Ilustratīvs foto

Lielās dabas aizsardzības organizācijas apgroza miljonus! Bet vai to darbības mērķi ir vērsti uz dabas aizsardzību? 12

Rogans O’Handlijs, Prēgera universitāte ( prageru.com), žurnāls “Baltijas Koks”

Jūs noteikti daudz esat dzirdējuši par naftas, farmācijas un tehnoloģiju nozaru milžiem, kā arī visiem citiem lielajiem pasaules mēroga lēmumu virzītājiem. Taču šoreiz runa ir par lielāko no visiem šiem gigantiem. Tā asinsvados plūst nevis asinis, bet gan miljardi un pat triljoni.

AD
Artis Drēziņš
Ziņas
“Viņš pie varas būs tik ilgi, kamēr šņabis lēts!” Pierobežā neviens vairs nedzied slavas dziesmas ūsainajam diktatoram 44
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Petraviča: Pilnībā saprotu tos cilvēkus, kas izvēlas nevakcinēties 272
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Jāsaprot, ka būt neatkarīgai valstij nav bezmaksas pasākums!” Kariņš par to, vai valsts sektorā tiks celtas algas 184
10 stundas
Lasīt citas ziņas

Runa ir par lielajām dabas aizsardzības organizācijām (Big Green). Tas šobrīd ir visbagātākais un varenākais  spēks, kas izvirza prasības kļūt par situācijas noteicējiem. Taču būt lielākam ne vienmēr nozīmē būt labākam. Galvenais darbības vadmotīvs, ko šīs organizācijas deklarē, –  izglābt pasauli no bojāejas, taču  tā arī īsti nesniedzot risinājumu, kā to panākt.

Viņu ieskatā, tām mērķu piepildīšanai esot vajadzīgas divas lietas: nauda un vara. Kas ir lielākās šīs nozares organizācijas, kuras vēlas noteikt turpmāko pasaules kārtību? Šeit noteikti ir vērts pieminēt Greenpeace, 350.org, Nature Conservancy, Sierra Club un Pasaules Dabas fondu, bet nedrīkst aizmirst arī politiķus, birokrātus, uzņēmumus un medijus, kuri atbalsta viņu ieceres.

CITI ŠOBRĪD LASA

Precizēsim pāris lietu. Klimats, šķiet, lēnām sasilst, lai gan mēs par to nevaram būt tik droši. Ja nu tas tā notiks, mūs nākotnē var patiešām sagaidīt nopietnas vides problēmas. Industrializācija, visticamāk, ir viens no problēmas veicinātājiem.

ASV Demokrātu partijas priekšsēdētāja Nensija Pelosi (Nancy Pelosi) un Republikāņu partijas priekšsēdētājs Ņūts Gingričs (Newt Gingrich) par to spēja vienoties reklāmas kampaņā deviņdesmitajos gados.

Taču lielās dabas aizsardzības organizācijas par to runā negribīgi un tam nepievērš īpašu uzmanību. Viņu uzstādījumos vairāk tiek runāts par finanšu resursu ieguvi no dažādiem ierobežojumiem lauksaimniecībā un mežu nozarē.

Paskatīsimies, kas jau šobrīd notiek ar naudas sadalījumu. Greenpeace, Nature Conservancy, Sierra Club un Pasaules Dabas fondam ir finansiālie līdzekļi 100–300 miljonu ASV dolāru apmērā. Nosauciet jebkuru Fortune 500 saraksta uzņēmumu, un tas, visticamāk, atbalstīs kādu no lielajām dabas aizsardzības organizācijām.

Banku nozares milzis Citigroup, piemēram, ir novirzījis 100 miljardus ASV dolāru cīņai pret klimata izmaiņām.  Taču vajag atcerēties, ka lielās naudas plūsmas sākas tieši daudzu valstu valdību līmenī.

2009. gadā Baraka Obamas vadībā ASV valdība novirzīja 110 miljardus ASV dolāru ieguldījumos atjaunojamās enerģijas ražošanai. Ko nodokļu maksātājs saņēma pretī, ja neskaita dažādus niekus 500 miljonu ASV dolāru vērtībā, piemēram, Solyndra?

Saskaņā ar labākajiem ekonomikas modeļiem Parīzes klimata nolīgums pasaulei maksās 1–2 triljonus ASV dolāru ik gadu. Kopā tas izmaksās vismaz 52 triljonus ASV dolāru. Taču nauda ir tikai rīks, lai nokļūtu pie mērķa, kas ir vara.

