Institūta “BIOR” pētnieki katru gadu veic zivju monitoringu upēs un ezeros, kas vēlāk ir pamats lēmuma pieņemšanai par zivju resursu pavairošanu.
Institūta “BIOR” pētnieki katru gadu veic zivju monitoringu upēs un ezeros, kas vēlāk ir pamats lēmuma pieņemšanai par zivju resursu pavairošanu.
Foto: Karīna Miezāja

Lai jūrā sudraba nepietrūkst 0

Aldis Sāvičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Sadedzinājusi tiltus: primadonna Alla Pugačova uz visiem laikiem devusies prom no Krievijas
“Aizbēgs un rokā nesamedīs!”: Kaimiņš aicina steidzami aizturēt Gobzemu, kam esot saistība ar “Gazprom”. Tikmēr Aldis šorīt it kā jau redzēts lidostā 11
Vecāki jautā: Kāpēc par bērnu ēdināšanu nauda jāpārskaita uz Lietuvas bankas kontu? 5
Lasīt citas ziņas

 

Katru gadu aprīlī vai maijā, kad laiks kļūst siltāks un paaugstinās arī ūdens temperatūra, Latvijas upēs un ezeros sākas zivju mazuļu ielaišana. Šādi tiek atjaunoti un papildināti zivju resursi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai arī Latvija ir salīdzinoši neliela valsts, mūsu ūdeņu bagātības ieņem nozīmīgu lomu mūsu dzīvē: ūdeņi mūs baro, veldzē, piedāvā dažādas atpūtas un sporta aktivitāšu rīkošanas iespējas. Ūdeņi priecē mūsu sirdis, un tiem ir arī svarīga loma valsts tautsaimniecībā, nodrošinot makšķerēšanas un zvejošanas iespējas.

Latvijā ir divdesmit trīs upes, kuru garums ir lielāks par simts kilometriem, bet šo upju baseinu teritorija ir 679–87 900 m2 platībā. Tās plūst uz jūru, un daudzas savā ceļā šķērso ezerus. Arī ezeru skaits Latvijā ir gana iespaidīgs, turklāt 20 Latvijas lielāko ezeru kopējā platība ir gandrīz 500 m2.

 

Makšķerniekiem – liela apetīte

Upju tīkls ir dzimtas turpinājuma vieta daudzām Baltijas jūrā mītošām zivīm, kuras tur nārsto. To mazuļi vēlāk atgriežas jūrā, lai, kad pienāks viņu laiks, atkal dotos nārstot saldūdenī. Kā mēs varam atjaunot, saglabāt un pavairot zivju resursus un to dzīvotnes, 2021. gada Zivsaimniecības gadagrāmatā ļoti precīzi raksturo Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Nor­munds Riekstiņš: “Lai palīdzētu zivju sugām, kuras būtiski ietekmējusi cilvēku darbība un dzīvotņu pārmaiņas, Latvijā tiek īstenots Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāns, tostarp realizēti projekti zivju nārsta vietu atjaunošanai daudzās vietās Latvijā, arī Daugavā. Tāpat ir svarīgi zivis pasargāt no nelikumīgas un ļaunprātīgas ieguves, par ko katru dienu rūpējas vides inspektori un to sabiedriskie palīgi.”

Riekstiņš uzsver, ka mums visiem ir svarīgi stabili un veselīgi zivju resursi: “Tas ir pamats nozares attīstībai kā komerciālā, tā arī atpūtas sfērā.” Tomēr viņš arī neslēpj, ka arvien biežāk no zinātniekiem tiek saņemta satraucoša informācija, ka atsevišķiem zivju krājumiem neklājas pārāk viegli: “Jūrā tās ir mencas, laši, arī Baltijas jūras reņģes. Tādēļ varam priecāties, ka Rīgas līča reņģes atšķirībā no pēdējām ir ļoti labā stāvoklī.”

