāmies bez mēģinājuma, un visi stāvēja un dziedāja Lūcijas Garūtas lūgšanu “Mūsu Tēvs debesīs”, visi dziedātāji paši zināja, ko viņi dara. Man liekas, tā jau ir īstā Dziesmu svētku sajūta, kas mums ir vajadzīga. Varētu teikt, ka daudzu koristu profesionālā varēšana ir mazāka nekā slaveniem solistiem, toties viņu emocionālā noturība ir gluži vai pārāka. Tas rada optimismu, turklāt mums ir svarīgi atkal sajusties stipriem un vienotiem.”
Romāns Vanags pieļauj, ka arī pēc pašreizējo ierobežojumu atcelšanas ir iespējams, ka vēl joprojām vairākumā koru aktīvi darbojas tikai 40, maksimums – 70 procenti dziedātāju. Tas sasaucas ar kādas mazpilsētas deju kolektīva dalībnieces atstāstīto vērojumu: “Kolektīvā esmu, bet dejas notiek neregulāri, un daudzi no mums vairs nespēj koncentrēties. Mēģinājumi ir, bet bieži arī tos atceļ vai es pati netieku. It kā ir plāns piedalīties Dziesmu un deju svētkos, bet drusku tāda sajūta, ka kolektīvs nespēs savākties. Bet varbūt tomēr viss izdosies.”
Turpretī Talsu kultūras nama sieviešu kora “Vaiva” koncertmeistare Antra Strikaite stāsta, ka mēģinājumi notiek un praktiski visu pandēmijas laiku ir norisinājušies arī “Zoom” platformā. “Koris visu laiku strādā, un, atskaitot atvaļinājuma laiku, neesam izlaidušas nevienu mēģinājumu.
Mēs variējam, visu sezonu cītīgi dziedājām, arī tagad, atsākot klātienes mēģinājumus, paralēli joprojām saslēdzamies “lodziņos” ar tām dziedātājām, kuras dažādu iemeslu dēļ uz mēģinājumu netiek, turklāt, lai apgūtu repertuāru, mūsu pārraidēm regulāri pieslēdzas vēl meitenes, kuras dzīvo un strādā Norvēģijā un Zviedrijā. Viņas arī plāno braukt uz 2023. gada Dziesmu svētkiem. Brīžiem gan bija drusku grūtāk motivēt dziedātājas, domāju, ja es būtu palaidusi, ja tiešsaistes mēģinājumi nebūtu notikuši, viņas būtu grūti savākt atkal kopā. Šobrīd var teikt, ka esam jau apguvušas visas sieviešu koru dziesmas.”
Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Ertmane, jautāta par to, kā LNKC vērtē gatavošanās kvalitāti svētkiem, atbild, ka LNKC šobrīd nav saņēmis signālus par to, ka varētu būt apdraudēta mākslinieciskā snieguma kvalitāte. Visās Dziesmu un deju svētku nozarēs notiek ļoti aktīvs darbs pie repertuāra gatavošanas, un kolektīvu vadītāji un dalībnieki dara visu iespējamo, lai svētku programma tiktu īstenota ierastajā augstajā mākslinieciskajā kvalitātē.
Plānots, ka nākamo sarunu par reālo situāciju un spēju pilnvērtīgi sagatavoties Dziesmu un deju svētku padome kopā ar nozares pārstāvjiem risinās maijā. Diriģents Romāns Vanags: “Mēs taču esam Dziesmu svētku valsts, šī tradīcija mums ir tikpat svarīga kā bruņošanās kādā citā valstī.”