Vara dotu iespēju pārveidot sabiedrību, kur cilvēku dzīve tiktu ierobežota un apgrūtināta, kur dabas aizsardzības aizsegā mūsu finanšu līdzekļi aizplūstu lielo korporatīvo sabiedrību un organizāciju virzienā.

Šādi par klimata pārmaiņu novēršanu izsakās viens no šīs kustības pārstāvjiem Saikats Čakrabati (Saikat Chakrabati) intervijā Washington Post: «…jau no sākta gala runa nav bijusi par klimatu… mēs to drīzāk uzskatām par veidu, kā izmainīt visu ekonomiku».

Iespējams, jūs viņam piekrītat, bet ir laiks beigt izlikties, ka runa ir par dabas aizsardzību. Čakrabati vismaz izteicās godīgi, un arī mums vajadzētu tādiem būt. Mērķis ir arvien vairāk varas novirzīt valdībai visos iespējamajos veidos – gan valsts, gan štata, gan pašvaldību līmenī.

Veids, kā tikt pie varas, ir izdomāt dažādus biedējošus scenārijus. Planēta deg. Ūdens līmenis jūrās ceļas. Mēs visi mirsim, ja neklausīsimies mūsu glābējos Alā Gorā (Al Gore), Bilā Makibenā (Bill McKibben) un Grētā Tūnbergā (Greta Thunberg).

Kur gan mūs šie šausmu stāsti novedīs? Pie jaunu cilvēku paaudzes, kuri murgo par to, ka planēta ap viņiem deg. Pie nabadzīgiem cilvēkiem, kuri maksā par elektrību vairāk, nekā vajadzētu, lai nomaksātu subsīdijas vēja un saules enerģijai. Miljoniem putnu, tostarp apdraudētās sugas, izmirst, tām tiekot samaltām gabalos vēja turbīnās.

Taču par spīti visai planēta deg baiļu sēšanai planēta ir tīrāka, veselāka un bagātāka nekā jebkad agrāk. Dabas katastrofās cietušo cilvēku skaits ir mazākais pasaules vēsturē. Tā tas ir, jo cilvēki spēj pielāgoties klimata izmaiņu radītajām problēmām. Mēs to darām jau tūkstošiem gadu.

Ja jūrās ceļas ūdenslīmenis, mēs sākam celt augstākas un labākas jūras barjeras. Tā rīkojas Nīderlandē, kur liela daļa valsts ir zem jūras līmeņa, ieskaitot tās starptautisko lidostu.

Ja mums vajag vairāk elektrības, mēs meklējam veidus, kā to iegūt, nepalielinot izmaksas. Taču neviens no šiem vienkāršajiem, praktiskajiem risinājumiem nedod nekādu labumu lielajām dabas aizsardzības organizācijām.

