Makrons: Eiropas valstis nedrīkst palikt skatītāju lomā jaunā bruņošanās sacensībā 2
Francijas prezidents Emanuels Makrons piektdien brīdinājis, ka Eiropas valstis nedrīkst palikt skatītāju lomā jaunā bruņošanās sacensībā, un aicināja tās atbalstīt starptautisku ieroču kontroles kārtību.
“Eiropiešiem kolektīvi jāsaprot, ka, iztrūkstot tiesiskam ietvaram, viņi var drīz paši uz savas zemes saskarties ar jaunu bruņošanās sacensību ar tradicionālajiem ieročiem, pat kodolieročiem,” paziņoja prezidents, izklāstot Francijas stratēģiju attiecībā uz tās kodolieroču arsenālu pēc breksita.
Makrons piebilda, ka Francija jau ir samazinājusi savu kodolgalviņu skaitu zem 300, pierādot, ka tā ir tiesīga prasīt konkrētus soļus no citām kodolvarām, lai panāktu pakāpenisku, ticamu un pārbaudāmu globālu atbruņošanos.
Pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) Francija kļuvusi par vienīgo ES valsti, kurai ir kodolieroči.
Tikmēr vairāki līgumi, kas ierobežo kodolarsenālus citās valstīs, ir sašķobījušies.
ASV un Krievija ir atteikušās no Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līguma (INFT), un Vašingtona likusi noprast, ka nepagarinās arī 2010.gadā noslēgto Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgumu (START), ar kuru abām valstīm noteikti kodolarsenālu griesti ievērojami zemākā līmenī nekā Aukstā kara laikā, kad to apjoms bija sasniedzis kulmināciju.
Makrons sacīja, ka Francija ir pārliecināta, ka Eiropas ilgtermiņa drošība ir atkarīga no spēcīgās alianses ar ASV, bet tā neizbēgami ir arī atkarīga no pašu eiropiešu rīcības.
Tādēļ Eiropas valstīm būtu jāparaksta jauns līgums, kas ierobežotu jaunu vidēja darbības rādiusa ieroču attīstību, paziņoja Makrons.
Ja sarunas un visaptveroša vienošanās ir iespējama, Eiropas valstīm tā ir jāparaksta, uzsvēra Makrons, piebilstot, ka runa ir par pašu zemēm, kas ir visvairāk apdraudētas.