Tāpat konstatēts, ka atsevišķos iekšējos ūdeņos ne pārāk bagātīgi kļuvuši plēsīgo zivju – līdaku un zandartu – krājumi. “Iemesli ir dažādi,” vērtē Normunds Riekstiņš. “Jūrā zivis vairāk ietekmē klimata un vides pārmaiņas, bet ezeros ir pārāk liela interese par konkrētu sugu zivju ieguvi.” Jo sevišķi aktīva interese ir par zandartiem, kurus ar atšķirīgām sekmēm visbiežāk papildina mākslīgi.

 

Pirmajās rindās laši un taimiņi

Institūta “BIOR” zivju audzētavas “Tome” filiāle “Pelči” ir gandrīz tikpat sena kā pati rūpe par akvakultūrām Latvijā: dibināta Ulmaņa laikā.
Foto no audzētavas “Pelči” arhīva

Šogad kā katru gadu Latvijas ūdeņos tiek ielaisti zivju mazuļi resursu papildināšanai. Zivis turpinās laist visu vasaru līdz oktobrim. To veic Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zivaudzētavas (valsts zivaudzētavas) un privātās zivaudzētavas. Pirmie dabā nonāk lašu un taimiņu smolti (zivju attīstības stadija, kurā zivis pāriet no saldūdens dzīves posma uz jūras dzīves posmu), vēlāk no audzētavām uz dabiskiem ūdeņiem ceļos nēģu kāpuri, līdaku, zandartu, vimbu u.c. zivju mazuļi.

Zivju resursus papildina tikai tādos gadījumos, ja pirms tam ir veikts zinātniskais novērtējums un ir dots zinātniskā institūta “BIOR” slēdziens par to, ka to nepieciešams veikt. Institūta pētnieki katru gadu veic zivju monitoringu upēs un ezeros un, balstoties uz ilggadējiem pētījumiem un resursu stāvokļa izmaiņām, sniedz rekomendācijas par zivju resursu pavairošanas nepieciešamību.

Šobrīd zivju resursus pavairo saskaņā ar “Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānu 2021.–2024. gadam”, kas balstīts uz institūta “BIOR” izstrādātajām rekomendācijām.

 

Zivju sardzē – valsts

Ventā izlaistajiem lašu smoltiem vaislas materiālu ņem tieši no šīs upes lašiem, līdz ar to jaunās zivis Ventu uzskata par savu dzimšanas vietu un atgriežas tajā uz nārstu.
Foto: Karīna Miezāja

Vairāk nekā 400 no Latvijas zivsaimniecībai nozīmīgākajām ūdenstilpēm atbilstoši Civillikumam ir publiskie ūdeņi un privātie ūdeņi ar valsts zvejas tiesībām. Tas valstij uzliek noteiktu atbildību par to zivju resursu ilgtspēju.

Cilvēku ietekme uz zivju resursiem laika gaitā nemazinās, un zivju dzīvotnēm aizvien tiek nodarīts ievērojams kaitējums. Turklāt zivju resursus negatīvi ietekmē arī dabiskie vides procesi – klimata pārmaiņas, ekstremāli dabas apstākļi, vietējā areālā neraksturīgu sugu ieviešanās utt.

Lai novērstu vai mazinātu šīs ietekmes, valsts līmenī tiek īstenota politika zivju resursu atjaunošanai un uzturēšanai. Ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai tiek noteikti zivju ieguves liegumi, vides aizsardzības un zivju resursu saglabāšanas pasākumi, tostarp zivju resursu atražošana dabiskajos ūdeņos, ielaižot tajos zivaudzētavās izaudzētos zivju mazuļus. Tāpat zivju resursu ilgtspēju nodrošina zivju dzīvotņu uzlabošana, nārsta vietu un migrācijas iespēju atjaunošana vai jaunu šādu vietu izveidošana.

Zvejniecības likums nosaka, ka zivju resursus Latvijas Republikas iekšējos un teritoriālajos ūdeņos pārvalda valsts un ka zivju resursu pārzinātājam jāsadarbojas ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR”, lai īstenotu saskaņotus pasākumus zivju resursu saglabāšanai.

