Viedpulkstenī redzams, ka esi izgulējies. Bet vai tā tiešām ir? Mums ir sliktas ziņas 0
Viedpulkstenis no rīta parāda, cik ilgi esi gulējis, cik daudz laika pavadīts dažādās miega fāzēs un nereti arī miega kvalitātes vērtējumu. Taču jaunākie zinātnieku paziņojumi liek domāt, ka šiem cipariem ne vienmēr vajadzētu uzticēties, īpaši tad, ja cilvēks pats jūtas neizgulējies vai cieš no bezmiega.
Miega izsekotāji, piemēram, “Fitbit” un “Apple Watch”, var būt noderīgi, lai ilgākā laika posmā sekotu miega ilgumam un regularitātei. Tomēr tie ne vienmēr spēj precīzi atspoguļot to, kā cilvēks pats vērtē sava miega kvalitāti.
Tieši šī atšķirība ir uzmanības centrā jaunā sistemātiskā pārskatā, ko veica Djūka Universitātes pulmonologs un klīnikas ārsts.
Ierīce rāda vienu, cilvēks jūt ko citu
Pētnieki analizēja piecus iepriekš veiktus pētījumus, kuros kopumā piedalījās 2006 cilvēki. Viņi salīdzināja valkājamo miega izsekotāju rādījumus ar pašu cilvēku vērtējumu par savu miegu.
Rezultāts bija diezgan pārsteidzošs – ierīču dati izskaidroja tikai aptuveni 2,5 līdz 16,2% no atšķirībām cilvēku subjektīvajā miega kvalitātes vērtējumā.
Vienkāršāk sakot, pulkstenis var diezgan labi pateikt, cik ilgi cilvēks, visticamāk, ir gulējis, taču ar to vien nepietiek, lai saprastu, kā viņš patiesībā jutās pēc šī miega.
Cilvēks var būt gulējis šķietami pietiekami ilgi, taču no rīta justies noguris vai neatpūties. Un tieši šādu subjektīvo pieredzi komerciāls miega izsekotājs var arī neuztvert.
Pētījuma autori secina, ka veseliem cilvēkiem šādas ierīces var sniegt noderīgu informāciju par miega ilgumu un regularitāti, taču cilvēkiem ar miega traucējumiem to rādījumi var būt maldinoši.
Īpaši liela atšķirība cilvēkiem ar bezmiegu
Viena no būtiskākajām problēmām atklājās cilvēkiem ar bezmiegu.
Vienā no pārskatā iekļautajiem pētījumiem “Fitbit” dati atbilda laboratorijā iegūtajiem miega mērījumiem aptuveni 82% cilvēku, kuri labi gulēja. Savukārt cilvēkiem ar bezmiegu sakritība bija tikai aptuveni 39%.
Galvenais iemesls bija tas, ka ierīce ne vienmēr spēja pamanīt, cik bieži cilvēks naktī pamodies.
Rezultātā cilvēkiem ar bezmiegu “Fitbit” kopējo miega ilgumu vidēji pārvērtēja par aptuveni pusstundu, bet miega efektivitāti – par aptuveni 8%.
Tas nozīmē, ka cilvēkam, kurš nakts laikā vairākkārt pamostas un jūtas slikti izgulējies, ierīce var radīt krietni optimistiskāku priekšstatu par nakts miegu.
Arī laboratorijas pārbaude nepasaka visu
Miega kvalitāti iespējams pētīt daudz precīzāk laboratorijā, izmantojot polisomnogrāfiju jeb PSG. Šajā izmeklējumā tiek reģistrētas dažādas fizioloģiskas norises miega laikā, tostarp smadzeņu darbība, elpošana, sirdsdarbība un ķermeņa kustības.
PSG ļauj noteikt, cik ilgi cilvēks atrodas dažādās miega stadijās, tostarp vieglajā, dziļajā un REM miegā.
Tomēr arī šāds izmeklējums nepasaka visu par to, kā cilvēks pats uztver savu miegu.
Cilvēks var uzrādīt normālus miega parametrus laboratorijā un nākamajā rītā tik un tā justies neizgulējies. Tāpēc bezmiega izvērtēšanā ārsti ņem vērā ne tikai objektīvus miega mērījumus, bet arī paša pacienta simptomus un miega paradumus.
Kāpēc svarīga ir paša cilvēka sajūta?
Pētījuma autori norāda, ka objektīvi miega rādītāji un cilvēka subjektīvā pieredze ne vienmēr sakrīt.
Piemēram, cilvēks ar depresiju var savu miegu vērtēt kā sliktu, lai gan objektīvie miega parametri būtiski neatšķiras no normas. Savukārt citam cilvēkam miegs var būt fragmentēts, taču viņš ar to var būt apmierināts.
Tāpēc tikai kustību, sirdsdarbības un citu fizioloģisku rādītāju mērīšana nevar pilnībā atspoguļot cilvēka pašsajūtu.
Pētnieki uzsver, ka ārstiem arvien biežāk nākas saskarties ar pacientiem, kuri ierodas ar sava viedpulksteņa vai citas valkājamas ierīces datiem. Šāda informācija var būt noderīga, lai pamanītu miega paradumu izmaiņas laika gaitā, taču tā nedrīkst aizstāt apstiprinātas metodes miega kvalitātes un miega traucējumu izvērtēšanai.
Vai tad miega izsekotāji ir bezjēdzīgi?
Nebūt ne.
Pētījuma autori neapgalvo, ka viedpulksteņi būtu jāmet malā. Tie var būt noderīgi, lai ilgākā laika periodā sekotu līdzi tam, cikos cilvēks dodas gulēt, cik ilgi aptuveni guļ un cik regulārs ir viņa miega režīms.
Taču nevajadzētu uztvert vienu skaitli vai miega kvalitātes vērtējumu kā precīzu diagnozi.
Ko darīt, ja pulkstenis saka vienu, bet tu jūties pavisam citādi?
Ja ierīce katru rītu rāda labus miega rādītājus, bet cilvēks ilgstoši jūtas noguris, slikti guļ vai naktī bieži pamostas, nevajadzētu automātiski secināt, ka ar miegu viss ir kārtībā.
Pētījuma autori šādās situācijās iesaka lielāku uzmanību pievērst paša cilvēka pieredzei un nepieciešamības gadījumā veikt klīnisku izvērtēšanu, nevis paļauties tikai uz viedpulksteņa datiem.
Noderīgas var būt arī miega dienasgrāmatas veidošana, kurā pieraksta gulētiešanas un celšanās laiku, pamošanos naktī, pašsajūtu no rīta un citus būtiskus novērojumus.
Tātad viedpulkstenis var būt labs palīgs, lai pamanītu miega režīma izmaiņas, taču tas nebūt nav “tiesnesis”, kas var pateikt, cik labi tu patiesībā esi izgulējies. Ja no rīta pulkstenis rāda teju perfektus rādītājus, bet pats jūties gluži pretēji, nevajadzētu ignorēt savu pašsajūtu tikai tāpēc, ka ierīces ekrānā redzami labi cipari.
