Foto: LETA

Meža nozarei jāvienojas par prioritātēm 0

Ar paneļdiskusiju un interaktīvo balsojumu par prioritāri atbalstāmajiem mežsaimniecības virzieniem nākotnē, kuriem piesaistāms ES un valsts atbalsts, aizvadītā gada decembrī noslēdzās Zemkopības ministrijas (ZM) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) organizētā ikgadējā meža nozares konference, kuras galvenā tēma bija par ES un valsts atbalstu meža īpašniekiem.

Svarīgākie konferencē aplūkojamie jautājumi bija par ES atbalsta saņemšanas iespējām un risinājumiem meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas (LAP) 2014.–2020. gadam ietvaros; LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra (MPKC) aktualitātes, kā arī jaunumi no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un Valsts meža dienesta (VMD).

Saņemtais atbalsts Lauku attīstības programmās

Pēdējā laikā arī meža apsaimniekošanā arvien lielāka loma ir ES atbalstam. Populārākais pasākums meža īpašniekiem ir bijusi jaunaudžu kopšana. Vairāk par īstenotajiem pasākumiem LAP 2014.–2020. gadam informēja ZM Meža departamenta vecākā referente Iveta Vaite. Pasākuma Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā īstenošanai apakšpasākuma Meža ieaudzēšana ietvaros īstenoti projekti 2935 ha platībā 1 315 881 eiro apmērā.

Visaktīvāk meža īpašnieki izmantojuši ES atbalstu apakšpasākumā Ieguldījumi meža ekosistēmas noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai (jaunaudžu retināšana, neproduktīvu mežaudžu nomaiņa, valdošās koku sugas nomaiņa). Īstenoti projekti 45 194 ha platībā un 10 870 015 eiro apmērā.

“Meža īpašnieki ar katru gadu arvien aktīvāk piesakās arī maksājumiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mežā Natura 2000 teritorijās. 2008. gadā bija tikai 1313 pieteikumi, saņemot kompensācijās 921 636 eiro, bet 2017. gadā atbalsta maksājumiem bija iesniegti jau 2688 pieteikumi, kompensācijās saņemot 3 665 903 eiro,” stāsta Iveta Vaite.

Nākamās projektu iesniegumu pieņemšanas kārtas plānotas orientējoši 2019. gada janvārī–februārī apakšpasākumā Ieguldījumi meža ekosistēmas noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai un Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošanai. Plašāka informācija par projektiem www.lad.gov.lv.

Iespēja doties pieredzes apmaiņas braucienā

MPKC vadītājs Raimonds Bērmanis konferencē prezentēja jaunumus konsultāciju un apmācību jomā, kas pieejama meža nozarē nodarbinātajiem LAP ietvaros. Kā vienu no pagājušā gada jaunumiem vadītājs nominēja pieredzes apmaiņas pasākumus jeb braucienus Latvijā vai uz ES valstīm, kas organizēti grupās. Šis projekts būs aktuāls līdz 2020. gada rudenim, un tajā var piedalīties gan meža īpašnieki, gan nozarē nodarbinātie. Nepiecie­šams dalībnieku līdzmaksājums. “2018. gada rudenī bija pirmais brauciens uz Igauniju un Somiju, ko organizējām kopā ar LMĪB. Pasākuma laikā tika apskatīti gan mežsaimniecības principi minētajās valstīs, gan inovatīvas un modernas koksnes pārstrādes tehnoloģijas un produktu izmantošanas iespējas,” stāsta Raimonds Bērmanis. Plānotās pieredzes apmaiņas braucienu programmas tiek publicētas mājaslapā, kur arī var pieteikties interesenti.

