Lielstraupes pili drupina birokrātijas gaiteņos. Pils stāvoklis kritisks, bet atjaunošana un tālākā attīstība – iestrēgusi 22
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes” AS “Latvijas Mediji”
Četru gadu laikā pēc Straupes narkoloģiskās slimnīcas aiziešanas kompleksa pašreizējā īpašniece, Veselības ministrija (VM), ēku arvien nav nodevusi īpašumā tās faktiskajam apsaimniekotājam, Cēsu novada pašvaldībai. “Kultūrzīmes” (“KZ”) apzināja pils kritisko situāciju un skaidroja, kādēļ ievilkusies tās pārņemšana.
14. gadsimtā celtā, skaistā Lielstraupes pils piesaista garāmbraucēju aci, tā ir vienīgā pils Latvijā, kas vienā korpusā apvienota ar baznīcu, kā arī ir viena no viduslaiku pilīm Latvijā, kas pēc pārbūvēm saglabājusies līdz mūsdienām. Kopš 1998. gada Lielstraupes viduslaiku pils ir Valsts aizsargājams kultūras piemineklis.
Pils stāvoklis kritisks
Diemžēl tuvplānā aina vairs nav tik skaista. Mitrā un aukstā janvāra dienā trīsstāvu Lielstraupes pils ir atvērta – iespējams izstaigāt senāko pils daļu, pagrabu, kādreizējā no alkohola atkarīgo ārstēšanas iestādes padrūmās “piespiedu uzņemšanas” un izolācijas telpas. Grīdas un sienas pēdējos gados attīrītas no ārstniecības telpām nepieciešamā apšuvuma, kas savulaik neļāvis mūriem elpot, tos bojājot.
Turpat redzams, ka padomju laikā izlauzta vesela pamatu siena un pamatīga loga arka. Otrajā stāvā paveras skumjāka aina. Kādreizējās barona zālēs un istabās vietumis rēgojas lietavu raisīti traipi un caurumi, taču telpās ir silts – darbojas centrālā apkure, pils tiek turēta pie dzīvības, labāk saglabājušās kādreizējā narkoloģiskā centra ārstniecības telpas. Šeit un augstāk, ceļā uz pils torni (unikālu, jo tāds nav pie pils piebūvētajai baznīcai, bet pašai pilij), vietumis atsevišķas telpas un pils daļas norobežo aizsarglentas un uzraksti “ekspluatācija aizliegta”.
“Pils jumts, atbalsta siena un pamati ir galvenās bojātās vietas, kam steidzami – tuvākā gada laikā – nepieciešams remonts,” “KZ” stāsta Lielstraupes pils uzraudze, Cēsu novada Pārgaujas apvienības pārvaldes tūrisma organizatore Rudīte Vasile. Viņa atceras 2020. gada 4. novembri, kad pēc divu dienu kārtīgām lietavām “divdesmit bļodu bija par maz, lai nosegtu vietas, kur cauri jumtam burtiski straumēm gāzās ūdens”.
R. Vasile vērtē: “Jumts ir jāatjauno steidzami. Četros gados, kopš Veselības ministrija ir nodevusi pili toreizējam Pārgaujas novadam apsaimniekošanā, esam lāpījuši tikai caurumus jumtā. Šobrīd brūk arī pils atbalsta siena, kā arī tehniskajā apsekojumā atklāts, ka pašos pils pamatos ir apjoma zudums un šis zudums šobrīd būtu jākompensē.”
Lielstraupes pils ēka neatbilst būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām būves būtiskajām prasībām – mehāniskā stiprība, lietošanas drošība – tā konstatēts 2021. gada janvārī sagatavotajā Lielstraupes pils tehniskās apsekošanas atzinumā un 2021. gada 26. jūlija Būvniecības valsts kontroles biroja atzinumā par būves ekspluatācijas pārbaudi. Secināts, ka “par prioritāti jāizvirza jumta seguma un konstrukciju, kā arī Dienvidrietumu atbalsta sienas remonts”.
