Foto: LETA

Meža nozarei jāvienojas par prioritātēm 0

Ar paneļdiskusiju un interaktīvo balsojumu par prioritāri atbalstāmajiem mežsaimniecības virzieniem nākotnē, kuriem piesaistāms ES un valsts atbalsts, aizvadītā gada decembrī noslēdzās Zemkopības ministrijas (ZM) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) organizētā ikgadējā meža nozares konference, kuras galvenā tēma bija par ES un valsts atbalstu meža īpašniekiem.

LE
LETA
Ziņas
No ārvalstīm saņemta “karsta informācija” par kādas Latvijas politiski nozīmīgas personas iespējamiem pārkāpumiem 67
18 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
“Kovids jau nesākas ar iesnām, bet joka pēc uztaisīju testu – pozitīvs!” Ilze dalās pieredzē par iegūto “suvenīru” pēc “Prāta vētras” koncerta 99
20 stundas
LA
LA
Ziņas
VIDEO. Pasažieri stumj trolejbusu, vilcieni kavējas, lidojumi atcelti! Ekstremālā snigšana izraisa satiksmes kolapsu 59
14 stundas
Lasīt citas ziņas

Svarīgākie konferencē aplūkojamie jautājumi bija par ES atbalsta saņemšanas iespējām un risinājumiem meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas (LAP) 2014.–2020. gadam ietvaros; LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra (MPKC) aktualitātes, kā arī jaunumi no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un Valsts meža dienesta (VMD).

Saņemtais atbalsts Lauku attīstības programmās

Pēdējā laikā arī meža apsaimniekošanā arvien lielāka loma ir ES atbalstam. Populārākais pasākums meža īpašniekiem ir bijusi jaunaudžu kopšana. Vairāk par īstenotajiem pasākumiem LAP 2014.–2020. gadam informēja ZM Meža departamenta vecākā referente Iveta Vaite. Pasākuma Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā īstenošanai apakšpasākuma Meža ieaudzēšana ietvaros īstenoti projekti 2935 ha platībā 1 315 881 eiro apmērā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Visaktīvāk meža īpašnieki izmantojuši ES atbalstu apakšpasākumā Ieguldījumi meža ekosistēmas noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai (jaunaudžu retināšana, neproduktīvu mežaudžu nomaiņa, valdošās koku sugas nomaiņa). Īstenoti projekti 45 194 ha platībā un 10 870 015 eiro apmērā.

“Meža īpašnieki ar katru gadu arvien aktīvāk piesakās arī maksājumiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mežā Natura 2000 teritorijās. 2008. gadā bija tikai 1313 pieteikumi, saņemot kompensācijās 921 636 eiro, bet 2017. gadā atbalsta maksājumiem bija iesniegti jau 2688 pieteikumi, kompensācijās saņemot 3 665 903 eiro,” stāsta Iveta Vaite.

Nākamās projektu iesniegumu pieņemšanas kārtas plānotas orientējoši 2019. gada janvārī–februārī apakšpasākumā Ieguldījumi meža ekosistēmas noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai un Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošanai. Plašāka informācija par projektiem www.lad.gov.lv.

Iespēja doties pieredzes apmaiņas braucienā

MPKC vadītājs Raimonds Bērmanis konferencē prezentēja jaunumus konsultāciju un apmācību jomā, kas pieejama meža nozarē nodarbinātajiem LAP ietvaros. Kā vienu no pagājušā gada jaunumiem vadītājs nominēja pieredzes apmaiņas pasākumus jeb braucienus Latvijā vai uz ES valstīm, kas organizēti grupās. Šis projekts būs aktuāls līdz 2020. gada rudenim, un tajā var piedalīties gan meža īpašnieki, gan nozarē nodarbinātie. Nepiecie­šams dalībnieku līdzmaksājums. “2018. gada rudenī bija pirmais brauciens uz Igauniju un Somiju, ko organizējām kopā ar LMĪB. Pasākuma laikā tika apskatīti gan mežsaimniecības principi minētajās valstīs, gan inovatīvas un modernas koksnes pārstrādes tehnoloģijas un produktu izmantošanas iespējas,” stāsta Raimonds Bērmanis. Plānotās pieredzes apmaiņas braucienu programmas tiek publicētas mājaslapā, kur arī var pieteikties interesenti.