LAP ietvaros meža īpašnieki bez maksas var saņemt arī konsultāciju pakalpojumus – viens zemnieks apmēram 60 stundas, kas ietver gan apmācības, gan ekspertu meža īpašuma apmeklējumu ar sekojošiem ieteikumiem un saistīto dokumentāciju. Šādas konsultācijas var saņemt par biotopiem, kā tos apsaimniekot un uzturēt, mežā sastopamajām aizsargājamo putnu sugām un ar to saistītajiem pasākumiem. Pieprasīta tēma esot īpašumu apsaimniekošana ūdenstilpju malās, kā arī par uzņēmuma ekonomisko un vides rādītāju jautājumiem, tostarp meža īpašuma apsaimniekošanas un koksnes resursu ieguves plāns. Šajā programmā meža īpašnieki varēs pieteikties līdz 2019. gada nogalei.

Noslēgumā vadītājs aicināja meža īpašniekus būt aktīviem un izmantot gan iespēju pilnveidot savas zināšanas mežsaimniecības jautājumos, gan būt informētiem par aktualitātēm nozarē.

Gūt labumu no dabas vērtībām

Šogad konferencē DAP atšķirībā no citiem gadiem nestāstīja par aktualitātēm dabas skaitīšanas jomā, bet gan vairāk par stratēģiskiem jautājumiem, liekot akcentu uz iespēju meža īpašniekam dabas vērtības pārvērst materiālā labumā. Šajā kontekstā DAP ģenerāldirektors Juris Jātnieks minēja šodienas izaicinājumu – domāt par dabas vērtību saglabāšanu, nevis to aizsardzību, liekot aiz žoga. Uzsverot, ka dabas saglabāšana var būt rīcība, nevis nekā nedarīšana, un pat ekonomiski izdevīga. Kā galveno nākotnes uzstādījumu vadītājs minēja, ka dabas vērtību saglābāšanai jākļūst par tautsaimniecības daļu, nevis atrautai no tās. Latvijā ir 689 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, no kurām 333 iekļautas ES Natura 2000 tīklā un aizņem 11,5% no Latvijas sauszemes teritorijas, kas esot trešais zemākais rādītājs pēc platības Eiropā. Tas liecinot, ka dabas vērtības strauji sarūk un to saglabāšana ir pieaugoša tendence pasaules attīstītākajās valstīs, tāpēc nepieciešams izbeigt pretnostatīt dabas saglabāšanu ekonomiskai attīstībai.

“Politiskā līmenī bieži runā par sadarbību un interešu sabalansēšanu, tomēr vienlaikus publiskajā informācijas telpā nereti izskan dabas saglabāšanai diametrāli pretēji viedokļi, kas neveicina nozaru sadarbību. Savukārt materiālo atbalstu un kompensācijas meža īpašniekiem varam panākt, tikai un vienīgi kopīgi pārstāvot meža īpašnieku intereses un visas sabiedrības dabas saglabāšanas vajadzības,” teic Juris Jātnieks.

DAP pārstāvis aicināja meža īpašniekus un organizācijas iesaistīties dabas projektos un pašiem gūt labumu no sugu un biotopu izpētes, saglabāšanas vai atjaunošanas, nevis kritizēt ornitologus, pētniekus, vides NVO, kas piesaistījušas kārtējo miljonu, piemēram, ērgļa, stārķa vai griezes aizsardzībai.

Ugunsgrēki, jauna ozolu slimība

Latvijas mežu uzraugošās un kontrolējošās iestādes – VMD – uzraudzības lokā bija jautājumi, kas saistīti ar meža inventarizāciju, uguns apsardzību, dabas un meža aizsardzību. Prezentācijas sākumā VMD ģenerāldirektors Andis Krēsliņš uzsvēra, cik svarīgi ir veikt meža inventarizāciju, kas ir pamatdokuments tālākai meža apsaimniekošanas plānošanai, ugunsapsardzības preventīvo pasākumu plāna sagatavošanai, kas, kā pierādīja aizvadītā karstā vasara, ir ļoti aktuāli, kā arī kompensācijas saņemšanai par aizsargājamām teritorijām. “Šai jautājumā situācija mūsu valstī ir samērā apmierinoša, jo tikai apmēram 10% privāto meža īpašnieku nav izpildījuši likumā noteikto – reizi 20 gados veikt meža inventarizāciju,” piebilst VMD vadītājs.

