Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas aizturēto robežpārkāpēju pusdienlaiks aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā “Daugavpils”.
Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas aizturēto robežpārkāpēju pusdienlaiks aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā “Daugavpils”.
Foto: Ivars Soikāns/LETA

Robežsargiem ir dotas tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai migrantiem neļautu iekļūt mūsu valstī 32

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
Nosaukti 8 pārtikas produkti, kuru patēriņš jāierobežo, kļūstot vecākam 32
TV24
“Kāpēc Zelenskis to lietu izspēlēja?” Rajevu pārsteidzis paziņojums par Ukrainā sagatavotajām 14 jaunām armijas brigādēm
Viedoklis
Armands Puče par aktuālo politikā: Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību
Lasīt citas ziņas

Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novadā, kā arī Daugavpils pilsētā, jo strauji pieaug migrantu skaits, kuri no Baltkrievijas nelegāli cenšas iekļūt Latvijā. Robežsargiem ir dotas tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai migrantiem neļautu iekļūt mūsu valstī, un sūtīt viņus atpakaļ uz Baltkrieviju, no kuras tie nelikumīgi ieradušies.

Valdības lēmums ļauj Valsts robežsardzei, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijai ne tikai dot rīkojumu atgriezties tajā valstī, no kuras persona nelikumīgi šķērsojusi robežu, bet arī veikt nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka migranti izpilda šo rīkojumu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Latvijas un Baltkrievijas robežu apmeklē prmejers un iekšlietu ministre

Teritorijās, kurās izsludināta ārkārtējā situācija un kurās izvietotas Valsts robežsardzes struktūrvienības un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļas, netiks pieņemti personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Jau aizturētas 283 personas

Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas aizturētie.
Foto: Ivars Soikāns/LETA

Četru dienu laikā, proti, no 6. līdz 10. augusta rītam, par Latvijas un Baltkrievijas robežas nelikumīgu šķērsošanu jau aizturētas 283 personas, galvenokārt no Irākas. Jārēķinās ar to, ka ne jau visus migrantus izdosies uzreiz aizraidīt atpakaļ, tāpēc valdība atļāva Valsts robežsardzei, kā arī PMLP piemērot Publisko iepirkumu likuma izņēmumu, lai nodrošinātu patvēruma meklētāju izmitināšanu, apgādāšanu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm.

Iepriekš Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts masu medijos paziņoja, ka nelegālo robežšķērsotāju izmitināšanas centru kapacitāte esot gandrīz izsmelta, tāpēc nelegālo robežpārkāpēju uzņemšanai būtu jābūvē teltis. Savukārt, kā ziņo aģentūra LETA, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par”) uzskata, ka telšu būvēšana pie Latvijas un Baltkrievijas robežas varot sniegt nepareizus signālus nelegālajiem imigrantiem, netieši norādot uz Latvijas valsts pretimnākšanu. Pab­riks uzsvēris, ka atbildīgajām struktūrām jārīkojas konsekventi un pārliecinoši, nodrošinot, ka neviens robežpārkāpējs “nesper savu kāju uz Latvijas zemes”.

Masu migrācija uz Eiropu

Tos, kas paspēja nokļūt mūsu valstī un pieteica patvērumu pirms lēmuma pieņemšanas par ārkārtējo situāciju, nogādāja patvēruma meklētāju centrā “Mucenieki”. Savukārt tiem migrantiem, kas ieradušies pēdējās dienās un grasās ierasties turpmāk, šādas iespējas vairs nebūs, jo pierobežā vairs nevarēs pieteikt patvērumu Eiropas Savienībā.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par”) sacīja, ka sarunās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kuriem uzticēts izvietot teltis, mēģināšot panākt, lai tās atrastos vienā vietā, nevis vairākās. “Robežsardze darīs visu iespējamo, lai nelegālo imigrantu būtu pēc iespējas mazāk,” sacīja Golubeva.

Reklāma
Reklāma

Kāpēc nepieciešamas teltis?

Bet kāpēc ir nepieciešamas teltis, ja valdība sola vairs nevienu migrantu Latvijā neielaist?

Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts atbildēja, ka robežsardze katru nelegālo robežas šķērsošanas gadījumu izvērtēšot individuāli un situācijā, kad nevarēs migrantu sūtīt atpakaļ uz valsti, no kurienes viņš ieradies, “būs nepieciešama izmitināšanas kapacitāte”.

