Dainis Gašpuitis, Mārtiņš Āboliņš, Līva Zorgenfreija
Dainis Gašpuitis, Mārtiņš Āboliņš, Līva Zorgenfreija
Publicitātes foto

Banku analītiķi: Latvijas ekonomika Covid-19 krīzē riskē atpalikt no Lietuvas un Igaunijas 12

Latvijas ekonomika Covid-19 krīzē riskē atpalikt no Lietuvas un Igaunijas, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos datus par Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām šogad pirmajā ceturksnī.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Atraktīvā stiliste Žanna Dubska publisko savu kailfoto un mudina tautu meklēt papardes ziedu 27
8 stundas
LE
LETA
Laukos
Daudzviet sākta apsēto rapšu sējumu iznīcināšana. Zemkopības ministrija komentē situāciju 49
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja tas viss ir patiesi, tā ir vienkārši traģēdija.” Kariņš par jaunāko informāciju Ādamsona lietā 167
1 diena
Lasīt citas ziņas

“Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja – tāpat kā pagājušajā gadā kopumā, arī šā gada pirmajā ceturksnī Covid-19 krīze Baltijas valstu vidū vissmagāk skārusi tieši Latvijas ekonomiku, proti, kamēr Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni samazinājās par 1,3%, Lietuvas ekonomikā, pēc ātrajā novērtējuma datiem, bija kāpums par 1%, bet Igaunijas IKP audzis par 5,4%.

“Covid-19 krīzes laikā jau ierasts, ka patēriņš ir vājākais ekonomikas posms. Arī pirmajā ceturksnī ierobežojumu mākts tas saruka par 7,4%,” pauda Zorgenfreija, piebilstot, ka eksporta apmēri pirmajā ceturksnī samazinājās par 1%, tostarp eksportēto preču apmērs auga par 4%, bet pakalpojumu eksports samazinājās par 14,6%, taču gada turpinājumā arī pakalpojumu eksportā gaidāmas pozitīvas tendences.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņa atzīmēja, ka starp nozarēm lielākie zaudētāji salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu joprojām ir izmitināšana un ēdināšana, kurā izlaide sarukusi vairāk nekā uz pusi, un māksla un izklaide, kur kritums reģistrēts 36% apmērā.

Atbilstoši prognozētajam sniegotā un būvdarbiem nepiemērotā ziema, kā arī maz no jauna iesāktu projektu nozīmēja kritumu būvniecībā, kur izlaide sarukusi par 12%. Tas arī atspoguļojies investīciju kritumā par 4,5%.

Tāpat Zorgenfreija minēja, ka joprojām grūti iet transporta nozarē, tostarp pēdējā laikā galvenokārt pasažieru pārvadājumu dēļ, kas cieš no ierobežojumiem. Tikmēr kravu pārvadājumos un tranzītā kritums ir salīdzinoši neliels, bet pasta pārvadājumos reģistrēts kāpums par vairāk nekā trešdaļu.

Savukārt straujākie izaugsmes tempi bijuši veselības aprūpē, kas augusi teju par piekto daļu salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni, ko sekmēja gan papildus tēriņi vīrusa apkarošanai, gan arī algu kāpums nozarē strādājošajiem.

Straujš kāpums bija arī finanšu nozares pievienotajā vērtībā, ko cita starpā palīdzēja nodrošināt lielāka peļņa no finanšu instrumentu tirdzniecības. Arī rūpniecībā veicies salīdzinoši labi – gan apstrāde, gan ieguves rūpniecība spējušas uzrādīt izaugsmi.

“Latvijas ekonomika, ierobežojumiem tiekot mazinātiem un patēriņam atgūstoties, strauji augs. Uz to norāda gan uzņēmēju noskaņojuma rādītāji, gan arī par patēriņu stāstošie “Swedbank” karšu dati, kur maijā pieauguma tempi salīdzinājumā ar pērno gadu bija divciparu skaitļos mērāmi,” pauda Zorgenfreija, piebilstot, ka Latvijas IKP šogad varētu pieaugt par 3,1%, bet ir iespējams arī straujāks pieauguma temps.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA minēja, ka Latvijas ekonomikā 2021.gads ir sācies ar mazāku ekonomikas kritumu, nekā sākotnēji lēsts, un ekonomikas zaudējumi Covid-19 otrajā vilnī ir bijuši mazāki nekā pirmajā vilnī.