Savukārt ugunsapsardzības jomā problēmas 2018. gadā bija visos mežos īpaši ilgstoša karstā laika ietekmē. Tādi gadi ik pa laikam atkārtojas. Atskatoties statistiski vēsturē, ar lielu uguns bīstamību bija 1992., 2006. un 2018. gads. Turklāt pēdējais nav bijis postošākais gads, 1974. gadā Vērgalē izdega 2300 ha, 1992. gadā Slīterē izdega 3312 ha Bažu purva, tajā pašā gadā arī Ādažu poligonā izdega 3000 ha meža zemes. 2018. gadā postošākā uguns nelaime bija Valdgalē, kur izdega 1332 ha mežu un purvu.

“Šogad aktualizējās problēma, ka lielas platības izdega tieši aizsargājamās teritorijās, kur ir ierobežota saimnieciskā darbība, līdz ar to netiek ierīkoti un uzturēti infrastruktūras objekti, kas apgrūtina ugunsdzēsēju piekļūšanu šīm teritorijām un ierobežo dzēšanas darbus,” atzīst Andis Krēsliņš un turpina: “Problēma ir apzināta, un cerams, ka attiecīgie dienesti un institūcijas to novērsīs ar normatīviem aktiem un sekojošu rīcību.”

Kas jādara meža īpašniekam pašam, lai nosargātu savu īpašumu no ugunsnelaimes? Atbildot uz šo jautājumu, VMD vadītājs kā pirmo minēja meža inventarizācijas veikšanu, lai būtu pieejams kartogrāfiskais materiāls ar informāciju par meža teritorijām, koku sugām, ceļu, grāvju un stigu tīklu. Katru gadu līdz 1. maijam jāveic meža ugunsdrošības profilaktiskie pasākumi: no ceļiem jānovāc kritušie koki un cits pielūžņojums, jāizlīdzina risas, kas var traucēt ugunsdzēsības transporta pārvietošanos, kā arī jāsakārto ceļi un piebrauktuves ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām un jāuztur tās. Vesels pasākumu komplekss ir mineralizēto joslu ierīkošana. Vēl viens svarīgs aspekts šai tēmā ir meža ugunsgrēka vietas uzraudzība pēc ugunsgrēka likvidācijas, kas arī ir meža īpašnieka kompetence.

Uzstāšanās noslēgumā VMD vadītājs informēja par jaunu koku slimību – akūto ozolu kalšanu, kas ir konstatēta mūsu valstī. Slimībai raksturīgās pazīmes – plaša stumbra sulošana tumšu laukumu veidā. Ozolu kalšana sākas no galotnes, koki aiziet bojā 3–5 gadu laikā. Viņš aicināja pavērot apkārtnes ozolus un, redzot minētos simptomus, informēt VMD inženierus meža aizsardzības jautājumos. Pagaidām slimības gadījumi konstatēti Kurzemē un Zemgalē, bet ozolu audžu apsekošana turpinās un tiek meklēti risinājumi slimības ierobežošanai Talsu paugurainē, kur šī problēma ir visaktuālākā, bet nepieciešamības gadījumā būs piemērojami arī pārējai Latvijas teritorijai.

Aizdevumi bez sloga uz naudas plūsmu

“Altum ir valstij piederoša finanšu institūcija, kas papildina privāto finanšu tirgus piedāvājumu,” tā savu prezentāciju meža nozares konferencē uzsāka Altum Zemgales reģiona vadītāja Mārīte Lazdiņa, kura pastāstīja par iespējām Altum finansējumiem meža un kokapstrādes nozares uzņēmumiem. Pašreiz meža nozarē ir atbalstīti 388 projekti, kas ar 13 miljoniem eiro aizņem 8% kopējā Altum portfelī. “Pirms meža nozares finansēšanas veicām pētījumu, kurā vairāk nekā viena trešā daļa respondentu atbildēja, ka nepieciešams papildu finansējums, kas ir loģiski, jo attīstībai vajag naudu,” pārliecināta Mārīte Lazdiņa. Saskaņā ar aptaujas datiem papildu finansējums visbiežāk vajadzīgs pamatlīdzekļiem, apgrozāmiem līdzekļiem, jauniem produktiem, eksporta veicināšanai, refinansēšanai un citiem mērķiem.

