Mazāk cigarešu – mazāk plaušu vēža slimnieku 10
Oktobris ir mēnesis, kad tiek atzīmēta Pasaules plaušu vēža diena. Šis ļaundabīgais audzējs ir viens no izplatītākajiem vēža veidiem gan Latvijā, gan pasaulē kopumā.
Tostarp Latvijā ik gadu ar plaušu vēzi saslimst līdz pat 1200 cilvēkiem, bet no tā nomirst apmēram 1000 cilvēku. Tā diagnostika un ārstēšana ir viena no grūtākajām onkoloģijas nozarē. Viens no augstās mirstības galvenajiem iemesliem ir vēlīnā plaušu vēža atklāšana, jo gandrīz divām trešdaļām slimnieku tas tiek diagnosticēts vēlīnā stadijā, kad izārstēšanās iespējas ir salīdzinoši mazas.
Galvenais ienaidnieks – cigaretes
Pārliecinoši biežākais plaušu vēža cēlonis ir cigarešu smēķēšana, jo, smēķējot, plaušas tiek piesārņotos ar dūmos esošajām kaitīgajām vielām.
Tabaka cigaretēs tiek sadedzināta līdz pat 900°C temperatūrā. Tā rezultātā rodas dūmi, kuros ir aptuveni 7000 ķīmisko vielu,
tostarp vairāk nekā 70 no tām ir kancerogēnas un var izraisīt vēzi. Smēķējot 1–14 cigaretes dienā, plaušu vēža risks pieaug līdz pat astoņām reizēm, savukārt, smēķējot 25 cigaretes dienā, risks saslimt ar plaušu vēzi ir 25 reizes augstāks nekā nesmēķētājiem.
No cigarešu dūmu kaitīgās iedarbības nav pasargāti arī nesmēķētāji. Esot cigarešu dūmu tuvumā, cieš visi, un, jo ilgstošāk tas notiek, jo smagākas sekas ir iespējamas. Arī bieži sastopamā pasīvā smēķēšana var izraisīt smagus veselības traucējumus. Atrodoties vienu stundu piesmēķētā telpā, pasīvās smēķēšanas ceļā iespējams uzņemt tikpat daudz kaitīgu vielu, kā pašam izsmēķējot vienu cigareti.
Cigarešu dūmos esošās vielas (darva, benzopirēns, tvana gāze, arsēns, kadmijs, ūdeņraža cianīds, svins u.c.) var izraisīt sirdslēkmi, insultu, plaušu slimības, smaganu slimības un iedragāt kopējo imūnsistēmu.
Piemēram, darva vispār tiek uzskatīta par vienu no visbīstamākajiem ķīmisko vielu “kokteiļiem”, ko var atrast cigaretēs.
Cigarešu dūmos esošā darva uzkrājas plaušās un laika gaitā to audus pārkrāso pelēkus un pat melnus, izraisot hronisku bronhītu, plaušu vēzi, sirds slimības un citas saslimšanas.
Arī to profesiju pārstāvjiem, kuriem ir saskare ar tādām ķīmiskām vielām kā arsēns, pesticīdi, azbests un šķīdinātāji var būt paaugstināts plaušu vēža risks.
Divi pamatveidi
Plaušu vēzim ir divas galvenās grupas – sīkšūnu plaušu vēzis un nesīkšūnu plaušu vēzis.
Sīkšūnu plaušu vēzis ir agresīvāks, jo vēža šūnas dalās biežāk. Tādēļ šie audzēji parasti aug straujāk. Tomēr šūnu straujā dalīšanās, padara šos audzējus arī ļoti jutīgus pret dažādiem terapijas veidiem. Sīkšūnu plaušu vēzi vairumā gadījumu ārstē ar ķīmijterapiju un staru terapiju. Dažkārt agrīnās stadijās vēzi iespējams ārstēt arī ķirurģiski. Svarīga nesīkšūnu plaušu vēža ārstēšanas metode agrīnā stadijā arī ir operācija. Pie nesīkšūnu plaušu vēža veidiem pieder visi ļaundabīgie audzēji, kuros nav sīko šūnu. Agrīnā stadijā nesīkšūnu plaušu karcinomu bieži izoperē. Taču progresējuša nesīkšūnu plaušu vēža gadījumā tiek izmantoti citi ārstēšanas veidi.
Lielāki riski vecumdienās
Ar vēzi galvenokārt slimo cilvēki, kas pārsnieguši 50 gadu vecumu.
Savukārt plaušu vēzis biežāk attīstās pēc 70 gadu vecuma un tikai aptuveni 10% slimības gadījumu ir vecumā līdz 55 gadiem. Statistika liecina, ka Latvijā vīriešiem plaušu vēzi atklāj vismaz trīs reizes biežāk nekā sievietēm. Tas lielā mērā ir tāpēc, ka smēķējošo vīriešu skaits salīdzinājumā ar sievietēm Latvijā ir ievērojami lielāks.
Lai izvēlētos piemērotāko vēža ārstēšanas veidu, līdztekus informācijai par plaušu vēža veidu un stadiju liela nozīme ir arī pacienta vispārējam veselības stāvoklim. Ja cilvēks smēķē, tad parasti viņa veselība būtiski pasliktinās, savukārt smēķējot ilgstoši jārēķinās, ka slimniekam var būt izveidojusies smaga atkarība. Ārsti nereti norāda, ka ir visai daudz plaušu vēža slimnieku, kuri neskatoties uz slimību, tomēr vairs pašu spēkiem nespēj atbrīvoties no šī kaitīgā ieraduma.
Tiem, kuriem jau ir izveidojusies pārāk spēcīga atkarība un, kas vairs paši nespēj atmest smēķēšanu, kā viena no iespējām ir pārslēgšanās uz mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām,
kur nav degšanas procesa un līdz ar to nerodas arī kaitīgie dūmi. Šāda pieeja sevi ir ļoti veiksmīgi parādījusi, piemēram, Zviedrijā, kur smēķētāju skaits ir sarucis līdz 7% un vienlaikus ir arī zemākie plaušu vēža slimnieku rādītāji Eiropā.
Piemēram, saskaņā ar Zviedrijas Vides un sabiedrības veselības institūta datiem, ja 2019. gadā visā Eiropas Savienībā starp vīriešiem visās vecuma grupās vidēji uz 100 000 iedzīvotājiem tika identificēti 36 nāves gadījumu no trahejas, bronhu un plaušu vēža, tad Zviedrijā tikai 14 gadījumi. Tostarp, Zviedrijā tiek runāts pat par tradicionālo cigarešu biznesa galu, jo jaunās paaudzes vidū cigarešu lietotāju skaits ir niecīgs.
Plaušu vēzis ir viens no viltīgākajiem un sarežģītākajiem vēža veidiem, bet tā saslimšanas riskus ir iespējams būtiski samazināt, atmetot smēķēšanu.
Aptuveni 10-15 gadus pēc smēķēšanas atmešanas plaušu vēža risks pielīdzinās nesmēķētāju riskam. Jo mazāk cilvēku smēķēs cigaretes, jo mazāk būs plaušu vēža slimnieku un jo mazāks slogs gulsies uz valsts veselības aprūpes sistēmu.
