Dronu karš karavīriem radījis jaunu psiholoģisku slodzi. Slaidiņš skaidro, kāpēc 0
Karš ar droniem ir mainījis ne tikai karadarbības taktiku, bet arī to, kā karavīri uztver apkārtējo vidi un paši jūtas kaujas laukā. Pastāvīga apziņa, ka uzbrukums no gaisa var notikt jebkurā brīdī, rada milzīgu psiholoģisku spriedzi. TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” sacīja NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Viņš skaidroja, ka FPV un izlūkošanas dronu plašā izmantošana padarījusi frontes līniju par īpaši bīstamu zonu. Apdraudējums var rasties ne tikai ierakumos, bet arī komandpunktos un artilērijas pozīcijās, kas atrodas desmitiem kilometru aiz frontes līnijas.
Līdz ar to karavīram nepārtraukti jārēķinās ar iespēju, ka viņu no augšas var pamanīt un apdraudēt drons. Šāda pastāvīga gaidīšana un nepieciešamība sekot līdzi debesīm maina arī karavīru psiholoģiju.
Slaidiņš norādīja, ka dronu radītā skaņa un nepārtrauktā nepieciešamība būt gatavam uzbrukumam var atstāt ilgstošu ietekmi uz karavīra psiholoģisko stāvokli arī pēc atgriešanās civilajā dzīvē.
Īpaši savdabīgā situācijā atrodas dronu operatori. Viņi fiziski atrodas tālāk no tiešas saskares ar pretinieku, taču vienlaikus ar drona kameras palīdzību redz notiekošo daudz tiešāk.
Dronu kara apstākļos mainās arī pats karavīra aizsardzības instinkts. Ja agrāk galvenais drauds lielākoties bija meklējams priekšā, tad tagad uzmanība pastāvīgi jāpievērš arī debesīm.
“Tev jāvēro priekšu, tev jāvēro augša. Un tas ir novedis pie tā sauktā augstākās gatavības sindroma attīstības stāvokļa, kurā prāts pastāvīgi skenē gaisa telpu, reaģējot uz mazākajām akustiskajām vibrācijām un mākoņu veidojumiem,” skaidroja Slaidiņš.
Viņš arī norādīja, ka, neraugoties uz jau vairākus gadus ilgo pilna mēroga karu Ukrainā, joprojām trūkst pietiekami plašu pētījumu par dronu apkalpju garīgo veselību. Tas apgrūtina iespēju pilnvērtīgi novērtēt tieši šīs karavīru grupas psiholoģisko slodzi.