Pie Altum uzņēmēji var vērsties, ja saņem finansējuma atteikumu no komercbankas, jo pietrūkst nodrošinājuma, līdzdalības, ir nepietiekama naudas plūsma vai uzņēmums ir jauns un bez pieredzes. Ja pietrūkst nodrošinājuma, Altum var sniegt kredīta garantiju; ja projektam ir nepietiekams līdzfinansējums vai naudas plūsma, Altum var nodrošināt paralēlo aizdevumu.

Papildus iepriekš minētajam Altum izsniedz arī tiešos aizdevumus. No 2018. gada septembra startējusi jauna programma Lauku teritoriju aizdevumi mazajiem uzņēmējiem, lai varētu paplašināt darbību finansējumu – investīcijām līdz 100 000 eiro, apgrozāmiem līdzekļiem līdz 35 000 eiro. Iekārtu un tehnoloģiju iegādei pieejami kredīti līdz 25 tūkstošiem eiro ar īpašiem nosacījumiem – bez papildu ķīlas nodrošinājuma.

Altum ir arī īpaša programma energoefektivitātes pasākumiem – apgaismojumam, elektroierīču maiņai, atjaunojamās enerģijas iekārtām, kā arī elektromobiļu iegādei. Svarīgi, ka aizdevumu atmaksā no ietaupītas naudas par energoresursiem, neradot papildu slogu ikdienas naudas plūsmai.

Priekšlikumi mežsaimniecības atbalstam

Konferences noslēgumā tika organizēta paneļdiskusija par turpmāko ES atbalstu meža īpašniekiem LAP 2021.–2027. gada periodā. Diskusijās piedalījās gan meža īpašnieki, gan uzņēmumu un NVO pārstāvji. Viens no diskusijas dalībniekiem Žanis Bacāns, SODRA Latvia mežsaimniecības direktors, uzsvēra, ka mežiniekiem nevajadzētu salīdzināt sev pieejamo atbalstu ar lauksaimniekiem pieejamo un censties nopelnīt, jo reizēm grūti paredzēt patiesās izmaksas. Mazo meža īpašnieku biedrības pārstāvim Jānim Knipšim ES atbalsts ir bijis būtisks un motivējis sakopt savus īpašumus.

Diskusijās arī minēja, ka varētu noteikt īsāku laika periodu pēc atskaišu dokumentu iesniegšanas un naudas saņemšanas, jo ne visi meža īpašnieki var ieguldīt līdzekļus ilgākam laika posmam.

Vairākums klātesošo vienoti uzskatīja, ka nākamajā atbalsta periodā jāatstāj tās lietas, kas līdz šim ir notikušas sekmīgi, piemēram, jaunaudžu kopšana, neproduktīvu mežaudžu nomaiņa, neizmantoto zemju apmežošana. Kā jaunu atbalstāmo pozīciju minēja mazās mežizstrādes tehnikas iegādi.

Ikvienam dalībniekam bija iespēja paust savu viedokli, kurai no jomām būtu nepieciešams atbalsts turpmākajā ES atbalsta periodā, sākot no 2021. gada. Neatkarīgi no diskusijām un balsojuma nozarei būs jāvienojas par prioritārām lietām, lai veiksmīgi iekļautos globālo procesu risināšanā.

