Šis ir Krievijas sabrukuma sākums: eksperts brīdina par Maskavai satraucošu notikumu 0
Krievija, kas gadu desmitiem sevi dēvēja par “Eirāzijas stūrakmeni”, tagad strauji zaudē kontroli pār savām teritorijām. Eksperti prognozē Krievijas Federācijas sabrukuma sākumu.
Analītiķis Anatolijs Nesmijans raksta , ka Padomju Savienības sabrukums faktiski nebeidzās 1991. gadā – tas vienkārši pārgāja jaunā fāzē.
Būtiska attiecību pasliktināšanās starp Maskavu un bijušajām padomju republikām – jo īpaši Armēniju un Azerbaidžānu — faktiski ir Padomju Savienības sabrukuma procesa turpinājuma nākamais posms.
“Šodien šī fāze arvien acīmredzamāk atgādina pašas Krievijas sabrukumu tās pašreizējās robežās. Tā vairs nespēj noturēt ap sevi pat tos, kuri vēl nesen bija ar mieru atrasties tās orbītā,” analītiķis skaidro.
Gadsimtiem ilgi Krievija ir bijusi mākslīgi veidota konstrukcija, kas apvienoja tautas ar dažādām valodām, kultūrām un vēsturi. Šīs tautas kopā saistīja tikai spēks un bailes.
Taču tagad Krievija faktiski zaudē elementāras spējas pārvaldīt šo raibo reģionu un satelītvalstu sajaukumu.
Viņaprāt, pēc PSRS sabrukuma Maskavai vēl bija iespēja piedāvāt pievilcīgu integrācijas modeli — ekonomisko izaugsmi, skaidru politisko arhitektūru un cieņpilnas attiecības ar kaimiņiem. Tas varēja atgriezt vairākas valstis tās ietekmes zonā. Taču Krievija izvēlējās citu ceļu— iekšējo vardarbību un ārējo agresiju.
Rezultātā postpadomju republikas tagad nodarbina nevis jautājums “kā apvienoties ar Maskavu”, bet daudz pragmatiskāks uzdevums: “kā pēc iespējas ātrāk izkļūt no šī haosa ar minimāliem zaudējumiem”.
Tam pierādījums ir kļuvusi straujā attiecību pasliktināšanās ar Azerbaidžānu. Baku Krieviju vairs neuzskata pat par formālu stabilitātes garantu.
Azerbaidžāna izmantoja Kremļa atbalstu tikai tik ilgi, kamēr tas bija izdevīgi Karabahas jautājumā.
Pēc tam, kad Armēnija mainīja savu iekšpolitiku un Krievija pārstāja būt nozīmīgs spēlētājs, Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs Maskavai uzdeva retorisku jautājumu: “Kāpēc jūs mums esat vajadzīgi?”
Turklāt Krievija pati nemitīgi dod partneriem iemeslus distancēties.
Ietekmes zaudēšana ārpus Krievijas robežām ir nesaraujami saistīta ar pārvaldības degradāciju tās iekšienē.
Valstī, kur valdošā elite gadu desmitiem saglabājusi varu, balstoties uz vardarbību un represijām, vairs nav resursu, lai nodrošinātu reģionu lojalitāti un federālo struktūru disciplīnu.
Eksperti arvien biežāk prognozē, ka pārskatāmā nākotnē sabrukuma procesi var skart jau pašas Krievijas Federācijas teritorijas, vai arī šie notikumi attīstīsies paralēli pilnīgam impērisko ambīciju kraham.
Jau vēstīts, ka spriedze Baku un Maskavas attiecībās, kas pasliktinājušās, kopš decembrī pie Groznijas tika sašauta Azerbaidžānas lidsabiedrības pasažieru lidmašīna, turpina pieaugt.
Azerbaidžānas policija veikusi kratīšanu Krievijas propagandas rupora “Sputņik” birojā. Vietējie mediji ziņo, ka kratīšanas laikā aizturēti divi Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) darbinieki.
Savukārt Krievijā Jekaterinburgā notika plaša policijas operācija pret vietējo azerbaidžāņu kopienu, kuras gaitā nogalināti un ievainoti vairāki cilvēki.
