Publicitātes foto

“LPB Bank” mērķis – nodrošināt vienuviet visus FinTech nozarei vajadzīgos pakalpojumus 0

“LPB Bank” Baltijas banku piedāvājumā izceļas ar jau ieviestajiem instrumentiem un pastāvīgu jaunu tehnoloģiju izstrādi, lai tuvākajā nākotnē nodrošinātu pilnu pakalpojumu klāstu FinTech jomas uzņēmumiem, pastāstīja bankas Biznesa attīstības departamenta vadītājs Staņislavs Siņakovičs.

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
Viedoklis
Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba”
Lasīt citas ziņas

“Šobrīd bankas īpaši konkurē ar FinTech industriju cilvēkresursu jomā. FinTech bieži piedāvā augstākas algas, bet daudzu šo jaunuzņēmumu nākotnes izredzes nav viegli prognozējamas – tie var tikpat labi veiksmīgi iekarot vietu šajā nišā, cik izrādīties arī neveiksmīgi. Latvijā šādi stabili uzņēmumi pagaidām ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi – finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, kas darbojas Latvijā, bieži ir bāzēti ārvalstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē, kaut arī birojs atrodas Rīgā un tajā strādā Latvijas speciālisti,” situāciju iezīmēja S. Siņakovičs.

Katrai Baltijas valstij – savas stiprās puses

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai attīstītu FinTech nozari, Latvijā un arī visā Eiropā aktuāli nodrošināt visus vajadzīgos pakalpojumus vienā finanšu iestādē. “Bieži FinTech nozarē cenšas ielauzties IT speciālisti, kas lieliski orientējas programmnodrošinājuma jautājumos un projektu vadībā, bet ir mazāk zinoši finanšu jomā. Šajā situācijā ļoti pieprasīti ir banku pakalpojumi, kas vienā paketē šādiem klientiem var sniegt visu bankas pakalpojumu klāstu, un tieši tāds ir arī “LPB Bank” izvirzītais mērķis,” skaidroja S. Siņakovičs. “Cilvēki pierod pie noteikta apkalpošanas standarta, un tieši klientu servisa jomā pieredzējušie un izglītotie banku darbinieki spēj sniegt finanšu tehnoloģiju nozarei tik nepieciešamo pievienoto vērtību – pieredzi un iemaņas,” uzsvēra S. Siņakovičs.

Pēc viņa domām Latvijas speciālisti labprāt strādātu vietējos uzņēmumos, ja regulējums, darba apstākļi un algu līmenis būtu konkurētspējīgs ar ārvalstu uzņēmumu piedāvāto. Salīdzinoši Igaunija izrādījusies spēcīgāka tieši mārketinga jomā, vietējos finanšu tehnoloģiju uzņēmumus ar lielu peļņu pārdodot pasaules tirgū un iekarojot starptautisku atpazīstamību. “Pēc nodokļu reformas starp Latviju un Igauniju pamatos atšķirību nav, bet ne vienmēr par to ir pietiekami daudz informācijas. Igauņiem ir arī sakārtotāka licencēšanas kārtība virtuālo valūtu jomā, kas Latvijā vēl praktiski neeksistē. Latvieši aktīvāk darbojas tieši finanšu iestādēs un elektroniskās naudas emitēšanas uzņēmumos. Ja mēs runājam par mūsu ziemeļu kaimiņiem Igaunijā, tad viņiem finanšu tehnoloģiju joma un kriptovalūta parādījās agrāk nekā Latvijā. Igaunija bija aktīvāka spēlētāja un spēja nodrošināt sev labu reputāciju. Šobrīd Latvija atgūst nokavēto: nodokļu izmaiņas, sekojot Igaunijas piemēram, un arī FKTK un LIAA ieņem aktīvu pozīciju FinTech attīstībā. Latvijai ir nenoliedzams potenciāls un pluss – darbaspēks, kas bieži vien strādā uzņēmumos Lietuvā un Igaunijā, bet tajā pašā laikā atrodas Latvijā. Līdz ar to pastāv iespēja, ka FinTech joma nākotnē aktīvāk attīstīsies arī mūsu mājās, Latvijā,” sacīja S. Siņakovičs.