“Šis risinājums ar telšu izvietošanu tiek izmantots gan Lietuvā, gan citās Eiropas Savienības valstīs. Tas ir salīdzinoši drošāk, ka šīs personas atrodas vienā vietā, kas tiek apsargāta. Mēs varam ātri risināt problēmu, nevis gaidīt, kamēr mēs atradīsim telpas kādā pašvaldībā. Tiesa, vairākas dienas pirms lēmuma pieņemšanas mēs izsūtījām pašvaldībām lūgumu identificēt telpas, kur varētu izvietot personas, kuras apsargātu policija, bet patlaban tas nav iespējamais optimālākais risinājums,” skaidroja iekšlietu ministre.

Pirks dzeloņstiepļu žogu

Aizturēto robežpārkāpēju reģistrācija centrā “Daugavpils”.
Foto: Ivars Soikāns/LETA

Pirms nedēļas Latvijas un Baltkrievijas robežas jautājumā ar iekšlietu ministri Golubevu tikās Saeimas Nacionālās apvienības frakcijas deputāti un sniedza vairākus priekšlikumus, kā rīkoties šajā krīzes situācijā.

“Latvijas un Baltkrievijas robežas izbūves sākums bija plānots 2018. gadā, bet to paredzēts pabeigt 2023. gadā. Pa šo laiku bija jābūt izbūvētam vairāk nekā 130 kilometru žogam, diemžēl gandrīz nekas no paredzētā nav izdarīts. Valsts robežsardzes vadība uz to vērsa uzmanību jau 2019. gadā, bet diemžēl tās lietas uz priekšu nevirzījās, jo Baltkrievijai ar Latviju bija puslīdz draudzīgas attiecības.

Migranti bēg uz Eiropu

Saeimā viesojās delegācijas no Baltkrievijas, Latvijas aizsardzības ministrs kā vienīgais no NATO viesojās Baltkrievijā, un līdz ar to mēs faktiski dzīvojām ar tādām kā ilūzijām, ka tās lietas ar Baltkrieviju nav tik trakas kā ar Krieviju. Tagad redzam, ka situācija ir kardināli izmainījusies,” sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība).

Deputāts pastāstīja, ka viens no priekšlikumiem, lai novērstu migrantu vēlmi nelegāli ierasties Latvijā no Baltkrievijas, esot bargāki kriminālsodi par šo noziegumu. Jau patlaban tas ir kriminālpārkāpums, bet, ja to kvalificētu kā sevišķi smagu kriminālpārkāpumu, tad, iespējams, tas varētu piebremzēt nelegālos robežas šķērsotājus, uzskata Šnore. Iekšlietu ministre esot solījusi, ka šādus likuma grozījumus varētu virzīt.

Golubeva informēja, ka Latvijas un Baltkrievijas robežas izbūvei ir nepieciešami ap 29 miljoniem eiro un ka šādu finansējumu nav iespējams atrast nekavējoties, tāpēc ir nolemts iegādāties dzeloņstiepļu žogu, lai to izvietotu uz Baltkrievijas robežas.

Valdība par ilgu gaidīja?

Pirkstu nospiedumu noņemšana aizturētajiem.
Foto: Ivars Soikāns/LETA

Šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, Ārlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas pārstāvji kopā ar iekšlietu ministri dosies uz Baltkrievijas robežu, lai detalizēti iepazītos ar situāciju.

Iekšlietu ministre neuzskata, ka Latvijas valdības rīcība, zinot, kāda situācija bija Lietuvā, ir pārāk lēna. “Vēl sestdien migrantu skaits, kas nelegāli pārgāja robežu, bija niecīgs. Piemēram, Itālijā diennaktī robežu šķērso ap 500–600 nelegālo ieceļotāju. Tiklīdz tas strauji palielinājās, Iekšlietu ministrija nekavējoties lūdza valdību izsludināt ārkārtējo situāciju,” teica Golubeva.

Arī inficēti ar Covid-19

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rīcībā patlaban ir informācija par deviņiem ar Covid-19 inficētiem nelegālajiem robežšķērsotājiem, kas pēdējās dienās iekļuvuši Latvijā, aģentūrai LETA sacījusi SPKC pārstāve Ilze Arāja. Septiņi gadījumi ir saistīti ar patvēruma meklētāju centru “Mucenieki”, kur tiek veikti inficēto izolācijas pasākumi. Savukārt vēl divi gadījumi konstatēti Daugavpilī, kur tiek izmitināti aizturētie nelegālie robežšķērsotāji.

Valsts robežsardze informē, ka no 6. augusta līdz 10. augusta rītam par Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturētas 283 personas. Kopumā šogad par šīs robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturētas 343 personas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.