Latvijas paviljons 56. Venēcijas mākslas biennālē: fotoieskats 0
Astoņas dienas pirms došanās uz 56. Venēcijas mākslas biennāli žurnālistiem bija iespēja apskatīt Latvijas paviljona ekspozīciju “Armpit”.
Projekta īstenotāja Solvita Krese norāda, ka tā nav ierasta prakse – māksliniekiem atklāt savu ieceri vēl pirms tā pilnībā pabeigta, tomēr, ņemot vērā, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uz Venēciju mākslas darbu apskatīt neaizbrauks, šķitis svarīgi vismaz sniegt ieskatu.
Projekta kurators Kaspars Vanags, stāstot par māksliniecisko ieceri, kurā mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis pievērsušies vīriešu vaļaspriekam – darbam garāžā, teic: “Es lietoju jēdzienu “vernakulārā arhitektūra”, proti – nereprezentablā, tā, kura mūs patiesībā visvairāk interesē. Kā Brīvdabas muzejā klēts un kūtiņa. Šāds rakurss varētu būt daudz interesantāks par fasādes stāstījumu.”
Bijušās tekstilfabrikas “Boļševička” teritorijā izvietotā vairāk nekā 80 kvadrātmetru plašā multimediālā instalācija atstāj vienlaikus robustu un trauslu iespaidu. Instalācijas centrā – t.s. katedrāle, kupolveidīga telpa, kurā tieši pretī ienācējam paveras “altāris” – atskabargains dēlis, no kura, kā stāsta paviljona veidotāji, Venēcijā sūksies eļļa. Tādējādi veidojas paralēles – garāža kā garīgas prakses, meditācijas vieta, ko vēl pastiprina iespēja t.s. “galvā” – nelielā virs zemes paceltā divvietīgā kabīnē – noklausīties īpaši projektam veidoto Andra Indāna un Shipsi (Jāņa Šipkēvica) muzikālo kompozīciju, kuru atskaņo Rīgas Doma kora skolas zēni un “Gaudeamus” vīri.