“Šāds relatīvi labāks ekonomikas sniegums ir saistīts ar to, ka uzņēmēji un ekonomika turpina pielāgoties Covid-19 ierobežojumiem un ārējais pieprasījums rūpniecībā šobrīd ir ļoti spēcīgs, kas veicina eksporta pieaugumu. Papildus tam no valsts puses kopš janvāra tika būtiski palielināts atbalsts ekonomikai un ekonomikas relatīvi labais sniegums daļēji notiek arī uz valsts parāda pieauguma rēķina,” teica Āboliņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pēdējos divos ceturkšņos Latvijas ekonomikas sniegums ir bijis būtiski vājāks nekā Lietuvā vai Igaunijā, un ekonomikā riskējam atpalikt no kaimiņiem. Tostarp Igaunijas ekonomika šobrīd jau ir par 3% lielāka nekā 2019.gada beigās, pirms Covid-19 pandēmijas sākuma, savukārt Lietuvas ekonomika ir gandrīz 1% lielāka.

Tikmēr Latvijas ekonomika joprojām par 3% atpaliek no iepriekšējā līmeņa. “Protams, šie joprojām ir sākotnējie dati, kas vēlāk var tikt koriģēti, un Latvijai ir lielāks atkopšanās potenciāls, piemēram, aviācijā. Tomēr kopš pandēmijas sākuma Latvijas ekonomika no kaimiņiem jau atpaliek par 4-6%,” sacīja Āboliņš.

Viņš arī pauda viedokli, ka ir pamatoti cerēt, ka šā gada otrajā pusē un nākamgad ekonomikas aktivitāte būtiski palielināsies. To veicinās pakalpojumu nozaru atvēršanās pēc Covid-19 ierobežojumu beigām, augšupejošs rūpniecības cikls pasaulē un apjomīgu līdzekļu ieplūde būvniecībā no valsts budžeta, kā arī Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atjaunošanas fonda. Tas pēdējos mēnešos ir ļāvis celt arī ekonomikas izaugsmes prognozes.

Āboliņš prognozēja, ka Latvijas ekonomika šogad varētu augt par aptuveni 3,6%, bet 2022.gadā Latvija IKP izaugsme varētu sasniegt 6%.

“Tomēr līdzīgi faktori veicinās arī ekonomikas atkopšanos citās valstīs, un man šobrīd vairs nav pārliecības, ka Covid-19 krīzes radītās plaisas Baltijas valstīs izzudīs dažu ceturkšņu laikā. Tas var prasīt vairākus gadus,” atzīmēja bankas “Citadele” ekonomists.

Viņš uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija joprojām ir liels risks ekonomikai, tādēļ ir ļoti būtiski saglabāt pašreizējo vakcinācijas tempu, lai līdz rudenim Latvijai izdotos sasniegt pūļa imunitāti un nebūtu nepieciešams ieviest jaunus ierobežojumus ekonomikā.

Papildus tam šogad fiskālās politikas normalizēšana būs ļoti izaicinoša, jo pašreizējais valsts budžeta deficīta līmenis un parāda pieauguma ātrums nav uzturams ilgtermiņā.

Tādēļ tuvākā gada vai divu gadu laikā būs nepieciešams atrast līdzsvaru starp to, lai sabalansētu valsts finanses un vienlaikus nepārtraukt ekonomikas atbalsta pasākumus pārāk strauji, pirms ekonomikā ir atgriezusies noturīga izaugsme.

“Tas, manuprāt, ir ļoti sarežģīts uzdevums, un te ir daudz iespēju kļūdīties, jo ekonomikā joprojām ir daudz nezināmo un to, cik spēcīgs ir sagaidāmais ekonomikas izaugsmes cikls, mēs uzzināsim tikai kad tiks atcelti ekonomikas atbalsta pasākumi,” sacīja Āboliņš.

Arī “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas IKP pirmā ceturkšņa dati uz Baltijas kaimiņvalstu fona ir vājš iznākums.

“Nav šaubu, ka rezultāts atspoguļo katras valsts politikas kvalitāti un krīzes vadības spēju. Taču šobrīd vairs nebūtu auglīgi koncentrēties uz paveiktā vai trūkumu kritiku, bet koncentrēties uz veicamajiem darbiem,” viņš sacīja.

Gašpuitis atzīmēja, ka jau kopš aprīļa ir vērojamas pārliecinošas ekonomikas atgūšanās iezīmes. Turklāt maijā ekonomikas noskaņojums ir uzlēcis līdz pirmspandēmijas līmenim – 104,2 punktiem.

“Turpmāk ekonomika atbrīvosies no ierobežojumiem un rādītāji kļūs arvien pozitīvāki. Sagaidāms, ka gada otrajā pusē atgūšanās kļūs vēl pārliecinošāka, kaut riski saglabājas. Jāņem vērā, ka pašreizējais saslimstības kritums ataino arī sezonalitātes, ne tikai vakcinācijas, ietekmi. Tātad, lai arī vakcinācija ir uzņēmusi labu tempu, tas drīz bremzēsies.