 

Mazuļi atgriežas Ventā

Zivju audzētavā “Pelči” nedaudz vairāk kā simts hektāros atrodas dīķi un angāri ar speciāliem baseiniem zivju mazuļu audzēšanai.
Foto: Karīna Miezāja

Netālu no Kuldīgas atrodas viena no piecām Latvijā esošajām zivju audzētavām – “BIOR” zivju audzētavas “Tome” filiāle zivju audzētava “Pelči”, kuras būvniecība un nodošana ekspluatācijā notika pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados.

Šeit, nedaudz vairāk kā simts hektāros atrodas dīķi un angāri ar speciāliem baseiniem zivju mazuļu audzēšanai. Dīķos gan zivju audzēšana nenotiek, to galvenais uzdevums ir nodrošināt baseinus ar tīru ūdeni mazulīšu audzēšanai. Zivis tajos nedrīkst atrasties, lai neievazātu slimības.

Audzētava saražo 120–140 tūkstošus lašu un taimiņu mazuļu sezonā. Šīs zivtiņas izlaiž Ventas baseinā un Rojas upē. Kurzemes reģiona ezeri saskaņā ar zivju atražošanas plānu tiek apgādāti ar 50 tūkstošiem zandartu mazuļu.

Zivju audzētavas “Pelči” vadītājs Valdis Plaudis: “Audzētava saražo 120–140 tūkstošus lašu un taimiņu mazuļu sezonā. Šīs zivtiņas izlaižam Ventas baseinā un Rojas upē. Savukārt Kurzemes reģiona ezerus apgādājam ar 50 tūkstošiem zandartu mazuļu.”
Foto: Karīna Miezāja

Par savu darbu trīsdesmit gadu garumā ziv­audzētavas “Pelči” stāsta ziv­audzētavas vadītājs, kura saistība ar zivīm pat ierakstīta pasē, – Valdis Plaudis: “Mans tēvs bija zvejnieks un gāja jūrā. Viņš bieži stāstīja par savu darbu, kuru ļoti mīlēja. Reiz viņš teicās esam jūrā noķēris lasi svarā virs piecdesmit kilogramiem. Tobrīd es sapratu, ka arī vēlos pielikt roku šo skaisto un spēcīgo zivju audzēšanai. Nereti to dēvē arī par mākslīgo atražošanu, taču vārdu “māk­slīgā” cilvēki bieži pārprot, domājot, ka no audzētavām izlaistie zivju mazuļi ir mākslīgi. Vai tad priede, izaudzēta no sēklas un iestādīta mežā, ir mākslīga? Pirms pieciem gadiem mēs sākām iezīmēt upēs izlaistos lasēnus, nogriežot tiem taukspuru. Tagad zinātnieki ir secinājuši, ka 70% no Ventā noķertajiem lašiem ir izauguši no mūsu ielaistajiem mazuļiem. Tiem vaislas materiāls tiek ņemts no Ventas lašiem, līdz ar to arī jaunās zivis Ventu uzskata par savu dzimšanas vietu un atgriežas tajā uz nārstu. Savukārt man tas ir gandarījums, redzot sava darba augļus.”

 

 

Eksperta viedoklis

Daudz trofeju – tikai akvārijā

Didzis Ustups, zinātniski pētnieciskā institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs.
Publicitātes foto

Didzis Ustups, zinātniski pētnieciskā institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs: “Makšķernieku ekipējums gadu no gada kļūst aizvien gudrāks – sākot no mānekļiem, beidzot ar eholotēm. Lielo zivi noķert mūsdienās kļūst aizvien vieglāk. Tāpēc apsaimniekotāji un arī paši makšķernieki domā, kā palīdzēt zivju mazuļiem – gan brīvdabā dzimušiem, gan zivaudzētavās – sasniegt trofejas izmērus. Piemēri un paņēmieni ir dažādi – sākot ar pienākumu atlaist lielās zivis, beidzot ar dažādu ētikas kodeksu izstrādi, kā apieties ar mūsu ūdeņu bagātībām. Ja gribam atlaist atpakaļ trofejas zivi, tas ir jādara pareizi. Tikai tad tas būs jēgpilni.

