Kuras Eiropas valstis šobrīd spētu uzvarēt Krieviju, ja tā uzsāktu uzbrukumu? Reālistisks ieskats spēku samēros 0
Ņemot vērā pieaugošo ģeopolitisko spriedzi un nepārtraukto karu Ukrainā, jautājums par Eiropas valstu spēju militāri pretoties iespējamam Krievijas iebrukumam kļūst arvien aktuālāks. Lai gan Krievijai joprojām ir viena no lielākajām armijām pasaulē, tās spējas ir būtiski iedragātas ilgstošā karadarbībā, ekonomiskajās sankcijās un augošā starptautiskā izolācijā. Tikmēr vairākas Eiropas valstis ir ievērojami stiprinājušas savus aizsardzības budžetus, apmācības sistēmas un bruņojumu.
Militārais potenciāls: kurš kuram stāv pretī?
Pašreiz Krievijas aktīvais bruņoto spēku personāls ir aptuveni 1,15 miljoni cilvēku, ar vēl aptuveni 2 miljoniem rezervistu. Tomēr būtiska daļa šī resursa ir iesaistīta karā Ukrainā, ciešot ievērojamus zaudējumus. Lielākā daļa modernā aprīkojuma ir nolietota vai zudusi, un tehnoloģiskā priekšrocība pakāpeniski zūd.
Savukārt Eiropas Savienībā (un īpaši NATO valstīs) ir vairākas armijas, kas spējīgas gan aizsargāt savas robežas, gan potenciāli dot triecienu pretuzbrukumā.
Spēcīgākās Eiropas militārās valstis:
Lielbritānija
Kā viena no kodolvalstīm ar modernu armiju, attīstītu floti un izcilu izlūkošanas sadarbību ar ASV, Apvienotā Karaliste šobrīd ir viena no spējīgākajām valstīm, kas varētu stāties pretī Krievijas agresijai. Londonai ir arī būtiska loma NATO struktūrās un operatīvā mobilitāte.
Francija
Francija ir otrā kodolvalsts Eiropā ar pilnībā profesionālu armiju, gaisa spēkiem un aviācijas kuģi, kas sniedz tai globālu darbības rādiusu. Francijai ir arī pieredze kaujas misijās Āfrikā, kas stiprina tās spējas reālos kaujas apstākļos.
Vācija
Pēdējos gados Vācija piedzīvo būtisku militāru transformāciju. Pēc kara sākuma Ukrainā tā ievērojami palielinājusi aizsardzības budžetu un iegādājas modernāko bruņojumu, piemēram, “F-35” iznīcinātājus un modernus tankus. Tomēr Bundesvērs joprojām cieš no loģistikas un komplektēšanas izaicinājumiem.
Polija
Polija tiek uzskatīta par vienu no vismotivētākajām un visstraujāk bruņotajām valstīm Eiropā. Ar mērķi kļūt par reģiona militāro lielvaru, tā iegādājas simtiem tanku un iznīcinātāju, kā arī palielina karavīru skaitu līdz 300 000. Polijas ģeogrāfiskais tuvums arī padara to par vienu no galvenajiem Krievijas atturēšanas punktiem.
Skandināvijas valstis (īpaši Somija un Zviedrija)
Somija, kas nesen pievienojās NATO, ir valsts ar vienu no augstākajiem mobilizācijas potenciāliem Eiropā. Tā spēj ātri iesaistīt simtiem tūkstošu rezervistu un ir labi sagatavota partizānu un aizsardzības kara taktikai. Zviedrija, savukārt, modernizē bruņotos spēkus un kļūst par nozīmīgu spēlētāju Baltijas drošībā.
Vai Eiropa varētu pati uzvarēt Krieviju?
Bez ASV atbalsta un NATO integrācijas viena valsts visticamāk nespētu viena pati uzvarēt Krieviju karā, ja runa ir par pilna mēroga iebrukumu. Tomēr vairākas Eiropas valstis kopā — īpaši Lielbritānija, Francija, Vācija un Polija — varētu efektīvi atvairīt Krievijas uzbrukumu, aizsargāt savas teritorijas un pat dot prettriecienu.
Turklāt Eiropa ir tehnoloģiski augstāk attīstīta, tās militārā rūpniecība ir atsākusi augt, un iedzīvotāju atbalsts aizsardzības stiprināšanai ir augstākais kopš Aukstā kara beigām.
Šobrīd Eiropa nav vāja. Tā vēl nav līdz galam gatava karot viena bez ASV, taču vairāku vadošo valstu aizsardzības kapacitāte, apņēmība un sadarbība rāda, ka Krievijas iebrukuma gadījumā Eiropa spētu ne tikai noturēties, bet arī dot pretsparu. Galvenais izaicinājums joprojām ir politiskā vienotība, ātra mobilizācija un spēja koordinēti rīkoties — tieši tas izšķirs, vai Eiropas valstis uzvarēs kaujā, ja tāda kādreiz sāksies.
Atgādinām, ka raksts ir izklaidējoša satura.