LAP ietvaros meža īpašnieki bez maksas var saņemt arī konsultāciju pakalpojumus – viens zemnieks apmēram 60 stundas, kas ietver gan apmācības, gan ekspertu meža īpašuma apmeklējumu ar sekojošiem ieteikumiem un saistīto dokumentāciju. Šādas konsultācijas var saņemt par biotopiem, kā tos apsaimniekot un uzturēt, mežā sastopamajām aizsargājamo putnu sugām un ar to saistītajiem pasākumiem. Pieprasīta tēma esot īpašumu apsaimniekošana ūdenstilpju malās, kā arī par uzņēmuma ekonomisko un vides rādītāju jautājumiem, tostarp meža īpašuma apsaimniekošanas un koksnes resursu ieguves plāns. Šajā programmā meža īpašnieki varēs pieteikties līdz 2019. gada nogalei.

Noslēgumā vadītājs aicināja meža īpašniekus būt aktīviem un izmantot gan iespēju pilnveidot savas zināšanas mežsaimniecības jautājumos, gan būt informētiem par aktualitātēm nozarē.

Gūt labumu no dabas vērtībām

Šogad konferencē DAP atšķirībā no citiem gadiem nestāstīja par aktualitātēm dabas skaitīšanas jomā, bet gan vairāk par stratēģiskiem jautājumiem, liekot akcentu uz iespēju meža īpašniekam dabas vērtības pārvērst materiālā labumā. Šajā kontekstā DAP ģenerāldirektors Juris Jātnieks minēja šodienas izaicinājumu – domāt par dabas vērtību saglabāšanu, nevis to aizsardzību, liekot aiz žoga. Uzsverot, ka dabas saglabāšana var būt rīcība, nevis nekā nedarīšana, un pat ekonomiski izdevīga. Kā galveno nākotnes uzstādījumu vadītājs minēja, ka dabas vērtību saglābāšanai jākļūst par tautsaimniecības daļu, nevis atrautai no tās. Latvijā ir 689 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, no kurām 333 iekļautas ES Natura 2000 tīklā un aizņem 11,5% no Latvijas sauszemes teritorijas, kas esot trešais zemākais rādītājs pēc platības Eiropā. Tas liecinot, ka dabas vērtības strauji sarūk un to saglabāšana ir pieaugoša tendence pasaules attīstītākajās valstīs, tāpēc nepieciešams izbeigt pretnostatīt dabas saglabāšanu ekonomiskai attīstībai.

“Politiskā līmenī bieži runā par sadarbību un interešu sabalansēšanu, tomēr vienlaikus publiskajā informācijas telpā nereti izskan dabas saglabāšanai diametrāli pretēji viedokļi, kas neveicina nozaru sadarbību. Savukārt materiālo atbalstu un kompensācijas meža īpašniekiem varam panākt, tikai un vienīgi kopīgi pārstāvot meža īpašnieku intereses un visas sabiedrības dabas saglabāšanas vajadzības,” teic Juris Jātnieks.

DAP pārstāvis aicināja meža īpašniekus un organizācijas iesaistīties dabas projektos un pašiem gūt labumu no sugu un biotopu izpētes, saglabāšanas vai atjaunošanas, nevis kritizēt ornitologus, pētniekus, vides NVO, kas piesaistījušas kārtējo miljonu, piemēram, ērgļa, stārķa vai griezes aizsardzībai.

Ugunsgrēki, jauna ozolu slimība

Latvijas mežu uzraugošās un kontrolējošās iestādes – VMD – uzraudzības lokā bija jautājumi, kas saistīti ar meža inventarizāciju, uguns apsardzību, dabas un meža aizsardzību. Prezentācijas sākumā VMD ģenerāldirektors Andis Krēsliņš uzsvēra, cik svarīgi ir veikt meža inventarizāciju, kas ir pamatdokuments tālākai meža apsaimniekošanas plānošanai, ugunsapsardzības preventīvo pasākumu plāna sagatavošanai, kas, kā pierādīja aizvadītā karstā vasara, ir ļoti aktuāli, kā arī kompensācijas saņemšanai par aizsargājamām teritorijām. “Šai jautājumā situācija mūsu valstī ir samērā apmierinoša, jo tikai apmēram 10% privāto meža īpašnieku nav izpildījuši likumā noteikto – reizi 20 gados veikt meža inventarizāciju,” piebilst VMD vadītājs.