Tikmēr jau pirms diviem gadiem izveidots būvprojekts pils torņa jumta seguma un būvkonstrukciju atjaunošanai. “Šobrīd šī dokumentācija noveco, un, ja [Cēsu pašvaldība] nepārņems pili, pēc dažiem gadiem atkal būs jāiegulda līdzekļi, lai dokumentāciju atjaunotu. Kavēšanās pilij var būt kritiska,” bažījas R. Vasile.
Svešā īpašumā nevar saimniekot
Lielstraupes pils atjaunošanu un attīstīšanu arvien nevar sākt, jo Cēsu pašvaldība vairs nav ar mieru ilgstoši uzturēt pils funkcijas un domāt par tās attīstību, jo pils nav tās īpašums. Pašlaik par pašvaldības līdzekļiem tiek veikti neatliekami darbi un uzturētas tūrisma un kultūras iniciatīvas, nodrošinot publisko pieejamību.
Vairāk nekā pusi gadsimta, 56 gadus, ēka bija pazīstama kā Straupes Narkoloģiskā slimnīca, kur ārstēja no alkohola atkarīgos. 2017. gadā Lielstraupes pili slimnīca atstāja, daļēji tāpēc, ka ēkas daļas bija avārijas stāvoklī. Toreizējā Valsts kapitālsabiedrība SIA “Lielstraupes pils” 2017. gada 23. decembrī pārtrauca pils izmantošanu, un kopš 2018. gada pils ēkā nesniedz veselības aprūpes pakalpojumus.
2018. gadā Veselības ministrijas īpašumā esošā Lielstraupes pils (VM pieder 100% kapitāldaļu) ir nodota apsaimniekošanā Pārgaujas novada pašvaldībai, pēc novadu reformas tās funkcijas pārņēmusi Cēsu novada pašvaldība.
2018. gada 22. februārī starp Veselības ministriju un Pārgaujas novada pašvaldību tika noslēgts sadarbības līgums, paredzot, ka Veselības ministrija ieguldīs īpašumus – kompleksā to ir četri (“Lielstraupes pils”, “Straupes narkoloģiskā slimnīca”, “Berlīne” un “Saulrīti”) – kapitālsabiedrības pamatkapitālā un bez atlīdzības nodos pašvaldības īpašumā kapitālsabiedrības kapitāla daļas, bet pašvaldība pārņems īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, iespēju robežās nodrošinot īpašumu pārvaldīšanu.
Sadarbības līgums paredz, ka pašvaldībai ir pienākums saglabāt un uzturēt Lielstraupes pils kompleksu kā kultūras pieminekli, popularizējot ar to saistīto Hanzas kultūrvēsturisko mantojumu, ka arī veicinot tūrisma attīstību lauku novadā.
Cēsu pašvaldība ir paudusi vēlmi pārņemt pili savā īpašumā, lai varētu pilnvērtīgi tajā saimniekot. Viss ritēja gludi. 2021. gadā pat tika sagatavots Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts “Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu SIA “Lielstraupes pils” pamatkapitālā un valsts kapitāla daļu nodošanu pašvaldībai”. Tomēr pēc MK rīkojuma pils pārņemšana iestrēga, tai radušies Finanšu ministrijas (FM) celti juridiski šķēršļi – Veselības ministrija gatava atdot pili tikai tad, ja tā netiek nodota komercdarbībai, taču bez tās Cēsu pašvaldība neredz iespēju nodrošināt pils uzturēšanu.
“Mēs kā pašvaldība esam apsvēruši pils pārņemšanu savā īpašumā, ņemot vērā, ka arī iedzīvotāji prasa, kāpēc pils brūk. Tomēr, klasiskā ceļā pārņemot šos īpašumus, nevaram tos nodot komercdarbībai, piemēram, veikt ēdināšanas funkciju restorāna vai kafejnīcas veidā. Bez komercfunkcijas nevaram nodrošināt pils operacionālās izmaksas,” “KZ” teic Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis. Viņš uzsver: “Pašvaldībai nevajag visus četrus īpašumus pašvaldību funkcijas veikšanai. Pašvaldībai tomēr būtu vajadzīga iespēja atsevišķus īpašumus nodot tālākā atsavināšanā, lai tālāk investētu šo naudu pils uzturēšanā, attīstībā un restaurācijā.”