Rīkošanās saskaņā ar veselo saprātu nesniedz peļņu un, stāstot cilvēkiem, cik viss ir labi, nevar tikt pie politiskas varas. Dabas aizsardzības organizācijas nav nedz nabadzīgas, nedz godīgas, un to deklarētajiem mērķiem nav nekāda sakara ar dabas aizsardzību.  Ir laiks to saprast un pieņemt šo patiesību.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IT
Iveta Tomsone
Laukos
“Kur mūsu nauda?” Gaļas liellopu audzētāji ziņo par iespējamu krāpšanu organizētā grupā 34
22 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
Aptauja. “Žēloties nav laika. Jāstrādā!” Kādu birumu lauku saimniekiem sola no karstuma un sausuma cietušās druvas? 4
10 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Kāds nogriež kātus gandrīz plikus, citam tie vēl kupli. Raut vai neraut tomātu lapas? 4
1 diena
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Kumeļš un desmit govis pagalam!” No dunduru izplatītās bīstamās kaites krīt lopi 59
1 diena
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
“Viņš pie varas būs tik ilgi, kamēr šņabis lēts!” Pierobežā neviens vairs nedzied slavas dziesmas ūsainajam diktatoram 44
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Petraviča: Pilnībā saprotu tos cilvēkus, kas izvēlas nevakcinēties 272
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Jāsaprot, ka būt neatkarīgai valstij nav bezmaksas pasākums!” Kariņš par to, vai valsts sektorā tiks celtas algas 184
10 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“”Pfizer” tiesā zaudēja 2,3 miljardus, “Johnson & Johnson” opioīdu dēļ nomira pusmiljons amerikāņu,” Mendziņš par to, ka vakcīnu ražotāji atbildību neuzņemas 258
26. maijs, 2021
Inita Šteinberga
Praktiski
Kāds nogriež kātus gandrīz plikus, citam tie vēl kupli. Raut vai neraut tomātu lapas? 4
1 diena
Lasīt citas ziņas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Nebūs kas audzē cūkas!” Cūku mērī zaudētas 5000 sivēnmātes un viena saimniecība 17
1 diena
LE
LETA
Laukos
Zemnieki satraukušies: karstā laika ietekmē samazinājusies graudu raža 17
2 dienas
MB
Madara Briede
Ziņas
Spānijas kailgliemezis nav invazīvs? VARAM papildinās apkarojamo sugu sarakstu 13
4 dienas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Zemniekiem bažas par birokrātiju un naudu “appļāvēju” rokās. Kas no 2023. gada būs obligāti jāievēro? 26
Nedēļa
Inita Šteinberga
Ziņas
Iešana dabā nav tik vienkārša, sevišķi ekstremālos apstākļos, kādi ir patlaban. Kā ceļot karstumā? 2
13. jūlijs, 2021
IB
Ivars Bušmanis
Laukos
Zemnieki sākuši kult labību. Vai šis ir visagrākais sezonas sākums? 9
13. jūlijs, 2021
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Neskaidros apstākļos no šautas brūces miris prokurors Ļeļevs 5
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Nesens valdošās koalīcijas deputāts Kuldīgā rīko pasākumu “pret vakcinēšanās uzspiešanu”; policija soda par neatļautu piketu 15
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Leģendāra vasara! Šogad pārspēti jau vairāk nekā 100 karstuma rekordi 1
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Noskaņojums ir tāds, ka tas likums tiks pieņemts!” Ašeradens par obligāto vakcinēšanos atsevišķās profesijās 83
3 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
Konflikts ar īsti dienvidnieciskām kaislībām: zemnieks cīņā pret “Sadales tīklu” ķeras pie motorzāģa 22
4 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
“Viņš pie varas būs tik ilgi, kamēr šņabis lēts!” Pierobežā neviens vairs nedzied slavas dziesmas ūsainajam diktatoram 44
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Daugavpilī autovadītājs uzbraucis gājējai, kura no gūtajām traumām slimnīcā mirusi
56 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Lietuvas pilsētiņas iedzīvotāji protestē pret plāniem izmitināt tur nelegālos migrantus 1
49 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Petraviča: Pilnībā saprotu tos cilvēkus, kas izvēlas nevakcinēties 272
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO: “Tie var būt bīstami jūrā esošajiem!” Baltijas jūrā pamanīti vairāk nekā 20 ūdensstabi 3
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Kādā rītā Mare uzzina, ka pilsētai tuvojas miega migla…” Kovidlaika miega trūkums iedvesmo aizraujošai bērnu grāmatai 3
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Esmu vakcinēta, bet nav ne interneta, ne glauna telefona. Kā saņemt sertifikātu?!” jautā iedzīvotāja 28
19 stundas
IT
Iveta Tomsone
Laukos
“Kur mūsu nauda?” Gaļas liellopu audzētāji ziņo par iespējamu krāpšanu organizētā grupā 34
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Karaliene varētu atcelt Harija un Meganas ielūgumus uz platīna jubilejas svinībām. Kas šoreiz sadusmojis Bekingemas pili? 26
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Nepārdomāta, greiza un necilvēcīga reforma,” Dombrovskis aicina valdību atcerēties, ka aiz skaitļiem tabulās ir reāli, godīgi cilvēki 65
1 diena
Inita Šteinberga
Praktiski
Kāds nogriež kātus gandrīz plikus, citam tie vēl kupli. Raut vai neraut tomātu lapas? 4
1 diena
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Kumeļš un desmit govis pagalam!” No dunduru izplatītās bīstamās kaites krīt lopi 59
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Inovācijas. Vienota viedmāja. Viena Eiropas telpa
17:00
LE
LETA
Ziņas
EZA iesaka apstiprināt “Moderna” vakcīnas pret Covid-19 lietošanu arī jauniešiem no 12 līdz 17 gadiem
16:53
LA
LA.LV
Ziņas
Bigbank ienāk Latvijas hipotekārā kredīta tirgū
16:41