Latvijā palielinājusies vidējā mēnešalga. Mūrniece skaidro savu variantu, no kurienes iegūta nauda 29
Labā ziņa varētu būt tāda, ka algas kļūst lielākas un iespējams, ka uzņēmēji vairāk sāks maksāt arī nodokļus,” TV24 raidījumā “Preses klubs” ziņu, ka Latvijā palielinājusies vidējā mēnešalga komentāru sniedz uzņēmēja, bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece.
“Mēs zinām, ka pagājušā gada martā daudzi pieteicās dīkstāves pabalstiem, bet diemžēl šos pabalstus saņēma arī uzņēmumi, kuri maksāja darbiniekiem minimālo algu un pārējo, dodot aploksnē, nenomaksāja nodokļus,” uzņēmēja atklāj.
“Tie, kas nomaksāja visus nodokļus, maksājot legālo algu, zinām visi, cik lieli ir mūsu nodokļi un kādas algas mūsu uzņēmēji var atļauties maksāt, nomaksājot visus nodokļus, kā es, piemēram, šo dīkstāves pabalstu nesaņēma,” viņa teic un par iemeslu min to, ka uzņēmumam bija radušies parādi, ko līdz pavasarim nebija iespējams nomaksāt.
Līdz ar to, Mūrniece saka, ka algas pieaugums ir laba ziņa, bet “tā varētu būt arī sliktā ziņa, jo varbūt tas papilinājums noticis uz tā rēķina, ka pagājušajā martā pilnīgi noteikti uzņēmēji nodokļus maksāja mazāk, kā šobrīd,” bijusī iekšlietu ministre uzskata.
Vai Tavs darba devējs ir palielinājis algu?
Jau ziņots, ka Saeima 9. septembrī lēma nodot izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai 10 134 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par minimālo algu 630 eiro apmērā.
Parakstu vākšana par šo iniciatīvu sākās pērnā gada augustā, un tās iniciators bija Kristaps Toms Gūtmanis. Viņš atzīmēja, ka Latvija jau kopš 2004.gada ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kurā ir viena no zemākajām minimālajām mēnešalgām dalībvalstu vidū.
Pašlaik minimālā alga Latvijā ir noteikta 500 eiro pirms nodokļu nomaksas, tomēr vēl gadu iepriekš tā bija 430 eiro.
Gūtmaņa ieskatā, zemā minimālā mēnešalga Latvijā ir iemesls vairākām iedzīvotāju sociālajām problēmām valstī un veicina plašu emigrāciju no Latvijas uz ārzemēm, kur ir labvēlīgāki finansiālie apstākļi.
“Nepietiekamās minimālās mēnešalgas dēļ jaunieši pēc studijām Latvijas augstskolās, sevišķi ja viņi strādā valsts uzņēmumos, kā arī dažādu mazkvalificēto darbu veicēji pēc tehnikuma vai profesionālās vidusskolas, ir spiesti turpināt dzīvot vecāku ģimenē,” atzīmējis parakstu vākšanas autors, skaidrojot, ka no Latvijas minimālās mēnešalgas nav iespējams pilnā apjomā samaksāt par īri, pārtiku, citām precēm un pakalpojumiem, nodrošināt pilnvērtīgu veselības aprūpi, turpināt izglītību un plānot rūpes par nākamo ģimeni.
Tas esot pamatā daudzu Latvijas iedzīvotāju augošajai neapmierinātībai pret valsti, kā arī iedzīvotāju nebeidzamajam emigrācijas vilnim, kur ir augstākas minimālās mēnešalgas un labvēlīgāki sociālie apstākļi pilnvērtīgai dzīvei.
Tāpēc viņš ir ierosinājis paaugstināt Latvijas minimālo mēnešalgu līdz 630 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Gūtmanis jau pirms gada norādīja, ka ņemot vērā, ka šīs iniciatīvas atbalsta vākšanai un tās ieviešanai būs vajadzīgs kāds laiks, 630 eiro minimālā alga tās ieviešanas brīdī būs samērā adekvāts līmenis, lai no “savas sociālās atpalicības Latvija sāktu piedzīt abu pārējo Baltijas valstu sociālo līmeni”.
Pēc viņa domām, šādas iniciatīvas atbalstīšana rezultēsies ar to, ka Latvijā veidosies labvēlīgāka sociālā un ekonomiskā vide sevišķi tām iedzīvotāju grupām, kuru ienākumi ir valsts minimālās mēnešalgas apmērā. Pieaugušie jaunieši kļūšot neatkarīgāki no vecākiem, un visas šīs sociālās grupas kopā – no valsts sociālās palīdzības iestādēm.
Tas sniegs šīs sociālajām grupām salīdzinoši labklājīgai, cienīgai dzīvei nepieciešamas ekonomiskas un sociālas iespējas, kuras pašreizējais minimālās algas apjoms liedz, uzskata iniciatīvas autors. Viņa ieskatā, iedzīvotāji kļūs pašpaļāvīgāki un būs vairāk motivēti strādāt, kā arī mazināsies Latvijas iedzīvotāju emigrācija uz ārzemēm.
