Lietuvas bīskapi: Stambulas konvencijas ratificēšana nepalīdzēs mazināt vardarbību pret sievietēm 1
Reaģējot uz Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites lēmumu iesniegt Seimam ratificēšanai Stambulas konvenciju, Lietuvas Bīskapu konference nākusi klajā ar paziņojumu, kurā pausta pārliecība, ka šī konvencijas ratificēšana nepalīdzētu samazināt vardarbību pret sievietēm.
“Stambulas konvencija būtībā tikai atkārto Lietuvas Republikas tiesību normās jau nostiprinātos principus, tāpēc šīs konvencijas ratificēšana nepalīdzētu samazināt vardarbības izpausmju skaitu, bet radītu citas nopietnas problēmas,” teikts paziņojumā.
“Konvencijā maskētā veidā sniegts mākslīgi konstruētais sociālās dzimtes jēdziens, aizbildinoties ar mērķi aizstāvēt sievietes. Cildenā vardarbības novēršanas mērķa vārdā sabiedrībai tiek piedāvātas ideoloģiskas nostādnes, kas nav savienojamas ar dabisko cilvēka tiesību jēdzienu, un mēģināts konstruēt mākslīgu viedokli par vīrieti un sievieti,” norādīts dokumentā.
Bīskapi aicina veicināt cieņu pret personas unikalitāti, pret vīrieša un sievietes līdzvērtīgo atšķirību, stiprināt ģimenes institūtu, ieaudzinot cieņpilnu attieksmi pret otru cilvēku.
“Mēs atbalstām nevis Stambulas konvenciju un tajā paredzētos likumdošanas pasākumus, bet efektīvu rīcību, lai ieviestu dzīvē Lietuvas tiesību normās jau ietvertos pasākumus vardarbības apkarošanai pret sievietēm,” viņi uzsver.
Jau ziņots, ka Lietuvas prezidente pirms nedēļas iesniedza Seimam ratificēšanai Stambulas konvenciju, ko daļa politiķu un organizāciju vērtē visai pretrunīgi. Šo soli Grībauskaite spēra laikā, kad Viļņā pēc viņas ierosmes notika pasaules līderu sieviešu konference, nesagaidīdama konvencijas apspriešanu valdībā.
Iesniedzot konvenciju ratifikācijai, viņa uzsvēra, ka tās mērķis ir apkarot vardarbību pret sievietēm un tā nepaplašina dzimuma jēdzienu, bet runā par dzimumu sociālajām funkcijām, vienlīdzīgu iespēju veicināšanu, diskriminācijas mazināšanu un cīņu ar stereotipiem un konvencijā izmantotie jēdzieni tiks izmantoti tikai šā dokumenta ietvaros.
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs Stambulas konvenciju parakstīja 2013.gadā, bet tā vēl nav nonākusi Seima sēžu zālē. Lielākās diskusijas par šo konvenciju Lietuvā izraisījušās saistībā ar jēdzienu “gender” un tā lietuviešu tulkojumu “dzimums sociālajā aspektā”, ko apstiprinājusi Valdības kanceleja, kamēr oponenti diskusijā lielākoties lieto terminu “sociālā dzimte”.
Lietuvas sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministrs Lins Kukuraitis atzinis, ka pušu konflikts ap Stambulas konvenciju ir pārlieku ass un tuvākajā laikā kompromisu panākt neizdosies.
Eiropas Padomes eksperti izteikušies, ka, ratificējot šo dokumentu, Lietuvai būtu noderīgi konvencijas īstenošanu uzraugošo ekspertu ieteikumi un citu valstu labā prakse attiecībā uz vardarbības ierobežošanu ģimenē.
Tikmēr konvencijas kritiķi brīdinājuši, ka Lietuvai var nākties mainīt izpratni par dzimuma jēdzienu un ieviest nepieņemamas nostādnes attiecībā uz homoseksualitāti. Vairāki deputāti uzskata, ka konvencija radītu sajukumu likumdošanas bāzē un kaitētu Lietuvas ģimenes politikas īstenošanai.
Eiropas Padomes Stambulas konvenciju parakstījušas 46 valstis, bet ratificējušas tikai 30 valstis. Visas trīs Baltijas valstis ir parakstījušas konvenciju, bet ratificējusi to ir tikai Igaunija. Februārī par atteikšanos ratificēt Stambulas konvenciju paziņoja Slovākija, bet divas nedēļas iepriekš konvenciju noraidīja arī Bulgārija, kas šobrīd pilda Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts pienākumus.