Vajadzīgs regulējums normatīvajos aktos
“Finanšu ministrijai konceptuāli nav iebildumu pret šo nekustamo īpašumu nodošanu Cēsu novada pašvaldības īpašumā, ja tas veicinātu to kultūrvēsturiskās vērtības atjaunošanu un saglabāšanu,” “KZ” norāda Finanšu ministrijas komunikāciju departamenta direktors Aleksis Jarockis.
“Finanšu ministrijas atzinumā, kas sniegts 2021. gada 19. aprīlī, norādīti jautājumi, kas saistīti ar valsts nekustamo īpašumu nodošanas procesu, t. sk. nekustamo īpašumu ieguldīšanu SIA “Lielstraupes pils” pamatkapitālā un izvērtējumu no komercdarbības atbalsta kontroles viedokļa, nekustamo īpašumu izmantošanu pašvaldības autonomo funkciju veikšanai atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. pantā ietvertajam tiesiskajam regulējumam. Šobrīd starp ministrijām notiek diskusijas, lai rastu juridiski korektu un visām iesaistītajām pusēm pieņemamu risinājumu minēto valsts nekustamo īpašumu nodošanai Cēsu novada pašvaldībai, vienlaikus ievērojot normatīvajos aktos noteikto.”
Kā “KZ” noskaidroja Cēsu pašvaldībā, pašlaik norit konsultācijas ar visām iesaistītajām pusēm – Veselības, Finanšu, Tieslietu, Kultūras ministriju un Valsts nekustamajiem īpašumiem. “Ar Veselības ministriju tikāmies pirms divām nedēļām, pārrunājot iespējamos scenārijus pils pārņemšanai. Skaidrs ir viens, ka Veselības ministrijai funkciju veikšanai šī pils nav nepieciešama.
Mēs redzam problemātiku tajā aspektā, ka kultūrvēsturiskais piemineklis, līdz galam neapsaimniekots, iet bojā. Pašvaldība katru gadu zināmu summu (kopš 2018. gada kopumā – 195 749 eiro pašvaldības finansējuma, piesaistīti 28 576 eiro Eiropas Savienības un valsts finansējuma. – A. K.) investē pils uzturēšanā, bet skaidrs, ka neesam ilgstoši gatavi to darīt. Piemēram, 2022. gada budžetā ir plānota apkures katla maiņa pilī dažu desmitu tūkstošu eiro vērtībā, bet skaidrs, ka to darīt svešā īpašumā – ne tas ir tiesiski, ne arī mums ļoti interesē.”
“Ir nepieciešams rast īpašumu nodošanas mehānismu, kurš neuzliek pašvaldībai aprobežojumus īpašuma sakārtošanai, attīstībai un apsaimniekošanai, ņemot vērā, ka nepieciešamo investīciju apjoms ir liels,” teikts Cēsu domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga decembrī nosūtītajā vēstulē Veselības un Finanšu ministrijai, Būvniecības valsts kontroles un Ministru prezidenta birojam.
Vēlētos attīstīt kultūras tūrismu un Hanzas stāstu
Lai arī Lielstraupes pilij vajadzīgs remonts, tajā aktīvi darbojas Pārgaujas apvienības iniciatīvas (ekskursijas, orientēšanās pilī), pils piesaista tūristu interesi. Unikālajā pilī savulaik filmēta ne tikai Latvijas Kultūras kanonā iekļautā Leonīda Leimaņa leģendārā filma “Purva bridējs” (1966), tā piesaistījusi arī mūsdienu kino producentu uzmanību.