Savukārt ugunsapsardzības jomā problēmas 2018. gadā bija visos mežos īpaši ilgstoša karstā laika ietekmē. Tādi gadi ik pa laikam atkārtojas. Atskatoties statistiski vēsturē, ar lielu uguns bīstamību bija 1992., 2006. un 2018. gads. Turklāt pēdējais nav bijis postošākais gads, 1974. gadā Vērgalē izdega 2300 ha, 1992. gadā Slīterē izdega 3312 ha Bažu purva, tajā pašā gadā arī Ādažu poligonā izdega 3000 ha meža zemes. 2018. gadā postošākā uguns nelaime bija Valdgalē, kur izdega 1332 ha mežu un purvu.

“Šogad aktualizējās problēma, ka lielas platības izdega tieši aizsargājamās teritorijās, kur ir ierobežota saimnieciskā darbība, līdz ar to netiek ierīkoti un uzturēti infrastruktūras objekti, kas apgrūtina ugunsdzēsēju piekļūšanu šīm teritorijām un ierobežo dzēšanas darbus,” atzīst Andis Krēsliņš un turpina: “Problēma ir apzināta, un cerams, ka attiecīgie dienesti un institūcijas to novērsīs ar normatīviem aktiem un sekojošu rīcību.”

Kas jādara meža īpašniekam pašam, lai nosargātu savu īpašumu no ugunsnelaimes? Atbildot uz šo jautājumu, VMD vadītājs kā pirmo minēja meža inventarizācijas veikšanu, lai būtu pieejams kartogrāfiskais materiāls ar informāciju par meža teritorijām, koku sugām, ceļu, grāvju un stigu tīklu. Katru gadu līdz 1. maijam jāveic meža ugunsdrošības profilaktiskie pasākumi: no ceļiem jānovāc kritušie koki un cits pielūžņojums, jāizlīdzina risas, kas var traucēt ugunsdzēsības transporta pārvietošanos, kā arī jāsakārto ceļi un piebrauktuves ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām un jāuztur tās. Vesels pasākumu komplekss ir mineralizēto joslu ierīkošana. Vēl viens svarīgs aspekts šai tēmā ir meža ugunsgrēka vietas uzraudzība pēc ugunsgrēka likvidācijas, kas arī ir meža īpašnieka kompetence.

Uzstāšanās noslēgumā VMD vadītājs informēja par jaunu koku slimību – akūto ozolu kalšanu, kas ir konstatēta mūsu valstī. Slimībai raksturīgās pazīmes – plaša stumbra sulošana tumšu laukumu veidā. Ozolu kalšana sākas no galotnes, koki aiziet bojā 3–5 gadu laikā. Viņš aicināja pavērot apkārtnes ozolus un, redzot minētos simptomus, informēt VMD inženierus meža aizsardzības jautājumos. Pagaidām slimības gadījumi konstatēti Kurzemē un Zemgalē, bet ozolu audžu apsekošana turpinās un tiek meklēti risinājumi slimības ierobežošanai Talsu paugurainē, kur šī problēma ir visaktuālākā, bet nepieciešamības gadījumā būs piemērojami arī pārējai Latvijas teritorijai.

Aizdevumi bez sloga uz naudas plūsmu

“Altum ir valstij piederoša finanšu institūcija, kas papildina privāto finanšu tirgus piedāvājumu,” tā savu prezentāciju meža nozares konferencē uzsāka Altum Zemgales reģiona vadītāja Mārīte Lazdiņa, kura pastāstīja par iespējām Altum finansējumiem meža un kokapstrādes nozares uzņēmumiem. Pašreiz meža nozarē ir atbalstīti 388 projekti, kas ar 13 miljoniem eiro aizņem 8% kopējā Altum portfelī. “Pirms meža nozares finansēšanas veicām pētījumu, kurā vairāk nekā viena trešā daļa respondentu atbildēja, ka nepieciešams papildu finansējums, kas ir loģiski, jo attīstībai vajag naudu,” pārliecināta Mārīte Lazdiņa. Saskaņā ar aptaujas datiem papildu finansējums visbiežāk vajadzīgs pamatlīdzekļiem, apgrozāmiem līdzekļiem, jauniem produktiem, eksporta veicināšanai, refinansēšanai un citiem mērķiem.

