Live TEKSTA TIEŠRAIDES ARHĪVS. Opozīcija un ZZS pieņem likumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas 340
"Es domāju, ka prezidentam nebūs viegla izvēle. Manuprāt, prezidents varēja iesaistīties vairāk, aicinot uz dialogu un būt mediators. Viņš izvēlējās būt neitrāls un gaidīt Saeimas lēmumu. Prezidents izvēlējās neizmantot savus instrumentus. Arī sabiedrības pārstāvji uzskata, ka…
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) October 30, 2025
"Argumenti, par kuriem runā opozīcija, diskutējot par izstāšanos no Stambulas konvenciju, ir homofobiski un aizskaroši. Šis liek uzdot jautājumu, kurā gadsimtā mēs atgriežamies," #ŠodienasJautājums pauda politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Programmu grupas vadītāja Lelde…
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) October 30, 2025
Selma Teodora Levrence ZZS deputātiem: “Vai tiešām mēs lūdzu, lūdzu, nevaram šo populistisko soli par izstāšanos atlikt (..). Ja jūs tiešām esat pret vardarbību ģimenē, lūdzu, piekrītiet vismaz šim kompromisam.”
29.10. Latvijas tauta protestē ielās. 30.10. Izskatās drīzāk pēc rindas pasta nodaļā. pic.twitter.com/CGJQjaJ01o
— Philip Ruff (@RuffPhilip) October 30, 2025
Kā viens kolēģis nupat trāpīgi norādīja, tad šodienas Stambulas konvencijas debates mums ļauj pirmo reizi iepazīt Vienotības deputātus.. kā ne kā veseli trīs gadi jau apkārt, bet lielākā daļa premjeres partijas biedru Saeimas sēdēs bija vienkārši atradušies. Beidzot “piespiesti”…
— edgars jaunups 🇺🇦🇮🇱 (@jaunups) October 30, 2025
Manuprāt, ja nobalsos par izstāšanos no Stambulas konvencijas, Saeima zaudē, ne tikai cieņu Eiropā, bet arī iespēju vismaz nedaudz atjaunot iedzīvotāju uzticību politiskajai līdzdalībai. Tas, ka vakardienas protesta popularitāte netiek ņemta vērā ir tiešām skumīgi.
— Artis (@artisd81) October 30, 2025
“Ejiet mājās!”
Andris Šuvajevs: “Mēs esam gatavi debatēt līdz rītam, mēs esam gatavi aizstāvēt Stambulas konvenciju līdz pat pēdējam. Ja jūs vēlaties iet mājās, ejiet mājās! Pārstājiet te bļaut no savām vietām. (..) Mēs darīsim visu iespējamo, lai Latvija neizstātos no konvencijas. Mēs runāsim no šīs tribīnes , aizstāvēsim savus vēlētājus, aizstāvēsim cilvēktiesības Latvijā. Un tie jūsu bļāvieni un centieni kaut kādā veidā provocēt par to, vai mēs esam koalīcijā vai mēs esam opozīcijā, atklāti sakot, ir nožēlojami.”
Saeimā ir jāpieņem likums par tukšmuldēšanu.
Tukšmuldētājam sods 100 € ( pirmajā reizē ).
Pirmā kandidāte Leila Rasima.— Maris Kaminskis 🇱🇻 🇺🇦 (@MarisKaminskis) October 30, 2025
kuru reizi Saeimas tribīnē šodien uzkāpusi Ņenaševa? kādu septīto? tas ir veids, ka novilcināt Saeimas sēdi līdz bezjēdzībai?
— Elita Veidemane 🇱🇻❤🇵🇱 💙💛Слава Україні! (@elitaveidemane) October 30, 2025
Centrs “Marta”, Jaunatnes organizācijas “Protests” un citu NVO pārstāvji nosūtījuši valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam atklātu vēstuli
Vēstuli divu dienu laikā parakstījuši vairāk nekā 2000 cilvēku, tostarp daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Viņu vidū ir Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, sabiedriskā aktīviste un kādreizējās Latvijas Augstākās padomes deputāte Velta Čebotarenoka, aktieri Vilis Daudziņš, Zane Daudziņa, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Kaspars Gods, Inga Ungure (ex-Tropa), Jānis Kronis un citi, režisori Matīss Kaža, Uģis Olte, Elmārs Seņkovs un citi, mūziķi Ralfs Eilands, Aija Andrejeva, Jēkabs Nīmanis, Juris Simanovičs, Marta Grigale un citi, rakstnieces Inese Zandere, Ieva Melgalve, Inga Gaile, Jana Egle un citi, mediju personības Baiba Sipeniece-Gavare, Toms Grēviņš, Eva Johansone, Kaspars Breidaks, Dāvis Eņģelis un daudzi citi.
Vēstulē uzsvērts, ka šī konvencija ir viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, likumprojekts par tās atcelšanu skatīts sasteigti, turklāt sabiedriskajā telpā vērojama dezinformācijas kampaņa par dokumenta saturu.
Turpinājumā atklātā vēstule Latvijas Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam!
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk – Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Konvencija pret vardarbību) ir viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, kas aizsargā sievietes, bērnus un vardarbības riskam pakļautus cilvēkus. Konvencija pret vardarbību uzliek valstij pienākumu ne vien sodīt varmākas, bet arī attīstīt preventīvus mehānismus, izglītot sabiedrību, nodrošināt palīdzību upuriem un stiprināt tiesībsargājošo institūciju spējas novērst vardarbību.
Ministru kabinets, nevalstiskās organizācijas un tiesībsargājošās institūcijas, kas ikdienā strādā ar vardarbības upuriem, ir vairākkārt publiski apliecinājušas Konvencijas pret vardarbību pozitīvo ietekmi uz vardarbības upuru aizsardzības un atbalsta sistēmas attīstību Latvijā. Vēršam uzmanību, ka Likumprojekts tika skatīts sasteigti – šajā procesā nenotika pilnvērtīga sabiedrības, ekspertu un iesaistīto pušu diskusija. Turklāt Ārlietu komisijas sēdēs netika nodrošināta iespēja atbildīgajām ministrijām, tostarp ĀM, izteikties par Konvencijas pret vardarbību normatīvu ieviešanu un sniegt skaidrojumus Saeimas deputātiem.
Sabiedriskajā telpā ir novērojama dezinformācijas kampaņa saistībā ar atsevišķu Konvencijas pret vardarbību pantu atbilstību Satversmei un citiem likumiem. Atgādinām, ka Satversmes tiesa 2021. gada spriedumā lietā Nr. 2020-39-02 skaidri atzina Konvencijas pret vardarbību atbilstību Latvijas Republikas Satversmei un tās pamatvērtībām.
Ņemot vērā, ka Konvenciju pret vardarbību ir ratificējušas 39 Eiropas Padomes dalībvalstis, to skaitā Ukraina, Moldova, kā arī Eiropas Savienība, uzskatām, ka Latvijas izstāšanās būtiski kaitētu mūsu valsts starptautiskajai reputācijai, apdraudot Latvijas kā eiropeiskas, tiesiskas, cilvēktiesības un dzimumu līdztiesību atbalstošas valsts tēlu.
Visa augstākminētā dēļ parakstītāju un to pārstāvju vārdā aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
