“Man to pieminēja pēc vairāk nekā 20 gadiem…” Vai vizīte pie psihiatra tiešām atstāj “ierakstu”? 0
Par tā dēvēto “ierakstu” pēc vizītes pie psihiatra joprojām pastāv dažādi uzskati. Vieni ir pārliecināti, ka tas ir tikai mīts, bet citi dalās pieredzē, kas liek domāt pretējo. Kas patiesībā notiek ar informāciju pēc psihiatra apmeklējuma?
Sociālo mediju platformā “Threads” Daiga raksta: “Pārsteidz, cik izplatīts ir mīts, ka, ja griežas pēc palīdzības pie psihiatra, varot dabūt “ierakstiņu”. Neviens gan nespēj tuvāk paskaidrot, kas par ierakstiņu un kur.”
Daļa komentētāju norāda, ka satraukumam nav pamata, ja vien cilvēks neplāno strādāt drošības dienestos vai iegūt ieroča atļauju.
Tomēr citi dalās pieredzē, kas liek domāt, ka atsevišķās situācijās informācija par vizīti pie psihiatra tomēr var būt nozīmīga.
Māris raksta: “Nezinu par citiem, bet man tas nebija mīts! 1999. gadā biju Jēkabpilī uz konsultāciju pie psihiatra. Brīvprātīgi, par kopdzīves problēmām un satrauktu dvēseles stāvokli.
Tikai parunājāmies, pat zāles neizrakstīja. Tā bija vienīgā vizīte. Bet, re, 2022. gadā autoskolas ietvaros šo faktu man izcēla un pieminēja! Es pat biju aizmirsis par tādu. Kuram mīts, kuram ne.”
Arī Ieva piebilst: “Nav gluži mīts. Zinu cilvēku, kuru nepieņēma dienestā, jo brīdī, kad visa dzīve juka un bruka, vērsās pēc palīdzības, mazu brītiņu lietoja medikamentus, lai vispār varētu iemigt.”
Savā pieredzē dalās arī Linda: “Es jau arī domāju, ka tāda lieta nepastāv. Bet tad aizgāju uz medicīnisko komisiju, jo pēdējā brīdī vajadzēja veselības izziņu autovadītāja apliecības atjaunošanai.
Sajutos kā kādā nopratināšanā, jo, lūk, man zāles izrakstītas, bet neko citu par mani sistēmā nevar atrast un manu ārstu arī nepazīstot. Neirologs pajautāja, kā lai viņš zinot, ka es grāvī nebraukšu. Es gan tobrīd nesapratu, kāpēc man vajadzētu tā darīt – man taču nav epilepsijas…”
Savukārt Evita komentāru sadaļā norāda, ka šāda ieraksta dēļ savulaik nav tikusi uzņemta Zemessardzē.
Līdzīga diskusija sociālajos tīklos izskanēja jau pirms kāda laika. Toreiz kāda psiholoģe skaidroja, kas patiesībā notiek pēc vizītes pie psihiatra.
Viņa raksta: “Viens no biežākajiem jautājumiem, ko dzirdu no pacientiem, ir: “Ja es aiziešu pie psihiatra, vai mani ieliks kādā uzskaitē?”
Interesanti, ka šis mīts nav radies no zila gaisa. Padomju laikā psihiatrija tiešām tika izmantota arī politiskām represijām, tāpēc bailes no “uzskaites” sabiedrībā saglabājušās līdz pat šodienai.
Tomēr mūsdienu veselības aprūpes sistēma tā vairs nedarbojas. Vizīte pie psihiatra nenozīmē (un jau sen vairs nenozīmē) nonākšanu kādā publiski pieejamā sarakstā.
Darba devēji, augstskolas un citas nepiederošas personas nevar vienkārši piekļūt cilvēka diagnozēm.
Tas, kas patiesībā notiek, tāpat kā pie kardiologa, neirologa vai ģimenes ārsta, arī pie psihiatra tiek veidota medicīniskā dokumentācija. Ārstam ir pienākums dokumentēt informāciju, kas nepieciešama veselības aprūpes nodrošināšanai.
Parasti dokumentācijā tiek iekļautas pacienta sūdzības, veselības stāvokļa izvērtējums, diagnozes, nozīmētie izmeklējumi, ārstēšanas plāns, izrakstītie medikamenti un rekomendācijas. Dokumentācijas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu ārstēšanu un aprūpes nepārtrauktību.
Šī informācija ir konfidenciāla, un bez likumā noteikta pamata tai nevar piekļūt kurš katrs interesents.”