Pie Altum uzņēmēji var vērsties, ja saņem finansējuma atteikumu no komercbankas, jo pietrūkst nodrošinājuma, līdzdalības, ir nepietiekama naudas plūsma vai uzņēmums ir jauns un bez pieredzes. Ja pietrūkst nodrošinājuma, Altum var sniegt kredīta garantiju; ja projektam ir nepietiekams līdzfinansējums vai naudas plūsma, Altum var nodrošināt paralēlo aizdevumu.

Papildus iepriekš minētajam Altum izsniedz arī tiešos aizdevumus. No 2018. gada septembra startējusi jauna programma Lauku teritoriju aizdevumi mazajiem uzņēmējiem, lai varētu paplašināt darbību finansējumu – investīcijām līdz 100 000 eiro, apgrozāmiem līdzekļiem līdz 35 000 eiro. Iekārtu un tehnoloģiju iegādei pieejami kredīti līdz 25 tūkstošiem eiro ar īpašiem nosacījumiem – bez papildu ķīlas nodrošinājuma.

Altum ir arī īpaša programma energoefektivitātes pasākumiem – apgaismojumam, elektroierīču maiņai, atjaunojamās enerģijas iekārtām, kā arī elektromobiļu iegādei. Svarīgi, ka aizdevumu atmaksā no ietaupītas naudas par energoresursiem, neradot papildu slogu ikdienas naudas plūsmai.

Priekšlikumi mežsaimniecības atbalstam

Konferences noslēgumā tika organizēta paneļdiskusija par turpmāko ES atbalstu meža īpašniekiem LAP 2021.–2027. gada periodā. Diskusijās piedalījās gan meža īpašnieki, gan uzņēmumu un NVO pārstāvji. Viens no diskusijas dalībniekiem Žanis Bacāns, SODRA Latvia mežsaimniecības direktors, uzsvēra, ka mežiniekiem nevajadzētu salīdzināt sev pieejamo atbalstu ar lauksaimniekiem pieejamo un censties nopelnīt, jo reizēm grūti paredzēt patiesās izmaksas. Mazo meža īpašnieku biedrības pārstāvim Jānim Knipšim ES atbalsts ir bijis būtisks un motivējis sakopt savus īpašumus.

Diskusijās arī minēja, ka varētu noteikt īsāku laika periodu pēc atskaišu dokumentu iesniegšanas un naudas saņemšanas, jo ne visi meža īpašnieki var ieguldīt līdzekļus ilgākam laika posmam.

Vairākums klātesošo vienoti uzskatīja, ka nākamajā atbalsta periodā jāatstāj tās lietas, kas līdz šim ir notikušas sekmīgi, piemēram, jaunaudžu kopšana, neproduktīvu mežaudžu nomaiņa, neizmantoto zemju apmežošana. Kā jaunu atbalstāmo pozīciju minēja mazās mežizstrādes tehnikas iegādi.

Ikvienam dalībniekam bija iespēja paust savu viedokli, kurai no jomām būtu nepieciešams atbalsts turpmākajā ES atbalsta periodā, sākot no 2021. gada. Neatkarīgi no diskusijām un balsojuma nozarei būs jāvienojas par prioritārām lietām, lai veiksmīgi iekļautos globālo procesu risināšanā.