FinTech nozarē Latviju visdrīzāk apsteigusi arī Lietuva, kur EMI (Electronic Money Institution, Elektroniskās naudas iestāde) licencēšana sākta agrāk, un pieņemtais regulējums kļūst vēl stingrāks. “Latvija visu var paveikt tikpat labi un vēl labāk nekā kaimiņvalstis, redzam, ka šie jautājumi sāk risināties straujāk līdz ar atbildīgo iestāžu izrādīto interesi par nozares attīstību,” piebilda S. Siņakovičs.

Virtuālie finanšu risinājumi – pieprasītas tehnoloģijas

Saskaņā ar McKinsey datiem 2021. gadā FinTech nozare pieauga līdz 7 miljardu ASV dolāru tirgum tikai Amerikas Savienotajās Valstīs vien, un ir sagaidāms, ka nākamajos 3–5 gados tā trīskāršosies, līdz nākamajā desmitgadē tā kļūs par 20 miljardu ASV dolāru nozari visā pasaulē.

Izaicinājums Eiropas finanšu nozarei ir arī arvien populārākais Embedded Finance, kas nozīmē, ka finanšu risinājumu, ko izstrādājusi licencēta finanšu iestāde, par noteiktu samaksu izmanto tās klients – nefinanšu FinTech uzņēmums. Šobrīd populārs kļūst, piemēram, “pērc tagad, maksā vēlāk” modelis, kurā bezprocentu kredītu ar atliktu maksājumu klientam nodrošina nevis līzinga uzņēmums vai cita finanšu iestāde, bet pats tirgotājs.

Reklāma
Reklāma

Vēl viens piemērs ir virtuālo valūtu uzņēmumi, kas vēlas emitēt savas maksājumu kartes, kas ar Mastercard vai citu karšu palīdzību piesaistītas virtuālajām valūtām. “Šādā gadījumā palīdzība tiek meklēta FinTech uzņēmumā, kas emitē tā dēvēto White Label karti, uz kuras ir gan virtuālo valūtu uzņēmuma, gan emitenta logo. Populāri ir arī virtuālo karšu uzņēmumi, piemēram, Revolut izsniedz vienreizējas virtuālās kartes drošiem pirkumiem; tāpat arī virtuālie IBAN konti, kas ļauj viegli un droši sašķirot dažādus maksājumus no vienotā konta. Virtuālā IBAN numurs noderēs uzņēmumiem, kas pieņem maksājumus par dažādiem pakalpojumiem, kur ir nepieciešams norādīt papildu informāciju (līguma numurs, mēnesis u.tml.). To izmanto gan tirdzniecības platformas, gan kolektīvā finansējuma platformas, gan virtuālās valūtas tirgotāji ar lielu klientu skaitu, un tas ļauj ātri, viegli un ērti nošķirt dažādus maksājumus, salīdzinot ar vienu konta numuru, kas tiek izmantots maksājuma uzdevumā. Šādu risinājumu izmantošanai nepieciešama finanšu licence un partneruzņēmums ar izveidotu finanšu infrastruktūru, tāpēc banka ir labākais un arī ļoti pieprasīts šādu pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošinās pieslēgumus visām vajadzīgajām maksājumu sistēmām un kontu atvēršanu,” tendences tirgū skaidroja S. Siņakovičs. “Tā ir “LPB Bank” lielākā priekšrocība, ka visi šie pakalpojumi partneriem pieejami vienuviet – ja būtu jāpieslēdzas pie vairākiem, atsevišķiem starpniekiem, uzņēmējiem tas maksātu vairāk naudas un aizņemtu papildu laiku. Viens no šādiem klientiem ir arī Baltijas valstīs populārais maksājumu pakalpojumu sniedzējs,” sacīja S. Siņakovičs.

Kā jau vēstīts, “LPB Bank” šobrīd ir vienīgā banka Latvijā, kas piedāvā pilnu Banking as a Service (BaaS) pakalpojumu klāstu. “LPB Bank” BaaS risinājuma ietvaros nodrošina visu nepieciešamo, lai maksājumu sistēmas (PI, EMI, PSP) varētu emitēt savu produktu un sākt apkalpot savus klientus. Banka nodrošina atvērto datu risinājumus un dažādu bankas pakalpojumu arhitektūru FinTech uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, tādējādi sniedzot plašu pakalpojumu klāstu “zem viena jumta” tiešsaistes biznesa uzsākšanai.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.