“Lai arī atzīmes daudziem bija labākas, zināšanu gan nav daudz!” Pusaudži atklāti par gadu starp attālinātām un klātienes mācībām 14
Markuss Damulevičs, “Skola & Ģimene”, AS “Latvijas Mediji”
Intervijas notika pirms valdības lēmuma par divu nedēļu attālinātajām mācībām 4. līdz 12. klasēm. Aptaujas autors ir Rīgas Katoļu ģimnāzijas 10. klases skolēns Markuss Damulevičs, kurš sevi uzskata “par loģisko mākslinieku ar optimistisku skatienu uz dzīvi”.
Markuss Damulevičs: “Mani aizrauj zinātne un vēsture, valodas, peldēšana un niršana, visdažādākie mākslas veidi – zīmēšana, attēlu un animāciju veidošana, kulinārija, fotografēšana, kinematogrāfija un mūsu skaistā, neizpētītā pasaule. Online mācību sākumā jutos ieintriģēts un aizrauts, jo tas bija kas jauns. Taču tagad, nomācījies gadu mājās, esmu ļoti pret šādu mācību veidu.
Lai arī atzīmes daudziem bija labākas, zināšanu gan nav daudz. Arī skolotāji attālināti nav tik pieejami. Ir grūtības ar motivāciju mācīties, nemaz nerunājot par socializēšanās trūkumu. Protams, daļa skolēnu dod priekšroku mācībām mājās, taču ne es.”
Attālināto mācību dēļ gandrīz izmeta no skolas
Felicita Dzene (17): Mācos Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā. Rudenī, atsākot skolas gaitas klātienē, atzīmes ir daudz labākas. Klātienē spēju vairāk iemācīties un man var vairāk palīdzēt, skolotāji ir pieejamāki, un ir vairāk praktisko darbu.
Uz skolu gribējās arī tāpēc, ka man pietrūka skolotāju, kursabiedru, draugu no citiem kursiem. Attālināto mācību laikā pazuda motivācija – mani gandrīz izmeta no skolas, kaut gan iepriekš man nekad nav bijušas sliktas atzīmes. Kļuvu vienaldzīga pret sevi un mācībām. Viss, ko gribējās, bija gulēt un ēst. Tajā pašā laikā, protams, negribas braukt uz skolu, tērēt laiku ceļā, vieglāk ir būt tepat, mājās, kad nekur nav jāiet. Bet tomēr ļoti ilgojos būt starp cilvēkiem.
Vairāk velk pie cilvēkiem
Rihards Rungevics (16): Mācos Rīgas Katoļu ģimnāzijā, bet pagājušajā mācību gadā gāju Siguldas pilsētas vidusskolā. Ļoti priecājos atgriezties skolas dzīvē klātienē. Ieraudzīt cilvēkus, draudzēties – tās ir ļoti patīkamas sajūtas. Attālināto mācību laikā esmu kļuvis vairāk ekstraverts. Tagad esmu draudzīgāks ar cilvēkiem.
Karantīnā, kad nebija iespēju tikties, mani pārņēma liela vientulības sajūta. Tāpēc, skolai atsākoties, izjutu šo vilkmi pie cilvēkiem. Klātienē ir vieglāk tāpēc, ka skolotāji var vairāk pievērsties skolēniem un stundas laikā visu paskaidrot.
Protams, arī attālināti tas ir iespējams, bet ir sarežģītāk, jo viela jāstāsta visai klasei. No vienas puses, es gribētu atgriezties mācībās attālināti, taču no otras – ne. Mācoties attālināti, sanāk izlaisties – celies un slēdz datoru pēdējā minūtē. Tas gan ir arī labs treniņš disciplīnai: pārbaudīt, ko tu vari, cik vari, vai saproti, kad veikt atpūtas pauzes, mācīties patstāvību. Bet tomēr dodu priekšroku klātienes mācībām.
Mājās labi, tomēr priecājos būt skolā
Jūlija Brikova (14): Mācos Daugavpils Valsts ģimnāzijā. Man bija prieks satikt draugus, klasesbiedrus un skolotājus “dzīvajā”. Iepriekš, godīgi sakot, klātienē uz skolu negribēju, jo man bija labi mājās, patika, ka nekur nebija jāiet agri no rīta.
Taču šī mācību gada pirmajā nedēļā mainīju savu viedokli: iepatikās atkal būt skolā. Savukārt attālināto mācību laikā es iemācījos plānot savu laiku, kļuvu savāktāka. Gan attālināti, gan klātienē mācoties, ir savi plusi/mīnusi, taču man pašai tomēr vieglāk bija attālināti – klusumā ir vieglāk koncentrēties darbam, bet klasē ar 28 skolēniem tas ir diezgan sarežģīti. Es pati gribētu atgriezties attālinātās mācīšanās procesā, taču ne uz visiem laikiem, jo skolotāji ne vienmēr ir pieejami caur datora ekrānu un dažreiz tomēr arī pietrūkst klases atmosfēras.
