Latvija cīņai ar klimata pārmaiņām plāno veidot augsnes oglekļa monitoringa sistēmu lauku zemei 1
Latvija cīņai ar klimata pārmaiņām plāno veidot augsnes oglekļa monitoringa sistēmu lauksaimniecības zemei, liecina valdībā otrdien zināšanai pieņemtais un Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums par neformālajā Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 2019.gada 22.-24.septembra sanāksmē izskatāmo jautājumu.
ZM informē, ka Somijas prezidentūra ir izplatījusi diskusiju dokumentu, kurā iezīmē to, cik būtiska cīņā ar klimata pārmaiņām ir oglekļa piesaiste lauksaimniecības augsnēs un kurā iezīmētas ar šo jautājumu saistītās problēmas un iespējamie un nepieciešamie risinājumi nākotnē. Šajā kontekstā Somijas prezidentūra ir sagatavojusi diskusiju jautājumus, un ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē aicina dalībvalstu ministrus izteikt viedokli, ņemot vērā ES mērķi sasniegt klimatneitralitāti.
Atbildot uz jautājumu, vai Latvijai attiecībā uz oglekļa uzkrāšanu augsnē ir pieredze, ar ko tā vēlētos dalīties ar citām ES dalībvalstīm, ziņojumā uzsvērts, ka ir ļoti būtiski motivēt lauksaimniekus ieviest klimata pasākumus, tādēļ svarīgi piedāvāt efektīvus risinājumus no izmaksu viedokļa. Jau vairākus gadus Latvijas zinātnieki strādā pie lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzes (SEG) emisiju mazināšanas pasākumu robežizmaksu līknes attīstīšanas, lai identificētu izmaksu ziņā efektīvas SEG emisiju samazināšanas metodes.
ZM arī informē, ka Latvija plāno veidot augsnes oglekļa monitoringa sistēmu lauksaimniecības zemei. To ieviešot, tiks izveidoti 200 augsnes oglekļa monitoringa parauglaukumu lauksaimniecības zemē. “Latvija vēlas uzsvērt zināšanu, pētniecības un inovāciju būtiskumu, turklāt ir jānodrošina konsultāciju pakalpojumu un apmācību pieejamība lauksaimniekiem. Tādēļ uzskatām, ka būtu noderīgi, ja lauksaimniecības ministri tiktu vairāk iesaistīti horizontāla līmeņa diskusijās, piemēram, par “Horizon Europe” programmu. Tāpat Latvijai ir būtiski piedalīties misijā “Augsnes veselībai un pārtikai”, kā arī agroekoloģijas partnerībā,” teikts informatīvajā ziņojumā.
Uz jautājumu, vai priekšlikums ES Kopējās lauksaimniecības politikā (KLP) pēc 2020.gada ir atbilstošs pamats, lai uzlabotu oglekļa piesaisti augsnē Latvijā kā ES dalībvalstī, un vai valsts plāno KLP Stratēģiskajā plānā ietvert konkrētus pasākumus oglekļa piesaistes atbalstīšanai, Latvija pauž, ka tās ieskatā dažādie klimata pasākumi ir būtiska KLP stratēģisko plānu sastāvdaļa un tiem jāparādās visos jaunās zaļās arhitektūras līmeņos – gan nosacījumu sistēmā, gan ekoshēmās, gan lauku attīstības maksājumos.
“Latvija uzskata, ka vides un klimata prasību kopumam KLP ir jābūt samērīgam un pietiekami līdzsvarotam attiecībā pret dalībvalstīm piešķirto finansējumu, lai nemazinātu lauksaimnieku konkurētspēju vienotajā tirgū,” teikts informatīvajā ziņojumā. Tāpat Latvijai ir ļoti svarīgi, lai vides un klimata nosacījumi būtu efektīvi ieviešami dalībvalsts līmenī un veicinātu lauksaimnieku interesi sniegt lielāku ieguldījumu vides un klimata mērķu sasniegšanā. Lai ietvertu šos pasākumus KLP stratēģiskajos plānos, ir nepieciešama pilnvērtīga informācija un zinātniskais pamatojums.
Vienlaikus ZM informatīvajā ziņojumā norāda, ka saskatāmas grūtības attiecībā uz standarta par kūdras augšņu un mitrāju aizsardzību ieviešanu, jo Latvijā joprojām nav pieejama precīza informācija par šādām augsnēm. Turklāt Latvija jau iepriekš ir paudusi nostāju, ka standarts par kūdras augšņu un mitrāju aizsardzību un standarts par kailu zemi jutīgākajos periodos ir jārisina ar ekoshēmas vai agrovidi stimulējošu pasākumu palīdzību.
Ziņojumā arī teikts, ka Latvija atbalsta darbu pie oglekļa piesaistes pasākumiem, jo ir būtiski ieviest pasākumus, kas ne tikai sniedz ieguldījumu SEG emisiju samazināšanā lauksaimniecības sektorā, bet arī zemes izmantošanas, zemes izmantošanas veida maiņas un mežsaimniecības sektorā. Tāpat Latvija uzskata, ka ir jāņem vērā produkta dzīves cikla pieeja, jo klimata pasākumi nedrīkst būt pretrunā ar citiem būtiskiem aspektiem. Latvija, piemēram, neatbalsta tādus augsnes oglekļa piesaistes pasākumus, kuru dēļ palielinātos augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas intensitāte.
Tāpat informatīvajā ziņojumā Latvija pateicas Somijas prezidentūrai par rīkoto diskusiju, norādot, ka oglekļa piesaistes palielinājumu var veicināt ne tikai augsnēs, bet arī jūrās un okeānos. Latvijas ieskatā gudra un pārdomāta rīcība šodien nozīmē labāku nākotni nākamajām paaudzēm.
