Vai darbinieki savstarpēji drīkst apspriest savas algas? Līdz šim atbilde uz šo jautājumu bija, ka nē. Lielākoties strādājošie to arī ievēroja. Taču nu viss mainīsies. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/970 Par darba samaksas pārredzamību un vienādas darba samaksas principa īstenošanu Eiropā jau ir spēkā no 6.jūnija, taču Latvijai tās prasības bija jāievieš nacionālajos tiesību aktos līdz 2026. gada 7. jūnijam. Šis termiņš ir nokavēts.
Lai nu kā, bet ko tas īsti nozīmēs? Kas mainīsies darba ņēmējiem? Un kas notiek ar šo prasību ieviešanu Latvijā? To portālam LA.LV skaidroja jurists Edijs Liepiņš.
Viņš uzreiz atbild uz pašu galveno jautājumu: Jā, darbinieki drīkstēs savstarpēji apspriest un atklāt savu darba samaksas apmēru, ja tas tiks darīts vienlīdzīgas samaksas principa īstenošanas nolūkā. Minēto noteic Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/970 Par darba samaksas pārredzamību un vienādas darba samaksas principa īstenošanu 7.panta 5.punkts: “Darba ņēmējiem neliedz izpaust savu darba algu vienādas darba samaksas principa īstenošanas nolūkā. Dalībvalstis jo īpaši ievieš pasākumus, lai aizliegtu tādus līguma noteikumus, kas darba ņēmējiem ierobežo iespēju izpaust informāciju par savu darba samaksu.”.”
Jurists skaidro, ka direktīva ir piemērojama gan privātā, gan publiskā sektora darba devējiem. Līdz ar minēto, ja jūsu līgumā vai koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai rīkojumos ir iekļauti konfidencialitātes noteikumi, kas aizliedz izpaust informāciju par darba samaksu, darba devējam būs pienākums veikt grozījumus šajos dokumentos.
Direktīva paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm tās prasības jāpārņem nacionālajos tiesību aktos līdz 2026.gada 7.jūnijam.
Labklājības ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Darba samaksas pārredzamības likums”, kas vēl atrodas saskaņošanas procesā (pieejams TAP portālā), tomēr noteiktais direktīvas pārņemšanas termiņš sen jau ir pagājis. Likumprojekts nosaka stingras prasības gan pirms darba attiecību sākuma (sludinājumos obligāti jānorāda atalgojuma amplitūda, turklāt aizliegts jautāt par pretendenta algu pagātnē), gan darba attiecību laikā (darbinieku tiesības saņemt informāciju par vidējām algām kategorijās, uzņēmumu ziņošanas pienākumi un kopīgie darba samaksas novērtējumi). Vienlaicīgi likumprojekts dublē arī Darba likuma 32.panta normas.
Likumprojekta 8.panta sestajā daļā iekļauta arī Direktīvas iepriekšminētā prasība, ka jāpārņem nacionālajos tiesību aktos: “Darba devējs neierobežo nodarbinātā tiesības izpaust savu darba samaksu vienlīdzīgas darba samaksas principa īstenošanas nolūkā. Nav spēkā darba koplīguma, darba līguma, darba kārtības noteikumu vai darba devēja rīkojuma noteikumi, kas paredz nodarbinātajam ierobežojumus izpaust informāciju par savu darba samaksu vienlīdzīgas darba samaksas principa īstenošanas nolūkā.”.
Šobrīd Likumprojektu nav saskaņojusi Latvijas Darba devēju konfederācija, Aizsardzības ministrija, Datu valsts inspekcija, Ekonomikas ministrija, Latvijas Pārtikas Tirgotāju Asociācija, kā arī citas iestādes vienlaicīgi, izsakot virkni iebildumus.
Jāsecina, ka jautājums par darba samaksas pārredzamību un tiesībām apspriest algas Latvijā pašā karstākajā fāzē. Lai gan direktīvas prasību ieviešanas termiņš jau sen ir noslēdzies, “Darba samaksas pārredzamības likums” vēl ir tikai saskaņošanas procesā, jo saskaras ar nopietniem iebildumiem. Tas nozīmē, ka šobrīd darbiniekiem vērts būt piesardzīgiem, jo esošie līguma konfidencialitātes noteikumi formāli joprojām ir spēkā, kamēr Saeima nebūs pieņēmusi jauno likumu.


