Foto – A. Birkovs

Lilastes ezera kanālā vandāļi šonakt izpostījuši pētniecībai izliktos zvejas rīkus 0

Naktī no 14. uz 15. maiju, tika neglābjami bojāts uzņēmuma “Zītars” zvejas rīks, kas tika izvietots Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta monitoringa programmas ietvaros. Nodarīti ir ne tikai finansiālie zaudējumi 300 – 400 eiro apmērā, tādējādi tiek paralizēts pētnieciskais un zivju uzskaites darbs, un tiek darīts pāri Latvijas gada dzīvniekam zutim.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 382
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 30
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Par notikumu informēta Saulkrastu policija un Zivju inspekcija.

Zinātniskā institūta BIOR vadošais pētnieks Jānis Birzaks neizslēdz varbūtību, ka šo vandālisma aktu veikuši atpūtnieki vai makšķernieki. Par to liecina Medzābaku kempingā nereģistrēta peldlīdzekļa novērošana kanālā 14. maijā. Sveša īpašuma bojāšana tika veikta privātīpašuma teritorijā, līdz tam īpašniekam tikuši izteikti draudi par it kā nelikumīgu zvejošanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā stāsta Jānis Birzaks, Lilastes ezera kanālā pēc līguma ar zinātnisko institūtu BIOR zvejas uzņēmums “Zītars” veic uz jūru migrējošo zušu zveju. Zuši tiek uzglabāti dzīvi, BIOR eksperti reizi divās nedēļās tos iezīmē un ielaiž kanālā lejpus murda. Visas pārējās noķertās zivis zvejnieki atlaiž. Saskaņā ar Valsts vides dienesta prasību, zvejniekiem, nosūtot īsziņu, jāinformē inspektors, kad paredzēta zvejas rīka pārlūkošana.

BIOR organizētā zveja kanālā nekādā mērā neskar makšķernieku intereses, izņemot ierobežojumu makšķerēt tuvāk par 50 metriem no apzīmēta zvejas rīka. Viņš aicina sabiedrību un, jo īpaši, makšķerniekus, būt saprotošiem un neveicināt tamlīdzīgas darbības. Zuša monitoringa dati ik gadu jāsniedz Starptautiskās jūras pētīšanas padomei ICES. Ja šo datu nav, var tikt pieprasīta jebkādas zuša rūpnieciskās vai atpūtas zvejas pārtraukšana Latvijā, kas noteikti nav zivju resursus izmantojošo sabiedrības grupu makšķernieku un zvejnieku interesēs.

Vienlaikus J.Birzaks atzīst, ka makšķernieku „pļāpu” lapas pieļauj nepārbaudītas informācijas ievietošanu sociālajos tīklos par zveju, kas tiek veikta pētījumu un zivju audzēšanas nodrošināšanai, to starpā, izskan aicinājumi bojāt it kā nelikumīgos zvejas rīkus. Šajā gadījumā tika nodarīts pāri Latvijas Dabas muzeja pasludinātajam 2017. gada dzīvniekam – zutim, kas ir viena no neparastākajām un retajām zivju sugām pasaulē, un ir ierakstīta Starptautiskās dabas resursu aizsardzības Sarkanajā grāmatā.

Saskaņā ar Eiropas Padomes regulu (EK) nr.1100/2007, kas sarunvalodā tiek saukta par zuša regulu, Eiropas Savienības dalībvalstīs ik gadus ir paredzēts pasākumu plāns zuša krājumu atjaunošanai.

Zinātniskais institūts BIOR organizē stikla zušu ielaišanu un veic efektivitātes monitoringu. Zušu ielaišana tiek apmaksāta no Eiropas zivsaimniecības fonda finansējuma, tādējādi neuzliekot Latvijai nekādu papildus slogu.

Zuši tika ielaisti 2011.–2014. gadā, pašreiz programma tiek turpināta 2016.–2017. gadā. Viens no priekšnoteikumiem, lai zuša krājumu atjaunošana, veicot stikla zušu ielaišanu, būtu ilglaicīga, ir datu vākšana par pasākuma efektivitāti, ko nodrošina BIOR Zivju resursu departamenta pētnieki.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.