Cilvēka ietekme uz ūdens ekosistēmu, tostarp uz zivīm, joprojām nav pozitīva. Cilvēku darbības rezultātā (gan laukos, gan pilsētās) mūsu ūdenstilpēs nonāk pārāk daudz barības vielu. Lai arī visi ezeri ar laiku pārvērtīsies par purviem, esam ieslēguši paātrinātāju un mūsu ezeri aizvien vairāk aizaug.

Nelāgs piemērs ir Burtnieks, kurš aizvien vairāk aizaug. Zivju tur ir daudz, it sevišķi mazās, un, pēc zinātnieku domām, tur pat nevajag ielaist ne līdakas, ne zandartus. Makšķernieki, protams, ir pilnīgi pretējās domās, bet būtiski ir saprast, ka dabā viss ir iekārtots piramīdas formā. Visvairāk ir ikru un kāpuru, jau par kārtu mazāk – mazuļu. Turklāt – jo lielākas zivis, jo to ir mazāk (gan dabiskās mirstības, gan makšķerēšanas un zvejniecības aktivitātes dēļ). Makšķernieku sapnis, lai zivju būtu daudz un visas trofejas izmēros, ir iespējams tikai akvārijā vai speciālā dīķī, bet ne dabiskā vai salīdzinoši mazietekmētā ekosistēmā.

Lielās zivis aug ilgi. Gandrīz metru garš zandarts, kas tika noķerts Rīgas pievārtē, bija 19 gadus vecs. Tas ir ļoti ilgs laiks. Un mums šajā periodā ir iespēja pieņemt dažādus lēmumus: gan valstiskā, gan individuālā līmenī. Mūsu pašu rokās ir tas, cik no mazuļiem sasniegs trofejas izmēru.”

 

* Kas dod naudu zivju audzēšanai?

Zivju resursu atjaunošanas un pavairošanas finansējuma avoti:

• “Latvenergo” kompensācijas par HES būvju nodarīto kaitējumu videi.

• Kādreizējā Eiropas jūrlietu zivsaimniecības fonda (EJZF) finansējums stikla zušu izlaišanai ūdenstilpēs. (No šī gada – Eiropas jūrlietu zivsaimniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) finansējums.)

• Zivju resursu mākslīgas atražošanas finansējums no Zemkopības ministrijas budžeta.

• Zivju fonda līdzekļi, kuru veidošanos nosaka Zvejniecības likums.

 

* Zivju fonds – būtisks finansējuma avots

Budžetu veido:

• maksa par zvejas tiesību nomu un izmantošanu, tostarp – samaksa par zvejas licenci, makšķerēšanas karti;

• daļa no maksas par publisko ūdenstilpju nomu un citu ūdenstilpju nomu, kurās zvejas tiesības pieder valstij;

• kompensācijas un naudas sodi par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem;

• ieņēmumi no konfiscēto zvejas rīku, zvejas līdzekļu un nelikumīgi iegūto zivju realizācijas;

• fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi.

Budžeta līdzekļus izmanto:

• zivsaimniecības pētījumu finansēšanai;

• zivju resursu pavairošanai;

• zivju resursu aizsardzībai;

• kompensācijām par pašvaldību un Valsts vides dienesta amatpersonu iesaistīšanos zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kontroles nodrošināšanā;

• sabiedrības informēšanai, dalībai starptautiskos pasākumos;

• stihisku nelaimju vai avāriju seku likvidācijai, kuras nodarījušas zaudējumus audzētajiem zivju mazuļiem;

• administratīvajiem izdevumiem un balvām.

Avots: Zvejniecības likums, Zivju fonda nolikums.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.