Pagājušajā gadā vien te filmētas četras filmas, starptautiski projekti: Vācijas un Latvijas kopražojuma seriāls “Sisi”, Igaunijas, Latvijas, Vācijas, Somijas un Grieķijas kopražojuma filma “Neredzamā cīņa”, studijas “Tasse Film” kopražojuma kinodarbs “Avārijas izeja” un šausmu filma “Hybrid Vigor”, savukārt februārī plānota filmas “Zeme, kas dzied” uzņemšana.
Par dzīvību pilī gana veiksmīgi gādājuši vietējie kultūras dzīves organizētāji. “Piesaistot Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumu, esam paši organizējuši pirmos Lielstraupes pils svētkus ar viduslaiku mūzikas koncertu. Esam izmēģinājuši, kā skan kora mūzika pils pagalmā un rokkoncerts uz pils terases. Kopumā gan pils ēkā, gan dažādās aktivitātēs četros gados ir ieguldīts gandrīz 200 tūkstošu eiro. Gan ēkas un jumta izpētei, gan būvprojektam ir VKKF un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes finansējums,” stāsta R. Vasile.
Pils atdzimšanu vēlas arī straupieši un Cēsu novada iedzīvotāji. To apliecinājusi nule janvārī notikusī Cēsu novada iedzīvotāju aptauja, kurā piedalījušies 837 respondenti. “Cilvēki lūdz – dariet visu, lai pils atdzīvotos, lai tā nesabrūk un iegūst cienīgu eksistenci, ko šī vieta ir pelnījusi,” pauž Rudīte Vasile. Viņa teic, ka par pils iegādi interesējušies privāti pircēji, tomēr atzīst: “Neradās pārliecība, ka šajā gadījumā pils darbotos sabiedrības interesēs.”
Par pils funkcijām nākotnē tiekot domāts īpašā darba grupā Cēsu pašvaldībā. “Pils attīstības stratēģijā gribam skatīties plašāk, ne tikai uz pili, bet uz visu pilsbaznīcas kompleksu un Straupes senpilsētas teritoriju kā kultūrainavu,” uzsver R. Vasile.
Konceptuāls ziņojums pašvaldībā par pils attīstības perspektīvu varētu tikt izstrādāts marta sākumā, “KZ” apliecina Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis. “Lielais virziens ir kultūras tūrisms. Redzam tur arī gastronomijas, kā arī radošo – kino industrijas – komponenti,” viņš norāda “KZ”. “Skaidrs, ka vispārēja pils atjaunošana ir vairāku miljonu eiro jautājums, un pašreizējā stadijā mēs to nevaram nodrošināt – pašreiz neredzam arī ārēja finansējuma piesaistes iespējas. Mēs varētu atrisināt darbus, kas novērstu avārijas situāciju pils spārnos un telpās.”
Pie sarunu galda iesaistītās puses valsts līmenī plāno atgriezties februāra sākumā. A. Egliņš-Eglītis uzsver: “Mēs gribam, lai šis jautājums virzītos uz priekšu ātri – gan pašvaldības iekšienē, veidojot stratēģisko koncepciju par to, kādu lomu redzam pilī, gan valsts pusē – juridiskās un tiesiskās lietas. Katrs jauns gadalaiks, kas nāk, atstāj ietekmi uz pili. Skaidrs, ka māja, kurā nav aktivitāšu, nav cilvēku, lēnām cieš.”
VIEDOKLIS
JURIS DAMBIS, Nacionālā kultūras mantojuma (NKMP) pārvaldes vadītājs: “Saprotama ir pašvaldības vēlme iegūt ne tikai lielu un neapmierinošā stāvoklī esošu objektu, bet arī līdzekļus tā atjaunošanai. Bet tas nav vienkāršs process, un ministrijas mēģina atrast visoptimālāko likumīgo risinājumu. Visas puses vēlas jautājumu sakārtot, taču process ir ļoti aizkavējies. NKMP meklē risinājumus, kā panākt, lai īpašumtiesības tiktu sakārtotas pēc iespējas ātrāk un uzsāktos pils atjaunošanas process.”
