Kozlovska: Vairāk nekā pusmiljons pacientu var palikt bez ģimenes ārsta, ja viņi patreiz pārtrauktu līgumus ar valsti 94

“Ārsts strādājot vairāk, saņems mazāk! Patreiz jau šī situācija ir tiktāl nobriedusi, ka, teiksim, viena trešā daļa no Latvijas ģimenes ārstiem tāpat kā no pārējiem mediķiem ir vai tuvojas pensijas vecumam. Ja viņi patreiz pārtrauktu līgumu ar valsti, ko viņi arī varētu darīt, tad vairāk nekā pusmiljons pacientu paliktu bez primārās veselības aprūpes, jo darba apjoms paliek lielāks, finansējums praktiski sarūk,” tā TV 24 raidījumā “Ziņu Top” komentēja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja un 14. Saeimas deputāte (ZZS) Līga Kozlovska, diskutējot par aktuālo finansējuma jautājumu veselības nozarē, tajā skaitā, par kapitācijas naudas sarukumu šajā gadā, un, vai tas ko būtisku nozīmē un traucē arī pacientiem.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Jūs nekad vairs neēdīsit šos ēdienus, kad uzzināsit to sastāvu
14 iecienīti produkti, kuru sastāvā ir vielas, kas var veicināt vēža veidošanos 14
Mākslīgais intelekts nosauc 6 vārdu īpašniekus, kuriem Līgo svētki būs īpaši izdevušies
Lasīt citas ziņas

“Un, ja tagad arī valdība saka, ka ir palielinājusi finansējumu par 4,5 miljoniem eiro primārai aprūpei – tā nauda, kas ir prasīts 26 miljoni papildus, tā nenosedz tās vajadzības ikdienā, kuras patreiz ir ne tikai ar sadardzinājumu, bet arī ar papildus darba slodzi, ieskaitot profilaksi,” uzsvēra Kozlovska.

Uz jautājumu par to, uz kā rēķina notiek šī te papildus slodze un darba kļūst vairāk, ja tiek sacīts, ka laukos cilvēku skaits samazinās, tad būtu loģiski – mazāk cilvēku, mazāk darba, tad kāpēc ir vairāk? Uz to Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja atteica: “Pirmāmkārtām, viena liela daļa, kā jaut teicu, saistībā ar Covid-19 sekām, mums ir ļoti daudz attālinātās konsultācijas, kas tiešām klātienē to reālo apmeklējumu skaitu samazina, bet tajā pašā laikā atbildību un laiku nesamazina.”

CITI ŠOBRĪD LASA

“Un otra lieta – ir ļoti svarīgi, ka mums tagad katru gadu palielinās profilaktiskās apskates programmas. Tas ir gan saistībā, piemēram, ar cukura diabēta pacientu programmu, sirds veselības programma noteiktos gados, visi skrīningi, tagad bērniem ir psihomotorās attīstības novērtējuma programma pēc visām vadlīnijām un algoritmiem. Tas ir ļoti, ļoti liels darba apjoms uz vienu cilvēku,” sacīja Kozlovska.

“Ko mēs agrāk varējām 10-15 minūtēs, tas tagad paņem 20 minūtes laika. Un, ja patreiz ģimenes ārsts strādā atbilstoši kompetencei, piemēram, veic arī plaušu elpošanas rādītāju noteikšanu, veic ginekolģiskās apskates, nerunājot par kardiogrammu… Kaut arī to dara visa komanda, tas tomēr ir daudz, daudz lielāks darba apjoms! Un vēl viena jauna ziņa ir – no šī gada mums ir jāievada vakcinācijas fakts “E-veselībā”, un, ja mums nav šī te trešā palīga, tad nozīmē, ka mums tas ir jādara un mēs vienkārši nespēsim to izdarīt,” tā TV24 raidījumā “Ziņu Top” norādīja Kozlovska.

Lauku ģimenes ārsti aicina pārskatīt kapitācijas naudas aprēķina formulu

Jau vēstīts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija aicina pārskatīt kapitācijas naudas jeb maksas par ģimenes ārstu praksēs reģistrētajiem pacientiem un viņu apmeklētāju biežuma aprēķina formulu, aģentūrai LETA pavēstīja asociācijas vadītāja, Saeimas opozīcijas deputāte Līga Kozlovska (ZZS), ziņoja LETA.

Kā iepriekš vēstīja LTV raidījums “De facto”, Nacionālā veselības dienesta (NVD) aprēķinātā kapitācijas nauda jeb maksa par ģimenes ārstu praksēs reģistrētajiem pacientiem un viņu apmeklējuma biežumu 2023.gadā kopumā sarukusi par 400 000 eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Šī iemesla dēļ daļā ārstu prakšu šogad valsts samaksātais finansējums samazinājies par vairākiem simtiem eiro. Kapitācijas naudas samazinājums pamatā esot vērojams tām praksēm, kurās vairāk reģistrēti pieaugušie.

Kozlovska norādīja, ka ģimenes ārsti visu laiku darbojas, lai risinātu ar primāro veselību saistītos jautājumus. Pēc viņas paustā, šonedēļ (27.februāris -5.marts) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē spriedīs ne tikai par kopēju veselības nozares budžetu, bet arī primārās veselības aprūpes budžetu.

Reklāma
Reklāma

Ģimenes ārstu prakses joprojām nav saņēmušas finansējumu par janvāri

Ģimenes ārstu prakses joprojām nav saņēmušas finansējumu par janvāri, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Sarmīte Veide, tā 2.martā vēstī LETA.

Viņa norādīja, ka situācija ir gaužām bēdīga, šobrīd jau ir marts, bet finansējums par janvāri joprojām nav saņemts. Nacionālais veselības dienests (NVD) esot sūtījis ziņu, ka radušās problēmas ar programmatūrām un rēķiniem, kā rezultātā maksājums tiks atlikts, tomēr ģimenes ārsti varot prasīt avansu, tādējādi saņemot kaut nelielu finansējuma apmēru.

Veide gan atzina, ka maksimālā summa, ko var prasīt avansā, ir līdz 4000 eiro, un pamatā iespējams saņemt 2000 līdz 3000 eiro. Tomēr ģimenes ārstiem vēl jāizmaksā algas māsām, kā arī jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, īri un jāuztur prakse kā tāda. Viņas vērtējumā, izdevumi ir daudz lielāki nekā maksimālā summa, ko NVD varot piešķirt.

“Mums tika solīts, ka tuvākajā laikā tiks apstiprināti rēķini par janvāri, bet pat, ja to izdara, tad naudu viņi pārskaitīs tikai 20 dienu laikā. Šobrīd notiek tikai apstiprināšana, un varbūt marta vidū saņemsim samaksu par janvāri,” sacīja Veide.

Viņa norādīja, ka pagaidām arī nav skaidrs, kad varētu piešķirts finansējums par februāri.

Latvijas Lauku ģimenes asociācijas vadītāja, Saeimas opozīcijas deputāte Līga Kozlovska (ZZS) norādīja, ka tikai Rīgas reģions nav saņēmis rēķinu, savukārt lauku reģioniem tas ir sagatavošanas procesā.

Viņa gan piebilda, ka ik gadu NVD pēdējā brīdī paziņo, ka ģimenes ārsti var ņemt avansu, un, viņasprāt, situācija nav normāla. Turklāt šobrīd nav arī pieņemts valsts budžets, bet cilvēku dzīve turpinās. Pēc viņas paustā, NVD esot solījis, ka par februāri avanss nebūs jāprasa, bet tas vēl nav skaidrs un ģimenes ārsti turpinās sekot līdzi situācijai.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.