Miljons dusmīgu slepkavu. Ko krievu ierindnieks domā par pamiera ideju? 0
Daudzi Krievijas karavīri uzskata, ka pamiers pašreizējās frontes līnijās būtu neveiksme, norādot uz nacionālistisku neapmierinātību, ar ko Kremlim varētu nākties saskarties, pieņemot miera vienošanos, par to plašāk raksta nytimes.com.
Diplomātiskajos manevros ap karu Ukrainā daudzi ukraiņi un viņu Eiropas sabiedrotie ir apsūdzējuši ASV prezidentu Donaldu Trampu par pārāk lielu piekāpšanos Kremlim, lai panāktu ātru miera vienošanos. Taču no Krievijas bunkuriem un militārajām slimnīcām situācija izskatās pavisam citāda.
Daudziem Krievijas karavīriem un viņu nacionālistiskajiem atbalstītājiem miera priekšlikumi no Vašingtonas ir tālu no saprotamā. Intervijās 11 Krievijas karavīri, kuri pašlaik karo vai ir karojuši Ukrainā, pauda dziļu skepsi pret diplomātiskajiem centieniem, kas piektdien, 2025. gada 16. maijā, Stambulā noveda pie pirmajām tiešajām miera sarunām trīs gadu laikā, taču tās bija īsas un nedeva būtiskus rezultātus.
Telefonintervijās karavīri paziņoja, ka noraida Ukrainas piedāvāto beznosacījuma pamieru, uzsverot, ka Krievijas spēkiem jāturpina cīnīties vismaz līdz brīdim, kad tie pilnībā iekaros četrus Ukrainas dienvidu un austrumu reģionus, kurus Kremlis ir pieprasījis, bet kontrolē tikai daļēji.
“Mēs neesam šeit, lai apstātos pusceļā,” sacīja kāds seržants, kurš cīnās Doneckas apgabalā. “Ja apstāsimies tagad, viss būs bijis veltīgs.” Šāda nostāja atspoguļo plašāku nacionālistisku noskaņojumu Krievijā, kas sarežģī prezidenta Vladimira Putina iespējas panākt kompromisu sarunās.
“Mēs visi esam noguruši, mēs gribam doties mājās. Bet mēs gribam iekarot visus reģionus, lai mums nākotnē par tiem nebūtu jācīnās. Citādi, vai visi zēni nomira veltīgi?” – sacīja Sergejs, mobilizētais Krievijas karavīrs, kas cīnās Doņeckas apgabalā.
