Lai izglītotu sabiedrību vides jautājumos, ir jānokļūst tuvāk cilvēkam. Agita Baltbārde par vides kampaņu efektivitāti 0
Lai sasniegtu ambiciozos vides mērķus, sabiedrības izglītošana un kampaņu efektivitāte jāvērtē ilgtermiņā, TV24 raidījumā “Eko-loģika”uzsver Agita Baltbārde, “CleanR Grupa” valdes locekle, Eiropas Klimata pakta vēstnese Latvijā. Viņa norāda, ka nepieciešams tuvoties sabiedrībai, izmantojot mūsdienīgas komunikācijas formas, lai veicinātu izpratni un rīcību vides jautājumos.
Baltbārde skaidro, ka vides kampaņas un izglītība ir ilgtermiņa darbs. Kampaņu rezultāti ir mērāmi ilgtermiņā, lai gan pēc vienas kampaņas var novērtēt arī tūlītēju atdevi. “Mēs varam skatīties pēc objektīviem rādītājiem – kā mums valstī veicas ar atkritumu šķirošanu, ar noglabāšanas samazināšanu,” viņa pauž.
Baltbārde uzskata, ka šo darbu veikšanā valstij varētu veikties labāk, īpaši ņemot vērā, ka nākamajos desmit gados būtiski jāsamazina atkritumu noglabāšana.
Viņasprāt, ir jānonāk tuvāk pie sabiedrības, lai to labāk izglītotu vides jautājumos. Tas ir izdarāms, piemēram, caur sociālo mediju platformām. Vēl kā piemēru viņa min “Netflix” straumēšanas platformu, kur jau ir publicētas vairākas dokumentālās filmas par vides problēmām. “Arī tas ir veids, kā caur netradicionālāku formātu, kas nav klasiskā reklāma, stāstīt par tēmām – par globālajām vides izmaiņu tematikām.”
Jau ziņots, ka Eiropas Savienība (ES) noteikusi, ka līdz 2035.gadam poligonos noglabāto sadzīves atkritumu apjoms nedrīkstēs pārsniegt 10% no savāktā.
Vidzemes atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis aģentūrai LETA norādīja, ka ES izvirzītā mērķa sasniegšanai palikuši desmit gadi, un šobrīd poligonos no visas atkritumu plūsmas noglabāti apmēram 45%.
Lielākā problēma ir tajā, ka iepakojums joprojām bieži tiek veidots no savienojumiem un plastmasas kombinācijām, kurām vēl nav atrasta pārstrādes metode. Iepakošanas industrija ir divus trīs soļus priekšā pārstrādes nozarei, viņi domā par to, lai būtu ērtāk, pievilcīgāk patērētājam, bet ne vienmēr par to, kā materiālu vēlāk pārstrādāt, akcentēja Kukainis.
“Šie dažādie plastmasu savienojumi veido lielus apjomus, kas šobrīd tiek noglabāti Latvijas poligonos. Tā ir problēma, kas var traucēt sasniegt 2035.gada mērķus, tāpēc arī tiek runāts par atkritumu reģenerāciju,” intervijā sacīja Kukainis.
Viņš uzsvēra, ka šobrīd atkritumu glabāšanai tiek piemērots dabas resursu nodoklis.
“Mēs pērkam dārgu enerģiju un maksājam divreiz – kā iedzīvotāji dabas resursu nodokli – par to, ka neko nedarām ar atkritumiem, un vēl pērkam dārgu enerģiju,” pauda Kukainis.
