Lielo ostu pārņemšana pilnā valsts kontrolē? Topošā valdība iezīmē plānus 2
Kā viena no topošās Krišjāņa Kariņa (JV) valdības prioritātēm satiksmes un transporta jomā minēta lielo ostu pārņemšana pilnā valsts kontrolē, pārveidojot tās par valsts kapitālsabiedrībām, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušās ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai.
Ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai vēl vērtēs Finanšu ministrija, jo starp tām ir arī daudzi finansiāli ietilpīgi pasākumi. Līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs nākamnedēļ.
Lielās ostas pārņemot pilnā valsts kontrolē, to pārvaldē plānots piemērot OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu.
Satiksmes un transporta nozarē starp prioritātēm iekļauts plāns izvērtēt AS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) biznesa modeli un investīciju programmu, nepieciešamības gadījumā veicot tās restrukturizāciju, izmaksu samazināšanu un izstrādājot ilgtermiņa darbības plānu un veicinot dzelzceļa tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju.
Tāpat topošā valdība iecerējusi izvērtēt dzelzceļa elektrifikācijas projekta pamatotību un iespēju to īstenot ierobežotā apjomā – Rīgas-Daugavpils virzienā.
Paredzēts veikt pārrunas ar Eiropas Komisiju (EK) par iespējām ietaupītos līdzekļus pārdalīt citām videi draudzīgām infrastruktūras un mobilitātes veicināšanas programmām.
Nākamā valdība plāno rūpīgi sekot dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošanai, nodrošinot savlaicīgu un profesionālu ar projekta virzību saistīto stratēģisko lēmumu pieņemšanu.
Iecerēts piesaistīt projekta īstenošanai lietpratējus ar labu reputāciju un starptautisku pieredzi dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanā. Tiks atbalstīta Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” darbība Rīgā, lai lēmumi būtu caurspīdīgi, neatkarīgos aprēķinos balstīti un dalībvalstu revīzijas iestādēm pieejami.
Turklāt projekta publiskās infrastruktūras objektu plānošanā tiks iesaistītas visas ieinteresētās puses, lai pēc iespējas pilnvērtīgi izmantotu to potenciālu. Tiek plānots nodrošināt “Rail Baltica” projektam visaugstāko pieļaujamo ES līdzfinansējuma intensitāti.
Tāpat iecerēts veikt sabiedriskā transporta maršrutu tīkla pārplānošanu, veidojot integrētu transporta sistēmu ar prioritāti dzelzceļam un savienotajiem reisiem. Paredzēts atbalstīt ekspresvilcienu izmantošanu, savienojot lielākos attīstības centrus.
Šogad iecerēts izsludināt konkursu uz visu jauno maršrutu tīklu ar mērķi samazināt dotāciju kopapjomu un iegūt ar kaimiņvalstīm samērojamu dotāciju uz vienu pārvadāto pasažieri.
Turklāt plānots turpināt mērķtiecīgu autoceļu atjaunošanu visā Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot ceļiem ar augstu satiksmes intensitāti un ceļiem uz novadu centriem. Pilnveidojot autoceļu finansēšanas modeli, paredzēts mazāk izmantotos vietējos ceļus nodot pašvaldībām.
Iecerēts izvērtē AS “Latvijas autoceļu uzturētāja” darba kvalitāti un iespēju no 2021.gada atvērt tirgu citiem pakalpojuma sniedzējiem, nosakot autoceļu uzturēšanas standartu vasaras un ziemas sezonai.
Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt “Jaunās Vienotības” politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Kariņu.
Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas – “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija, “KPV LV”, “Attīstībai/Par” un “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK).
Sākotnēji sarunās piedalījās arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), taču atsevišķu partiju “sarkano līniju” dēļ šīs sarunas netika turpinātas.
Par konkrētām valdības deklarācijas sadaļām ir atbildīgi ministru kandidāti, kuri tās veido sadarbojoties ar koalīcijas partneriem un ekspertiem.
