Latvija nākotnē: kā mainīsies mūsu dzīve turpmākajos 25 gados? 0
Iedomājies, ka pamosties 2050. gadā. Tavs modinātājs nav vairs telefons, bet viedā gulta, kas pamodina tevi tad, kad miega cikls to ļauj visdabiskāk. Tāpat automātiski atveras žalūzijas, virtuvē jau gatavs brokastu kokteilis, kas precīzi pielāgots tavam veselības stāvoklim, garastāvoklim un dienas plānam. Tā nav zinātniskā fantastika – tādu makslīgais intelekts redz Latviju tuvākajos 25 gados.
Pilsētas, kas domā pašas
Rīga, Liepāja, Valmiera – šīs pilsētas vairs nav tikai ceļi, mājas un cilvēki. Tās kļūst par “viedajiem organismiem”, kas domā, jūt un pielāgojas. Ielas, kas pašas apgaismojas, kad tuvojas kāds gājējs. Atkritumu urnas, kas ziņo, kad tās ir pilnas. Sabiedriskais transports bez vadītājiem, kurš atbrauc tieši līdz tavai durvju priekša, kad esi gatavs doties ceļā.
Un viss – bez rindām, bez kavēšanās, bez stresa. Pat pilsētas gaisa kvalitāti regulē viedās zaļās zonas – koki ar sensoriem, kas ne tikai attīra gaisu, bet spēj arī brīdināt par vīrusu izplatību vai alergēniem.
Darbs, kas nesākas pulksten 9 un nebeidzas pulksten 17
Vai zināji, ka 2040. gadā vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju strādās darbu, kuru šodien vēl nemaz nepastāv? Tradicionālās profesijas tiks pārveidotas vai aizstātas ar mākslīgo intelektu. Taču nebūs tā, ka cilvēkiem nebūs ko darīt – gluži otrādi! Radošums, ideju ģenerēšana, emocionālā inteliģence un starpdisciplināras prasmes kļūs par galveno valūtu darba tirgū.
Un darba vieta? Tā var būt koka mājiņa meža vidū ar saules paneļiem uz jumta, superspēcīgu interneta pieslēgumu un hologrāfisku sapulču telpu, kur tavi kolēģi no Berlīnes, Tokijas un Cēsīm “sēž” pie viena galda.
Skola, kur bērni izdomā robotiem mācību vielu
Jā, tu izlasīji pareizi. Līdz 2050. gadam bērni mācīsies nevis no grāmatām, bet kopā ar mākslīgajiem intelektiem, kurus viņi paši būs “apmācījuši”. Mācību saturs pielāgosies katram bērnam individuāli – vienam vairāk matemātikas ar fiziku, otram – valodas un emocionālā izpratne. Vairs nekādas “viena līnija visiem” izglītības sistēmas.
Skolas būs radošās laboratorijas – ar 3D printeriem, bioinženierijas darbnīcām, dronu sacīkstēm un meditācijas telpām. Skolotājs kļūs par iedvesmotāju, par ceļvedi bērna iekšējā potenciāla atklāšanā.
Ēdiens no laboratorijas – bet ar vecmāmiņas garšu
Latvijā būs vertikālās fermas, kurās vienā Rīgas kvartālā tiks audzēti tomāti, baziliks un pat arbūzi 12 stāvos. Gaļu vairs negriezīs no dzīvniekiem, bet audzēs laboratorijās – tīru, precīzu, un bez ciešanām. Tehnoloģija ļaus saglabāt garšu, bet pielāgot uzturvērtību, holesterīnu, pat tekstūru atbilstoši tavai veselībai.
Un – pārsteidzošākais – “digitālā garšas arhīva” tehnoloģija ļaus atkārtot vecmāmiņas zupas garšu molekulārā līmenī, pat ja viņas recepte sen jau pazudusi.
Veselība bez rindām un slimībām, ko paredz pirms tās sākas
Līdz 2045. gadam katram Latvijas iedzīvotājam būs “bioavatars” – digitālais dvīnis, kas analizē veselības datus reāllaikā. Tas brīdinās par potenciālu slimību, vēl pirms parādās simptomi. Tā vietā, lai ārstētu vēzi – mēs to neļausim rasties. Tā vietā, lai cīnītos ar depresiju – mēs regulāri veiksim digitālās labsajūtas skenēšanu.
Un ārsts? Viņš joprojām būs cilvēks. Taču viņa rīcībā būs dati, kas sniedz skaidru ainu par katru organisma šūnu, garīgo stāvokli un pat sapņu kvalitāti.
Latvija – valsts, kur dzīvo gudri un jēgpilni
Kur tas viss mūs ved? Uz sabiedrību, kurā cilvēki vairāk laika pavada nevis steigā, bet savāktībā. Kur tehnoloģijas strādā mūsu vietā, lai mēs varētu darīt to, kas ir patiešām svarīgs – būt kopā ar ģimeni, radīt, būt dabā, palīdzēt cits citam. Kur patriotisms nav tikai valsts himna, bet arī vēlme veidot Latviju kā vietu, kur gribas dzīvot ne tikai pašiem, bet arī mūsu bērniem un mazbērniem.