Tas nozīmē, ka uz rudeni, kad vīrusa riski no jauna saasināsies. Var prognozēt, ka ierobežojumu režīms, atspoguļojot vakcinācijas līmeni dažādos reģionos, būs atšķirīgs. Šobrīd joprojām ir maz konkrētības par izejas politiku atbalstam uzņēmējiem, kuriem sarežģījumi uzņēmējdarbībā saglabāsies ilgāk par ierobežojumu režīma maiņu.

Tas daudzās nozarēs uztur neskaidrību par nākotni. Pietrūkst arī noteikts ierobežojumu atcelšanas grafiks, ar ko uzņēmēji varētu rēķināties,” pauda Gašpuitis.

Viņš arī norādīja, ka tuvākajos mēnešos eksports būs viens no izaugsmes virzītājiem, ko nosaka labvēlīgā ārējā konjunktūra. Tas uzturēs labu dzinuli apstrādes rūpniecības izaugsmei. Arī patēriņš turpinās atdzīvoties, tādēļ tirdzniecības izaugsme paātrināsies, bet komercpakalpojumos, pēc krituma pirmajā ceturksnī par 4,5%, atjaunosies izaugsme.

Situācija stabilizēsies arī visvairāk cietušajās – ēdināšanas un izmitināšanas, kā arī izklaides un atpūtas nozarēs. Tomēr līdz pilnīgai šo nozaru atkopšanās būs nepieciešams ilgāks laika posms un prognozējamāka epidemioloģiskā situācija.

Tāpat Gašpuitis prognozēja, ka lejupslīde turpināsies transporta un uzglabāšanas nozarē, kur primāri izjūt tranzīta kravu apmēra kritumu. Negaidīts sarukums gada sākumā bija vērojams būvniecībā (-12,4%). Tomēr šo nozari krīze negaida.

Drīzāk valdības primārais uzdevums būs nozari pasargāt no pārkaršanas riskiem, jo tuvāko gadu laikā nozarē ieplūdīs nozīmīgs investīciju apmēr, kas var sarežģīt nekustamā īpašuma nozares izaugsmi, jo jūtams būvniecības izmaksu kāpums būs neizbēgams.

Viņš piebilda, ka apjomīgie ES fondi palīdzēs atjaunoties investīcijām, tomēr ilgāka termiņa perspektīvas ir gan neskaidras, īpaši tās, kas skar mazo un vidējo uzņēmumu segmentu.

Tādēļ par spīti pārliecinošajai izaugsmei tuvākajos divos gados ekonomikas konkurētspējas jautājumi drīzāk kļūs vēl aktuālāki. Kritiskākais būs tas, cik tālredzīgi Latvija spēs ieguldīt Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļus, lai ekonomika spētu veiksmīgi sagriezt ekonomiku jauno ilgtermiņa izaicinājumu – digitalizācija un klimatu pārmaiņu novēršanas – virzienā.

Gašpuitis prognozēja, ka šogad Latvijas ekonomika augs par 3,7%, bet nākamgad – par 5,2%.

Savukārt “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA prognozēja, ka šogad turpmākajos ceturkšņos ir gaidāma spēcīga ekonomikas izaugsme, un domājams, ka IKP šogad gandrīz atgriezīsies 2019.gada līmenī, lai arī pirmajā ceturksnī tas bija par 2,4% mazāks nekā aizpagājušā gada sākumā.

“Nākamgad ekonomika spers platu soli, lai “noķertu” pirmspandēmijas tendenci, citiem vārdiem, tā dziedēs globālās krīzes ievainojumus, pamazām novērsīs šo notikumu radīto ietekmi uz tautsaimniecības potenciālu. Liela daļa Eiropas valstu varētu sapņot par šādu scenāriju. Taču Latvijas sabiedrībā pamatotu vilšanos rada pēdējo divu gadu neveiksmes, salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu.

Lai arī šo situāciju ir drīzāk jāraksturo kā īpaši sekmīgu kaimiņvalstu attīstību, nevis Latvijas neveiksmi, tomēr ar šo situāciju nevar un nevajag samierināties. Lai arī sasniegt šo valstu ienākumu līmeni tuvākajos gados nebūs iespējams, Latvijai ir iespējams panākt daudz straujāku attīstības tempu un kopīgi ar kaimiņiem veidot Baltiju kā īpaši dinamisku Eiropas reģionu.

Latvija šobrīd dreifē starp pagātnes attīstības stratēģiju atlūzām. Pieļautās kļūdas vēl ilgi ietekmēs ienākumu līmeni, bet jau ļoti drīz tās vairs būtiski neietekmēs attīstības tempu,” sacīja Strautiņš.

SAISTĪTIE RAKSTI

Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 1,3%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – 2020.gada ceturto ceturksni – Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, sarucis par 1,7%.