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops janvāra izdevumā

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvi var pieteikties inovāciju balvai
16 stundas
Ieva Ēvalde
Laukos
Eiropā aizliegti – pie mums delikatese. Latvija ir teju vienīgā valsts, kur galdā ceļ nēģus 27
1 diena
LA
Laukos.lv
Laukos
Kur jūs bijāt, kad es biju mazs un man bija jāravē garās biešu vagas? Latvijā radīts pirmais robots, kas izravē nezāles 6
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Ziema tuvojas – naktī termometra stabiņš krietni noslīdēs
2 dienas
Kate Šterna
Medības
Vilki uzbrūk biežāk: cik ļoti plēsēji mūs apdraud? 7
3 dienas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Latvijas sieram zelts Anglijā. Kur un kā top siers gardēžiem 15
3 dienas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
Kādas aktivitātes tiek plānotas, lai meža īpašniekiem samazinātu birokrātisko slogu? 1
3 dienas
LE
LETA
Laukos
Zivsaimniecības varēs pieteikties uz papildu desmit miljonu eiro lielu atbalstu
4 dienas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Kad pēc gadiem skaistie priežu meži gar jūras malu kļūs nepievilcīgi, meklēsim vainīgos!” Jānis skaidro meža likumus 16
4 dienas
VB
Valija Beluza
Laukos
“Pēc gardajām zivīm pat pāri žogam rāpjas pakaļ!” Oskars – kapteinis sestajā paaudzē 1
5 dienas
LA
Laukos.lv
Laukos
Aptauja: 89% iedzīvotāju ir svarīgi, lai bērni skolās un bērnudārzos ēd kvalitatīvus vietējos produktus 3
5 dienas
LE
LETA
Laukos
FOTO. Valmierā atklāj inovatīvu šķeldas katlumāju, kādu citur Latvijā neatrast 2
5 dienas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
Kā sportiskais rūdījums palīdzēja pret bandītiem. Dainis Bremze par karjeru un trakajiem 90. gadiem
53 minūtes
LE
LETA
Veselam
Reģistrēti 115 jauni Covid-19 gadījumi, bet miruši trīs sasirgušie
25 minūtes
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Smago nepamanīja. Pensionāres Ausmas melnais punkts uz ceļa un dzīvē 2
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Laikapstākļus noteiks plaša ciklona siltais sektors. Cik silts laiks gaidāms?
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Veikta krāpšana lielos apmēros. Atklāj, kādā jomā darbojies shēmā iesaistītais uzņēmums 1
1 stunda
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Pasaule neiztur Covid-19 pārbaudījumu 1
3 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Sociālie uzņēmēji nav čīkstētāji par to, cik viss ir slikti. Viņi ir darītāji! 2
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Olga Rajecka: “Bērns ir vislielākā laime, kas sievietei vien var būt!”
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc veikala “Depo” apmeklējuma – uz slimnīcu. Apsardze zvērīgi pārmāca vīrieti bez sejas maskas 97
1 diena
GN
Gints Narogs
Stāsti
Dēla dēļ izvēlas Nīderlandi. Saruna ar bijušo valstvienības hokejistu Jāni Spruktu 3
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Pirmais sniegs šoruden! Soctīklotāji dalās ar ziemīgajiem iespaidiem 1
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ballīte beigusies! Policija “šturmē” kādu nelegālu izklaides vietu Rīgā un to slēdz 24
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aktrise Rēzija Kalniņa veikusi ģenētisko testu: kāpēc viņa to darīja? 12
3 dienas
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Baiba saslima jau martā, pēc grūtas cīņas ar Covid-19 viņa izveseļojās: “Plaušas sāp tā, ka tu raudi…” 16
2 dienas
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Stāda kokus un krūmus, novāc vēlos sakņaugus. Kas darāms dārzā no 19. līdz 25.oktobrim
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Samanta Tīna skarbi nokritizē fitnesa skaistuli Jutu Valdmani: kā tāda kaķu vecene! 8
1 diena
LE
LETA
Veselam
Pētījums: roku dezinfekcijas līdzekļi ar etanolu Covid-19 vīrusu iznīcina 15 sekundēs 4
2 dienas
LA
LA.LV
Kokteilis
Atbildība šodien tev var likties visai smaga nasta… Horoskopi 20.oktobrim 2
18 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Pieskaņojies dabas ritmam! Veiksmes kalendārs no 19. līdz 25.oktobrim
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Leonīds un Leonīda
11:30
LE
LETA
Veselam
Reģistrēti 115 jauni Covid-19 gadījumi, bet miruši trīs sasirgušie
11:17
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Magones vīrs Žanis nonāk konfliktā ar ierēdņiem: ” Jums ir nauda? Iedosiet man naudu?”
10:59