Lolita Čigāne: “ES ir kā pieaugušu cilvēku ģimene, kur visi māk uzvesties. Orbāns nemāk uzvesties” 134
TV 24 raidījumā “Globuss” “Eiropas Kustība Latvijā” viceprezidente Lolita Čigāne komentē Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna attieksmi būtiskos Eiropas Savienības (ES) jautājumos. “Eiropas Savienība ir 27 valstu savienība, kurai ir jāturas kopā. Un šis vienprātības modelis ir tieši tādēļ, lai mazām valstīm nepārrullētu pāri,” klāsta Lolita Čigāne. Viņa skaidro, ka tad, kad cilvēks ir pārāk ilgi pie varas, vara sakāpj galvā.
“Viņš sāk justies visu varens un faktiski Orbāns ES ir dancinājis ļoti ilgi.” Vācijas kanclere Merkele domāja, ka viņa ar viņu tiks galā, tomēr Orbāns par viņu ņirgājās. “Viņa uzvešanās ir kā pāva dancis Eiropā.”
Čigāne skaidro, ka šobrīd ES ir “parādījusi zobus”, ka tā nevar uzvesties. “Es ļoti ceru, ka Orbānam kāds skaidri un gaiši pateica – ja tu tā turpināsi, tu vari arī izlidot,” skarba ir Lolita Čigāne.
Raidījuma vadītās Ansis Bogustovs uzskata, ka, iespējams, Orbāns mums parāda, ka maza valsts nedrīkst palikt bez VETO tiesībām, jo tad mazai valstij, piemēram, Latvijai, pārrullēs pāri. Savukārt Lolita Čigāne oponē, ka ES ir mazu un ļoti mazu valstu savienība. “Tas nozīmē, ka ES pēc būtības ir tendēta uz to, ka valstīm ir jāsadarbojas. Un arī ļoti mazu valstu vadītāji var nospēlēt izšķirošu lomu.”
“Attiecībā uz ES solidaritāti mēs, mūsu reģions, Baltijas valstis, Polija, mēs esam nospēlējuši ļoti, ļoti svarīgu lomu. Tā ir konstruktīva sadarbība.”
ES ir rūpīgāk jāvērtē vai valstis nesāk ripot autoritāra režīma virzienā. Rietumbalkāni no tā nav pasargāti.
“ES ir kā pieaugušu cilvēku ģimene, kur visi māk uzvesties. Ir pierādīts, ka Orbāns nemāk uzvesties un potenciāli arī Ukraina var nemācēt uzvesties.Tad tas būs jautājums par to, cik ES iekšēji būs stipra,” stāsta Lolita Čigāne.
Eiropas Savienības līderi piektdien solījuši atrast veidu, kā apiet Ungārijas veto finansiālajai palīdzībai Ukrainai 50 miljardu eiro apjomā, ziņo aģentūra LETA.
Vienošanos par finansiālu atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apjomā bija plānots panākt ES dalībvalstu līderu pēdējā šī gada samitā ceturtdien un piektdien Briselē. Taču Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piektdienas rītā bloķēja ES dalībvalstu līderu vienošanos par finansiāla atbalsta paketi Ukrainai.
ES līderi vēlreiz mēģinās panākt vienošanos ārkārtas samitā nākamā gada sākumā.
Lēmuma pieņemšanu par jauno palīdzības paketi Ukrainai apgrūtināja fakts, ka finansiāla atbalsta turpināšana Kijivai ir daļa no priekšlikuma par ES ilgtermiņa budžeta pārskatīšanu. ES darbojas ar septiņu gadu budžeta sistēmu, un pašreizējais kopīgā budžeta periods ir no 2021. līdz 2027.gadam.
EK šogad ierosināja sniegt Ukrainai finansiālu atbalstu līdz 2027.gadam 50 miljardu eiro apmērā. No šīs summas 33 miljardi eiro tiktu piešķirti kā aizdevumi, bet 17 miljardi eiro – kā granti.
Vilcināšanās ar attiecīgā lēmuma pieņemšanu ir trieciens Ukrainai, neskatoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu līderu ceturtdien samitā Briselē panākto vienošanos sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu.
“Mēs sagaidām, ka visas nepieciešamās juridiskās procedūras tiks pabeigtas 2024.gada janvārī, kas ļaus mums pēc iespējas ātrāk saņemt attiecīgo finansējumu,” paziņoja Ukrainas Ārlietu ministrija.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs sacīja, ka ir saprātīgi optimistisks par vienošanās panākšanu ar Orbānu nākamajā ES samitā.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena solīja, ka EK izmantos laiku līdz nākamajam samitam, lai panāktu risinājumu Orbāna veto, “lai kas arī nenotiktu”. Tas nozīmē, ka pārējās ES valstis varētu vienoties par risinājumu palīdzības piegādei Ukrainai ārpus ES budžeta.
Leiena uzsvēra, ka tiek aktīvi strādāts pie vienprātības panākšanas, taču piebilda, ka jāstrādā arī pie alternatīvām.
Orbāns intervijā Ungārijas valsts radio sacīja, ka ES būtu jāatbloķē Ungārijai paredzētais ES finansējums, pirms Budapešta apsver veto atcelšanu tālākam Ukrainas finansējumam.
Orbāns sacīja, ka šī Ungārijai ir laba iespēja uzstāt, ka tai ir jāsaņem tas, kas tai pienākas. “Mēs vēlamies, lai pret mums izturas taisnīgi, un tagad ir labas izredzes to panākt,” viņš piebilda.
Projektu “Globuss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Globuss” saturu atbild AS “TV Latvija”.