2021.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 6,8 miljardi eiro.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Atraktīvā stiliste Žanna Dubska publisko savu kailfoto un mudina tautu meklēt papardes ziedu 27
8 stundas
LE
LETA
Laukos
Daudzviet sākta apsēto rapšu sējumu iznīcināšana. Zemkopības ministrija komentē situāciju 49
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja tas viss ir patiesi, tā ir vienkārši traģēdija.” Kariņš par jaunāko informāciju Ādamsona lietā 167
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Vai patiesībā viss bija citādi? Iespējams, atklāts patiesais iemesls, kāpēc princis Harijs un Megana Mārkla pameta britu karalisko ģimeni 10
5 stundas
LE
LETA
Veselam
Konstatēts viens nāves gadījums pēc vakcinācijas, par kuru tiek gaidīti patologanatomiskās izmeklēšanas rezultāti 61
4 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš aicina līgot saprātīgi un atbildīgi
10 minūtes
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA: Kā svinēsiet vasaras saulgriežus?
30 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Paplašinātas pulcēšanās iespējas gan privātos, gan publiskos pasākumos. Kad izmaiņas stāsies spēka? 3
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Lembergs tiesas procesa laikā organizējis prokura izsekošanu! Ko vēl atklāj “Lemberga lietas” materiāli? 9
2 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Tu šodien izvirzīsi pārāk augstus mērķus! Horoskopi 23.jūnijam
18:19
LE
LETA
Ziņas
Kariņš aicina līgot saprātīgi un atbildīgi
18:19
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA: Kā svinēsiet vasaras saulgriežus?
18:00
LE
LETA
Ziņas
Mūsā pie Bauskas sasniegts ūdens temperatūras rekords. Līdz cik grādiem sakarsis ūdens upē? 2
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izplatība: Vairums vakar atklāto gadījumu reģistrēti divās pilsētās 1
1 stunda
LE
LETA
Veselam
Konstatēts viens nāves gadījums pēc vakcinācijas, par kuru tiek gaidīti patologanatomiskās izmeklēšanas rezultāti 61
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Līgo svētki sāksies ar tropisko nakti, vietām plosīsies pērkona negaiss 4
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, kurā bērnu nometnē konstatēts Covid-19 perēklis 27
4 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
10 vērtīgi dārznieces padomi: kā pareizi laistīt dārzu tveicē? 2
4 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Kur bij’ plūkt jāņuzāli, kur bij’ jautri palīgoti: kur svinēt un lasīt jāņuzāles, lai neiekultos nepatikšanās? 4
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas ir ļoti, ļoti bīstami.” Birks par to, ka labklājības ministra ideja var sagraut pensiju sistēmu 30
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Vai patiesībā viss bija citādi? Iespējams, atklāts patiesais iemesls, kāpēc princis Harijs un Megana Mārkla pameta britu karalisko ģimeni 10
5 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Stāsti
Jāstrādā pie tā, lai Rīgas vide ir iedzīvotājiem draudzīgāka. Saruna ar jauno galvaspilsētas izpilddirektoru 8
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pirmās instances tiesa attaisno valsts noslēpuma izpaušanā apsūdzēto deputātu Jurašu 25
6 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
6 labākās mazsālīto gurķīšu receptes: arī “fiksie” gurķi – ēdami jau pēc 15 minūtēm! 1
5 stundas
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Var iedzert un braukt? Eksperimentē, kas notiek, kad trīs vīri dažādos vecumos, sēž pie stūres reibumā 16
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Atraktīvā stiliste Žanna Dubska publisko savu kailfoto un mudina tautu meklēt papardes ziedu 27
8 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Par precētu vīrieti kļuvis autosportists Reinis Nitišs 2
7 stundas
GL
Gunta Lūse
Veselam
Jūnija pirts prieks – skrubis un berzītis! Kādus augus izmantot? 1
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Pagājušās nedēļas izskaņā atklāj Mazās Mežotnes pils koncertsezonu. Viesu vidū arī Valdis Zatlers 6
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. No žurnāla izdošanai līdz bojāejai Sibīrijā: noslēgusies daudzsēriju filmas filmēšana par Emīliju Benjamiņu 10
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja tas viss ir patiesi, tā ir vienkārši traģēdija.” Kariņš par jaunāko informāciju Ādamsona lietā 167
1 diena
IB
Inta Brikere
Veselam
12 vērtīgi garšaugi latviešu dārzā: ko tie dod labu veselībai 2
12 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Ludmila, Laimdots un Laimiņš
5 stundas
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 21. jūnija līdz 5.jūlijam: sēj zālāju, stāda kokus,apgriež noziedējušās puķes 4
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Tikai divu iemeslu dēļ 95 gadus vecā karaliene Elizabete II ir gatava atteikties no troņa: neviens no tiem nav viņas dēls, princis Čārlzs 4
1 diena
KA
Kristīne Akmentiņa
Kokteilis
2021.gads Vēža zodiaka zīmē dzimušajiem: ko sola zvaigznes?
5 stundas