“Mājupceļā buntīte jau notiesāta!” Kā Ievas un Aigara ideja pie vakariņu galda pārauga sparģeļu laukā teju hektāra platībā 0
“Pašu produkts, pašu spēks” ir jauns 14 sēriju TV24 raidījums, kurā kopā ar jauniešiem dodamies uz saimniecībām un ražotnēm, lai atklātu, kā top mūsu pašu pārtikas produkti. No pirmā darba soļa līdz īstai garšai un cilvēkiem, kas iedvesmo. Un katras sērijas noslēgumā — Latvijas labāko garšu un radošuma satikšanās.
Kopā ar raidījuma vadītāju Aneti Bendiku Latvijas garšu pasauli iepazīs arī Instagram ēdiena satura radītājs Kaspars Virsnītis.
Kā cilvēki nonāk līdz tam, ka izveido tik ciešas attiecības ar sparģeļiem? Izrādās, dažkārt viss sākas pavisam vienkārši — ar sarunu pie ģimenes galda. Tā notika arī ar “Cibiņu spargeļu” saimniekiem Ievu un Aigaru.
Kāda Latvijas saimniecība savu sparģeļu stāstu sākusi pēc tam, kad vīra mamma pusdienu vai vakariņu laikā izteikusi šķietami vienkāršu ideju: varbūt pamēģināt audzēt sparģeļus?
Šī doma nav palikusi tikai sarunu līmenī. Saimniece sākusi meklēt informāciju internetā, pētīt, kur iegādāties stādus un kā šos dārzeņus pareizi audzēt. Sākums bijis pieticīgs — vien četras vagas. Tagad saimniecībā sparģeļi aizņem jau teju hektāru.
Viens no pārsteigumiem, ar ko audzētāji sastopas, ir cilvēku priekšstati par sparģeļiem. Daudzi domājot, ka tie katru gadu jāstāda no jauna, lai gan patiesībā sparģeļi ir daudzgadīgi dārzeņi.
“Šajā laukā viņi var augt pat 15 gadus,” stāsta saimniece. Tas nozīmē — vienreiz iestādi, un pēc tam gadiem vari ievākt ražu.
Vēl viens pārsteigums daudziem ir tas, ka sparģeļus var ēst arī svaigus. Saimniece atklāj, ka klienti mēdz rakstīt — pa ceļam uz mājām nopirktā buntīte jau esot notiesāta.
Tomēr sparģeļu audzēšana nebūt nav tik vienkārša, kā varētu šķist. Viens no lielākajiem izaicinājumiem esot pati stādīšana. Sparģeļiem nepieciešamas speciālas vagas — tas nav tas pats, kas iestādīt kartupeļus.
Vagām jābūt dziļākām, tās jāapmet, un arī turpmākā apstrāde prasa rūpību. Ja saimnieki vēlas, lai lauku nepārņemtu nezāles, nepieciešama piemērota tehnika. Latvijā ar specializētu sparģeļu audzēšanas tehniku gan neesot vienkārši, tādēļ nākas pielāgot citām kultūrām paredzētus agregātus — piemēram, kartupeļu vagotājus.
Īpaši sarežģīts bijis pats sākums. Pirmās četras eksperimentālās vagas ar 400 stādiem iestādītas pārāk tuvu cita citai, tāpēc vēlāk bija grūti tās kopt un pasargāt no nezālēm.
Ražas laiks atkarīgs no laikapstākļiem. Parasti pirmie sparģeļi sāk parādīties maijā — reizēm mēneša sākumā, reizēm vidū. Raža tiek ievākta līdz Jāņiem.
Saimnieki uzsver, ka Latvijā audzētiem sparģeļiem ir būtiska priekšrocība — svaigums. Viņu saimniecība ir bioloģiska, audzēšanā netiek izmantotas kaitīgas vielas, tāpēc sparģelis ir dabīgs un vitamīniem bagāts dārzenis.
Turklāt vietējais sparģelis pie pircēja nonāk ļoti ātri. “Mūsu sparģelis nākamajā dienā jau ir uz galda,” stāsta saimniece, norādot, ka tieši tāpēc tas ir sulīgāks, garšīgāks un svaigāks.
No nelielas ģimenes idejas līdz gandrīz hektāram sparģeļu — šis stāsts pierāda, ka reizēm neparastākās lauksaimniecības idejas sākas tieši tur, kur top vislabākās sarunas: pie vakariņu galda.
TV 24 kanālā katru otro piektdienu 20:30.
“Eiropas Savienības fondi” iegulda konkurētspējīgas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražošanas izaugsmē Latvijā, uzlabojot lauku ekonomikas, sociālo un vides ilgtspēju.