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops janvāra izdevumā

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Amerikāņu kalniņi piena tirgū: piena iepirkuma cena kāpj, bet aug arī pašizmaksa un nenoteiktība 12
1 diena
LA
LA.LV
Laukos
Mēslojuma deficīts pavasarī var apgrūtināt darbu lauksaimniekiem un samazināt ražu 12
3 dienas
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Ceļa balstīšana uz apaļkoku pāļiem! Latvieši sāk izmantot jaunu tehnoloģiju meža ceļu izbūvei 11
3 dienas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Turpinās cūkgaļas iepirkuma cenas kritums, bet veikalos gada laikā cenas mainījušās maz 8
3 dienas
LE
LETA
Ziņas
No ārvalstīm saņemta “karsta informācija” par kādas Latvijas politiski nozīmīgas personas iespējamiem pārkāpumiem 67
18 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
“Kovids jau nesākas ar iesnām, bet joka pēc uztaisīju testu – pozitīvs!” Ilze dalās pieredzē par iegūto “suvenīru” pēc “Prāta vētras” koncerta 99
20 stundas
LA
LA
Ziņas
VIDEO. Pasažieri stumj trolejbusu, vilcieni kavējas, lidojumi atcelti! Ekstremālā snigšana izraisa satiksmes kolapsu 59
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Atlūgumus iesniedz arī gados jauni un arī vakcinēti pedagogi!” LIZDA priekšsēdētāja Vanaga skaidro situāciju 127
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts skaidro, kas būs nepieciešams, lai pagarinātu Covid-19 sertifikātu 252
2 dienas
Lasīt citas ziņas
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 56
Nedēļa
LE
LETA
Laukos
Nespējot izpildīt likuma prasības, zemnieku saimniecībai, iespējams, nāksies likvidēt taurgovis 55
25. novembris, 2021
LA
LA.LV
Laukos
Meklējiet vietējos! 9
25. novembris, 2021
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Jebkurš kubikmetrs, kas nāk no meža, saražo gan algas, gan nodokļus.” Saruna ar Arni Muižnieku 45
24. novembris, 2021
LA
Latvijas Avīze
Laukos
“Tas ir noziegums, kas bargi jāsoda.” Aicina nesastrādāt cūcības mežā 5
23. novembris, 2021
LE
LETA
Laukos
Asociācija: Cūkkopības nozare joprojām strādā zem pašizmaksas 7
23. novembris, 2021
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Obligāts bērna kopšanas atvaļinājums tētiem? Vismaz divus mēnešus bērnu būs jāpieskata tēviem 9
1 stunda
LA
LA.LV
Veselam
Kad pret Covid-19 sāks vakcinēt bērnus 5-11 gadu vecumā? Atbild Dace Zavadska 1
49 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Galvaspilsētā turpinās intensīva snigšana: ziņo par sabiedriskā transporta kavēšanos
20 minūtes
AT
Andris Tiļļa
Ziņas
Vieta, kur kaimiņš sargā kaimiņu. Ciemos pie enerģiskajiem bieriņiešiem, lai iepazītu šīs Rīgas daļas leģendārās vietas
2 stundas
DJ
Diāna Jance
Ziņas
“Manuprāt, piedzīvojam ļoti izšķirīgu laiku, kaut kāda laikmeta beigas.” Intervija ar aktrisi Rēziju Kalniņu 7
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Policijā sākta pārbaude par Covid-19 ierobežojumu ievērošanu Rītiņa pasākumā
37 sekundes
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Brāļi Auzāni atceras gadījumu, kad abi piedzīvojuši kaut ko pārdabisku un neizskaidrojamu
6 minūtes
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Nomainīju vasaras riepas. Par 10 eiro dārgāk nekā pirms gada. Vai nav par skarbu?
3 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
“Kovids jau nesākas ar iesnām, bet joka pēc uztaisīju testu – pozitīvs!” Ilze dalās pieredzē par iegūto “suvenīru” pēc “Prāta vētras” koncerta 99
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Man būtu ļoti smagi pamest Latviju tik grūtā brīdī.” Šimkus par sabiedrības sašķeltību, valdības lēmumiem un vakcināciju 161
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Atlūgumus iesniedz arī gados jauni un arī vakcinēti pedagogi!” LIZDA priekšsēdētāja Vanaga skaidro situāciju 127
1 diena
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
FOTO. Radzevičs rāda piemēru un aicina iedzīvotājus pašiem tīrīt sabiedriskā transporta pieturvietas 61
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Neticama izglābšanās! Fermeris izglābj aitas, izrokot tās no dziļas sniega segas 8
1 diena
IB
Indulis Burka
Praktiski
Uz veikalu pēc sniega lāpstas: ar kādu kātu, cik dārgu un no kāda materiāla pirkt?
23 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Labāk izslimot nekā potēties pret to, kas nelīp!”: dziedātāja Jolanta Gulbe-Paškeviča uzskata, ka Covid-19 nav draudīga slimība 184
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Siltie pupiņu salāti: ēdiens, kas piestāv ziemai 2
23 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Vakcinācijas avīzes” nelaišana laukā no maisa bija liktenīga kļūda. Egila Līcīša feļetons 13
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Baiba, Barbara un Barba
12:54
LE
LETA
Ziņas
Policijā sākta pārbaude par Covid-19 ierobežojumu ievērošanu Rītiņa pasākumā
12:50
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Brāļi Auzāni atceras gadījumu, kad abi piedzīvojuši kaut ko pārdabisku un neizskaidrojamu
12:44