Sadedzinājusi tiltus: primadonna Alla Pugačova uz visiem laikiem devusies prom no Krievijas
“Aizbēgs un rokā nesamedīs!”: Kaimiņš aicina steidzami aizturēt Gobzemu, kam esot saistība ar “Gazprom”. Tikmēr Aldis šorīt it kā jau redzēts lidostā 11
Vecāki jautā: Kāpēc par bērnu ēdināšanu nauda jāpārskaita uz Lietuvas bankas kontu? 5
Šlesers aicinās KNAB un VDD ierosināt kriminālprocesu par izskanējušo informāciju saistībā ar divu miljonu it kā saņemšanu no Putina 23
VIDEO. Aculiecinieks nakts laikā netālu no Preiļiem nofilmē dīvainus dzīvniekus
Lasīt citas ziņas
Levits pilnvarojis Kariņu sākt konsultācijas par iespējamas koalīcijas izveidošanu 2
Kaktiņš: Latvijas krievvalodīgos vairs nav iespējams saturēt vienā ideoloģiskā rāmī vai partijā
Šlesers aicinās KNAB un VDD ierosināt kriminālprocesu par izskanējušo informāciju saistībā ar divu miljonu it kā saņemšanu no Putina 23
Vecāki jautā: Kāpēc par bērnu ēdināšanu nauda jāpārskaita uz Lietuvas bankas kontu? 5
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 3. oktobrī
23:45
Šī diena var izrādīties ļoti negaidītu sakritību pārpildīta! Horoskopi 4.oktobrim 2
23:12
1932. gada 3. oktobrī. “Latvijas kroniku” ražošana
23:10
ASV amatpersona: Kara noziegumi bija daļa no Putina iebrukuma plāna 82
VIDEO. Lūdz atpazīt autoru video, kurā autovadītājs nežēlīgi tiranizē lāci
Prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietā lūdz notiesāt visas iepriekš attaisnotās personas
VIDEO, FOTO. Princis Viljams, tiekoties ar britiem, pajoko par bērnu audzināšanu – tas sajūsmina un sasmīdina fanus
“Aizbēgs un rokā nesamedīs!”: Kaimiņš aicina steidzami aizturēt Gobzemu, kam esot saistība ar “Gazprom”. Tikmēr Aldis šorīt it kā jau redzēts lidostā 11
TIEŠRAIDE. Jaunākais par karu Ukrainā ar Jāni Slaidiņu
Muižniece: Manas darbības laikā valdībā tika pieņemti dažādi vēsturiski un lieli lēmumi
Stāda augļukokus un ogulājus, krūmus, pavasara sīpolpuķes. Kas darāms dārzā no 3. līdz 8.oktobrim? 1
FOTO. Svinīgi ieskandināts Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra jaunās sezonas atklāšanas koncerts
FOTO. Dejas, līksmība, rūgtas pārdomas un bēdu slīcināšana glāzē…Kur un kā partijas pavadīja pēcvēlēšanu nakti?
Par smaržu zādzību Tukumā aizturēts vīrietis, pret kuru ierosināts jau 39.kriminālprocess
Vai laikapstākļi uzlabosies? Prognoze otrdienai 1
“Progresīvie” Levitam apliecina gatavību būt daļa no topošās koalīcijas
Par “Progresīvo” iekļaušanu topošajā koalīcijā vēl runās
Saeimas vēlēšanās Rīgas apkaimēs ir bijuši divi izteikti līderi. Par ko visvairāk balsojuši rīdzinieki?
Nākamās Saeimas sastāvs neatvieglos jaunās valdības veidošanu
Eglītis: “Konservatīvie” pēc neiekļūšanas Saeimā neplāno pamest politisko laukumu 31
Pietrūka tikai aptuveni 250 balsis… Pabriks atklāj, vai mudinās AP apstrīdēt vēlēšanu rezultātus
“No 2023.gada obligāti vajadzēs eID kartes? Kādus sodus piemēros, ja nepaspēs noformēt?”: jautā lasītāja 28
Kariņš pauž gatavību ieņemt Ministru prezidenta amatu arī jaunajā valdībā
VIDEO. Aculiecinieks nakts laikā netālu no Preiļiem nofilmē dīvainus dzīvniekus
Sadedzinājusi tiltus: primadonna Alla Pugačova uz visiem laikiem devusies prom no Krievijas
Levits nosauc galvenos uzstādījumus valdības veidošanas sarunās
Izskan versija, kāpēc, neraugoties uz FSB iebildumiem, Putins apmainīja Medvedčuku pret “Azovstaļ” aizstāvjiem